Eirovīzijas aizkulises. Kā Dons gatavojas savam lielajam uznācienam?

Divas reizes Spānijā (Barselona un Madride), tad Londonā, Amsterdamā, Stokholmā... Tur notikušas šīs Eirovīzijas prepārtijas, kurās dalībnieki ar sevi iepazīstina publiku, tiekas ar medijiem, sapazīstas savā starpā. Kā Donam tur veicās, kā latvieti uzņēma Eirovīzijas publika, un kādas ir viņa izredzes šajā pasaulē tik populārajā dziesmu konkursā?

Stāsta žurnālistiem par Latviju

“Nav jau tā, ka mūs tur gaidītu atplestām rokām, jo priekšroka tiek dota lielvalstu dalībniekiem, taču savu vietu esam izcīnījuši. Esam ieguvuši daudzu lielo mediju interesi, šķiet, esmu runājis ar visām vadošajām kompānijām, pat nespēju visas uzskaitīt. Labs piedzīvojums! Daudz runājam par Latviju, un nu jau esam gana daudz cilvēku uzaicinājuši vasarā uz Latviju baudīt mūsu dabu un kultūru... Esam kļuvuši par tādiem kā Latvijas vēstniekiem,” žurnālam "Kas Jauns" stāsta Dons.

Mūziķis saka – jābūt kā psihologam, lai zinātu, kā ar katru runāt. “Protams, ir jāpastāsta par dziesmu, arī par sevi. Žurnālisti pirms intervijām jau apkopojuši informāciju par mani, interesējas par manām aktivitātēm sociālajos tīklos, prasa, ko saistošu var redzēt Latvijā. Tad nu es, izpētot katru konkrēto intervētāju, runāju atbilstoši viņa interesēm. Ja redzu, ka viņu interesē alus, tad stāstu, ka Latvijā noteikti ir jānobauda daudzveidīgais alus piedāvājums... Tāds savdabīgs gadatirgus, kur katram “pārdodu” stāstu, kāpēc jābrauc ciemos uz Latviju un kāpēc jābalso par manu dziesmu,” smejas Dons.

Publika dzied Dona dziesmas

Šajos daudzajos iepazīšanās braucienos Donu pārsteidza, cik silti publika viņu un viņa dziesmu uzņēmusi. “Ar to nu gan mums paveicies! Cilvēki pat dzied līdzi! Anglijā vispār bija tā, ka publika visu dziesmu nodziedāja no paša sākuma līdz beigām – zināja visus vārdus. Tas bija tik patīkami un pārsteidzoši. Arī tas, cik daudz cilvēku jau tagad fano par Latviju un mūsu Eirovīzijas dziesmu. Piemēram, Londonā ieraudzīju, ka publikā stāv sieviete ar šalli Latvijas karoga krāsās un uzrakstu “Latvija”. Domāju, ka latviete, piegāju klāt, gribēju uzrunāt latviski: “Sveiki, no kurienes?”, taču izrādījās, ka viņa ir amerikāniete, kas draugu kompānijā atbraukusi no Čikāgas, un viņiem nav ne mazākās saiknes ar Latviju. Savukārt Amsterdamā ieradās bariņš puišu ar Latvijas karogu. Noskaidrojās, ka viņi ir holandieši, turklāt visi bija uzvilkuši miesas krāsas peldcepures, lai līdzinātos Donam. Tas patiešām bija super, nu ļoti sirsnīgi! Izbrīnīja, ka par Latviju fanoja arī pat cilvēki no Argentīnas, Dienvidkorejas, Japānas un Čīles! Tas bija liels prieks – dzirdēt uzslavas no viņiem. Taču viens ir šīs uzslavas tagad, bet pavisam kas cits – kā tas atspoguļosies pusfināla rezultātos. Protams, mēs visi gribam iekļūt finālā, un skaidrs, ka viegli nebūs!” iespaidos dalās Dons, paskaidrojot, ka visi Eirovīzijas ieskaņas koncerti bija izpārdoti un notika lielās arēnās. Piemēram, Barselonā bija ap 5000 skatītāju, Madridē 4000, savukārt Amsterdamā pasākums notika arēnā ar 7000 skatītājiem.

Iesilda publiku kā Fredijs Merkūrijs

Kā tad notiek šie koncerti? Kā Eirovīzijas dalībnieki sevi atrāda publikai? “Londonā vispār viss notika kā boksa cīņa. Izej uz skatuves, nodziedi, bet publikā sēž komentētāji no vadošajām mediju kompānijām un uzreiz izsakās par katra dalībnieka uzstāšanos. Redzot to, izspēlēju savu ierasto kārti ar Frediju Merkūriju – sadziedāšanos ar publiku, kas savulaik bija tik raksturīga šim britu grupas "Queen" solistam. Tas Londonā skatītājiem un komentētājiem bija kā medus maize!” atceras Dons.

Šajos braucienos Dons jau sadraudzējies ar citu valstu Eirovīzijas pārstāvjiem. “Man izveidojušās ļoti labas attiecības ar Francijas dziedātāju Slimane, ar vācieti Īzaku, ir ļoti labs kontakts ar Jostu Kleinu no Nīderlandes, ar Dānijas meiteni Saba, sirsnīgas attiecības ir ar ukrainietēm Aļonu un Džeriju, bet ar norvēģu grupu "Gåte" esam sarunājuši jau duetu – pirms Eirovīzijas iedziedāsim dziesmu, kurā kopā saliktas mūsu abu Eirovīzijas kompozīcijas. Atmosfēra dalībnieku vidū ir savstarpēji ļoti, ļoti draudzīga. Pļāpājam, jokojam, atbalstām cits citu. Sajūta, ka esam kā klasesbiedri, kas gaida vidusskolas izlaidumu. Bet gan jau uz pašu Eirovīzijas laiku parādīsies sacensību gars, kur nu bez tā. Piemēram, ja pirmajā koncertā Madridē biju vienīgais, kas sarīkoja sadziedāšanos ar publiku, tad nākamajos, redzot, kā ar to guvu skatītāju atsaucību, to pašu veica vēl kāds Eirovīzijas dalībnieks, bet pēdējos koncertos to darīja jau visi!”

Katru reizi citā tērpā

Šajos Eirovīzijas iesildīšanās pasākumos Dons publiku pārsteidz arī savu vizuālo tēlu, uz katru no koncertiem uzvelkot ko citu. “Par to esam saņēmuši diezgan lielu atzinību no preses un pārējiem dalībniekiem, viņi jau gaida, kas man būs mugurā nākamajā pasākumā. Tērpi ir sataisīti daudz, un tie ir jāizrāda,” skaidro Dons. Bet tas, kādā tērpā viņš kāps uz Eirovīzijas skatuves, gan tiek turēts noslēpumā: “Ir vairāki tērpi, kas vēl nav atrādīti. Šobrīd ir divi varianti, paskatīsimies, kurš būs labāks Eirovīzijai.”

Un kāds būs Dona priekšnesums Eirovīzijā? Jo arī no tā daudz kas atkarīgs, lai uzrunātu balsotājus. “Skaidrs, ka gribas iekļūt finālā. Protams, vispirms jau pašam ir jānodzied, bet esam arī piesaistījuši spēcīgu komandu, kas veido mūsu priekšnesumu. Piemēram, Nikolīna Refsinga no Londonas, kura strādājusi ar lieliem māksliniekiem pasaulē, savulaik bijusi arī kreatīvā direktore Eirovīzijai Dānijā. Visi kopā mēs to sniega bumbu veļam uz priekšu. Protams, ir arī jāpaveicas, jo pusfinālos, kur visu izšķir skatītāju balsojums, bez veiksmes nu nekādi. Tāpēc aicinu ikvienu, kuram Latvijas pusfināla valstīs – Maltā, Šveicē, Grieķijā, Austrijā, Dānijā, Beļģijā, Igaunijā, Norvēģijā, Nīderlandē un citur, kā arī Francijā, Itālijā un Spānijā – ir kāds draugs, paziņa, sazināties ar viņiem un ierosināt Eirovīzijā nobalsot par Latviju. Pusfinālos pat viena skatītāja balss var būt izšķirošā cīņā par iekļūšanu finālā. Visiem ir jāsadodas rokās, un par to, manuprāt, nevajadzētu kaunēties,” uzsver mūziķis, kurš uz Eirovīzijas skatuves kāps kopā ar fona dziedātājiem – mūsu Chris Noah un dziesmas līdzproducentu Liam Geddes.

Stresiņš ir? “Protams! Bet tāds veselīgs. Domāju, ka lielais stress vēl ir priekšā, kur nu bez tā, pirmsskatuves mandrāža taču ir jebkuram māksliniekam,” atbild mūziķis un, vaicāts, vai ir kāds veiksmes talismans, ko viņš ņems līdzi uz Eirovīziju, aizdomājas. “Ja pavisam godīgi – es jūtu ļoti lielu atbalstu. It īpaši no savējiem ikdienā, tepat Latvijā. Cilvēki jūt līdzi, tur īkšķus, un tas ir ļoti aizkustinoši. Tā ir patīkama sajūta, ko ļoti novērtēju. Tas arī ir mans talismans, tas uzliek 100 reizes augstāku atbildību, tas rada motivāciju izdarīt visu vēl labāk, nepievilt! Nevar būt ne mazākās atkāpes, nevaru attiekties pavirši, ir jāizdara viss par visiem 110 procentiem! Un tad arī redzēsim, kāds būs rezultāts,” nosaka Latvijas pārstāvis Eirovīzijā.