foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
10. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Šīs dienas jubilārs ir bijušais Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, kuram paliek 76 gadi.
Slavenības
2018. gada 10. februāris, 04:30

10. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Kasjauns.lv / LETA

Šīs dienas jubilārs ir bijušais Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, kuram paliek 76 gadi. Pasaulē 10. februāris iegājis vēsturē ar to, ka pirms 26 gadiem ASV tiesa boksa čempionu Maiku Taisonu atzīst par vainīgu 18 gadus vecās skaistumkonkursa dalībnieces Dezrī Vašingtonas izvarošanā.

Jubilāri Latvijā

1917. gadā Elza Radziņa - aktrise (mirusi 2005. gada 18. augustā)

1942. gadā Anatolijs Gorbunovs - bijušais Augstākās Padomes priekšsēdētājs, ministrs, politiķis.

1945. gadā Skaidrīte Putniņa - Valmieras Drāmas teātra aktrise.

1963. gadā Normunds Bergs - bezvadu tehnoloģiju izstrādājfirmas "SAF Tehnika" direktors, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas valdes loceklis.

1971. gadā Ints Dālderis - 12. Saeimas deputāts, klarnetists, bijis kultūras ministrs.

 1898. gadā Bertolds Brehts - vācu rakstnieks (miris 1956.gadā).

1902. gadā Volters Hauzers Bratēns - amerikāņu fiziķis, viens no tranzistora izgudrotājiem un Nobela prēmijas laureāts.

1910. gadā Žoržs Pirs - Nobela miera prēmijas laureāts (miris 1969.gadā).

1941. gadā Maikls Epteds - britu kinorežisors.

1947. gadā Luīze Arbūra - bijusī ANO cilvēktiesību komisāre.

1951. gadā Roberts Aidžers - "Walt Disney Company" prezidents.

1960. gadā Roberts Adijs - britu aktieris.

1961. gadā Aleksandrs Peins - amerikāņu kinorežisors.

1962. gadā Klifs Bērtons - amerikāņu ģitārists ("Metallica", miris 1986.gadā).

1967. gadā Lora Derna - amerikāņu aktrise.

1974. gadā Elizabete Benksa - amerikāņu aktrise.

Notikumi Latvijā

1324. gadā savā bullā pāvests Johans XXII draud ordenim ar baznīcas lāstu, ja tas turpinās kaitēt dominikāņu un citu mūku darbībai Livonijā un apspiest jaunkristītos, neatdos Livonijas baznīcai atņemtos īpašumus un Rīgas pilsētai Daugavgrīvu.

1943. gadā Ādolfs Hitlers izdod pavēli par Latviešu SS brīvprātīgo leģiona formēšanu.

1995. gadā pie Eiropas Padomes ēkas Strasbūrā tiek pacelts Latvijas karogs. Latvija kļūst par Eiropas Padomes dalībvalsti.

1998. gadā Ministru kabineta sēdē tiek apstiprināts rīkojums, kas paredz izveidot Muzeju valsts pārvaldi.

2000. gadā Rīgu oficiālā vizītē apmeklē Eiropas Komisijas prezidents Romāno Prodi.

  2001. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Austrijā tiekas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Latvijas Valsts prezidente tikšanās laikā norāda, ka jāsāk jauna lappuse abu valstu attiecībās un jārisina visi aktuālie dienaskārtības jautājumi.

2001. gadā stājas spēkā Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par Latvijas valsts karogu", kas paredz, ka valsts karogs jāizkar pie visām valsts un pašvaldību izglītības iestādēm.

2004. gadā Rīgas dome pieņem lēmumu nodot privatizācijai pašvaldības tirdzniecības uzņēmumu "Sakta".

2004. gadā valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga paziņo, ka nolēmusi izsludināt Saeimas pieņemtos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz, ka mazākumtautību skolās, sākot ar 10.klasēm, ne mazāk kā 60% mācību priekšmetu jāpasniedz valsts valodā.

2006. gadā Rīgas cirks demonstrē iepriekš pasaulē neredzētu lāzertehnikas izrādi "Cirks uz ūdens".

2006. gadā Itālijas pilsētā Turīnā tiek atklātas XX Ziemas olimpiskās spēles, kurās Latviju pārstāv līdz šim lielākā delegācija - 58 sportisti.

2006. gadā "Lielā mūzikas balva 2005" par mūža ieguldījumu piešķirta operdziedātājam Kārlim Zariņam un komponistam Tālivaldim Ķeniņam.

2007. gadā Rīgā notiek pirmais Latvijas dievturu forums, kurā pulcējas aptuveni 150 cilvēku.

Notikumi pasaulē

1542. gadā Anglijas karaliene Katrīna Hovarda tiek ieslodzīta Londonas Tauerā un trīs dienas vēlāk viņai tiek izpildīts nāves sods par valsts nodevību - laulības pārkāpšanu.

 1763. gadā ar Parīzes miera līgumu tiek izbeigts franču-indiāņu karš Ziemeļamerikā un Francija cedē Kanādu Lielbritānijai.

1840. gadā Lielbritānijas karaliene Viktorija salaulājas ar Sakskoburgotsku princi Albertu.

1931. gadā Deli kļūst par Indijas galvaspilsētu.

1932. gadā 57 gadu vecumā mirst britu kriminālromānu rakstnieks Edgars Volless.

1942. gadā Amerikāņu džeza mūziķis Glens Millers saņem pirmo "zelta disku" par ierakstu "Chattanooga Choo Choo", kļūstot par pirmo mūziķi, kura ieraksts pārdots vairāk par vienu miljonu kopiju.

1947. gadā Itālija cedē lielāko daļu Venēcijas-Džūlijas reģiona Dienvidslāvijai.

1949. gadā Ņujorkā pirmizrādi piedzīvo Artūra Millera luga "Tirgotāja nāve".

1962. gadā virs Padomju Savienības notriektais un 1960.gadā ieslodzītais amerikāņu pilots Frensis Gerijs Pauerss Berlīnē tiek samainīts pret VDK aģentu Rūdolfu Ābelu.

1992. gadā ASV tiesa boksa čempionu Maiku Taisonu atzīst par vainīgu 18 gadus vecās skaistumkonkursa dalībnieces Dezrī Vašingtonas izvarošanā. Mēnesi vēlāk Taisonam tika piespriests desmit gadu cietumsods.

1996. gadā IBM superdators "Deep Blue" šaha spēlē uzvar pasaules čempionu šahā Gariju Kasparovu. Vēlākās spēlēs Kasparovs datoru pārspēja.

2001. gadā pēc zinātniskā moduļa "Destiny" pievienošanas Starptautiskā kosmosa stacija kļūst par lielāko struktūru kosmosā.

2005. gadā 89 gadu vecumā mirst amerikāņu dramaturgs Artūrs Millers.

2005. gadā Ziemeļkoreja pirmo reizi paziņo, ka tās īpašumā ir kodolieroči, un izstājas no sešu pušu sarunām.

2008. gadā ļaunprātīgas dedzināšanas izraisīts ugunsgrēks pilnībā noposta vairāk nekā 600 gadus senos Seulas vēsturiskos Dienvidu vārtus, kas bija pazīstamākais valsts simbols.