foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
Rūdolfs Plēpis skaidro, kāpēc aizbēga no pansionāta
Rūdolfs Plēpis teic, ka dienas vada ar prieku. Informāciju, kultūru un mūziku viņš gūst, klausoties radio.
Slavenības
2024. gada 10. februāris, 06:36

Rūdolfs Plēpis skaidro, kāpēc aizbēga no pansionāta

Inta Mengiša

Žurnāls "Kas Jauns"

Tautā mīlētais aktieris Rūdolfs Plēpis, kas pilnībā zaudējis redzi, atteicies no dzīvošanas veco ļaužu aprūpes namā un tā vietā nolīdzis cilvēku, kas mākslinieku ik dienas aprūpē viņa Rīgas dzīvoklī.

Veselības pasliktināšanās dēļ pirms dažiem gadiem aktieris Rūdolfs Plēpis atstāja savu vienistabas dzīvoklīti Alunāna ielā un pārcēlās pie jaunākās meitas Viktorijas Plēpes uz viņas mājokli Ķengaragā. Rūdolfu pamatīgi satrieca pēkšņais acu gaismas zaudējums – vienā rītā pamostoties un atverot acis, priekšā bija “tumša bilde”. Visas ikdienišķās rūpes par Plēpi uzņēmās Viktorija – gan maltīšu pagatavošanu un aprūpi mājās, gan neskaitāmos ārstu apmeklējumus un formalitāšu kārtošanu.

Aktieris Rūdolfs Plēpis 2021. gada septembrī

Aktieris Rūdolfs Plēpis 2021. gada septembrī.

gallery icon

Tā aktieris nodzīvoja divus gadus, līdz viņam apskrējās dūša. “Man jāļauj viņai dzīvot. Jauna sieviete, viņai sava dzīve jādzīvo,” nolēma aktieris un pārcēlās uz dzīvošanu pansionātā Vidzemē. Nu viņa mājvieta bija adventistu senioru nams "Zilaiskalns", un ar dzīvošanas apstākļiem Rūdolfs bija apmierināts.

Ar viņa aptuveni 600 eiro lielo pensiju pietika aprūpes nama apmaksāšanai, lai gan kopumā aktieris uzskata, ka tas ir dārgi, cik tagad veciem ļaudīm izmaksā mitināšanās pansionātā. “Daudzi reāli nevar šādu ekstru atļauties, jo pensijas ir mazas. Atkal sanāk materiālā ziņā būt bērniem, radiniekiem par nastu,” nopūšas Plēpis, kas pansionātā nodzīvoja trīs mēnešus. “Viss jau tur bija labi un jauki, cilvēki patīkami, atsaucīgi, gādīgi. Vienīgi tās izmaksas! Turklāt, tikai nonācis pansionātā, es uzzināju, ka tur ir veģetārā ēdināšana. Garšīgi, bet pilnībā bez gaļas! Man kā cilvēkam, kas pieradis ik pa laikam kādu gaļas vai desas kumosu ar maizīti ieēst, reizēm dikti sakārojās pēc kā tamlīdzīga. Bija pat gadījumi, kad pašam senioru nama vadītājam, ar ko bija izveidojušās ļoti jaukas attiecības, mēdzu iedot naudiņu, lai man no veikala Valmierā atved kādu sardelīti,” tā žurnālam "Kas Jauns" pastāsta Rūdolfs Plēpis.

Nu jau viņa mājas atkal ir paša vienistabas dzīvoklis Rīgā, un ikdienā par Plēpja kungu un viņa mājokļa uzturēšanu tīrībā un kārtībā gādā kādas aprūpētāju organizācijas algota darbiniece. “Aprūpētāja man pagatavo no rīta kafiju, uztaisa ēdienu, piekopj, kas piekopjams. Palīdz visu, kas vajadzīgs un ko pats sava neredzīguma dēļ nevaru. Šādi, dzīvojot savās mājās un neesot citiem uz kakla, jūtos daudz labāk. Meita Viktorija un mazmeita Marija ar mani regulāri sazinās, apciemo; vientuļš un pamests it nemaz nejūtos. Tāpat ik pa laiciņam pa telefonu parunājos arī ar vecāko meitu Astriņu, kura dzīvo Skotijā, Edinburgā. Marta mēnesī gaidu viņu Rīgā ciemos, un ļoti priecīgs esmu par nesen klajā nākušajiem jaunumiem, ka šovasar Astra kļūs par mammu otram bērniņam. Man būs trešais mazbērns!” priecājas Rūdolfs Plēpis.

foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
Aktieris ar meitām Astru un Viktoriju kādā no satikšanās reizēm Latvijā.