"Beidzamie gadi man ir bijuši diezgan grūti," - Gunta Virkava cer, ka melnā strīpa beigusies
Aktrise Gunta Virkava ir cerību pilna, ka “melnā strīpa” viņas dzīvē ir beigusies. Viņa gaida uzaicinājumu no režisoriem un piedāvājumu jaunām lomām, jo vairāk par visu vēlas būt uz skatuves.
“Beidzamie gadi man ir bijuši diezgan grūti. Uzglūnēja visādas nelaimes, traumas," žurnālam "Kas Jauns" pastāstījusi Virkava.
Gunta Virkava apceļo Ameriku un satiek savējos, tostarp Ivaru Stoninu
Kad ziemas laikā sētnieks nebija nobēris mājas pakāpienus ar smilti vai sāli, es, nesot ārā atkritumus, pa šiem pieciem pakāpieniem, kas bija pamatīgi apledojuši, burtiski nošļūcu lejā. Tika lauztas ribas, vajadzēja kādu laiku ievērot gultas režīmu. Nepieciešamos pārtikas produktus un sadzīves lietas man piegādāja meita Elizabete, kā arī ļoti daudz man palīdzēja kaimiņi – dziedātāja Rita Trence un aktiera Jāņa Paukštello sieva Elīna. Iemācījos arī pasūtīt produktus uz māju,” stāsta Virkava.
“Kad jau likās, ka viss ir labi, ar mani notika jauns negadījums. Kastingā biju apstiprināta lomai ukraiņu seriālā Apsūdzēti mīlestībā. Ar mākslinieci devāmies meklēt manai lomai kostīmus. Tobrīd remontēja Ģertrūdes ielu. Māksliniece gāja man pa priekšu, un es vienkārši aizķēru kāju aiz pelēka ķiegeļa ietves malā un nokritu. Zvanu režisoram un stāstu, kāda ir situācija, ka ir lauzta potīte. Uz ko viņš atbild, ka esmu viņiem ļoti vajdzīga šai lomai. Tobrīd sev strikti pateicu: “Gunta, saņem visus savus spēkus!” Aizgāju pie ārsta un lūdzu, lai neliek man staigāt ar balto ģipša zābaku, bet izdomā ko citu, lai varētu uz traumētās potītes nebalstīties. Ārsts mani nosūtīja uz specializēto veikalu, kur dabūju melnu zeķi, ko uzvelk uz potītes, un pirksti paliek ārā. Filmējos veselu mēnesi ar traumēto kāju. Dakteris man bija teicis, lai nebalstos uz kreisās kājas un pārvietojoties izmantoju kruķus. Tā kā manam kolēģim Jānim Paukštello ir bijušas kāju vainas, zināju, ka viņam ir kruķi. Viņš man tos aizdeva, bet ar kruķiem man bija ļoti neveikli pārvietoties, tad jau labāk lecu uz vienas kājas,” saka aktrise un piebilst: “Man ik rītu atbrauca pretim automašīna, kas nogādāja mani filmēšanā laukumā un pēc tam aizvizināja mājup. Režisors tās epizodes, kurās man bija paredzēts staigāt, aizvietoja ar citādu sižetu. Paralēli tajā laikā man vēl bija izrādes dažādos Latvijas kultūras namos, bet nu tajās gan man bija jāatsakās piedalīties, jo izrādes laikā bija jāskraida un piecas reizes jāpārģērbjas. Kino ir tā priekšrocība, ka varēju ar lauzto potīti filmēties, jo mani var uzņemt līdz pusei, bet izrādē tā nevar. Jāteic, ka, noskatoties seriālu, nevarēju teikt, ka sev patīku, jo sāpes bija atstājušas nospiedumus sejā.”
Savukārt pavisam nesen Guntai Virkavai sācies klepus. “Nu jau trešo mēnesi ir dziļš klepus. Man tika konstatēta bronhu sašaurināšanās. Pašai liekas, ka tā ir blakne pēc pārslimotā kovida, kad pamatīgi bija iekaisuši elpošanas ceļi. Nu jau pamazām ar klepu kļūst labāk, jo mediķi ir izrakstījuši pūšamus preparātus, kas mazina lēkmes. Es dzīvoju ļoti veselīgi. Jau vairākus gadus nelietoju alkoholiskos dzērienus, kā arī nesmēķēju,” viņa atklāj.
Pēc visām šīm piedzīvotajām veselības likstām aktrise aizdomājas par ļaunu aci un melno strīpu. “Protams, negribas jau domāt, ka kaut kas tāds ir iespējams, bet nu pārāk smagi ir gājis... Es pēc dabas esmu ļoti enerģisks cilvēks, tāda gulšņāšana mājās man ir ļoti grūta. Man vajag radoši izpausties,” piebilst aktrise, kas, lai arī piedzīvojusi visas šīs neveiksmes, sabiedrībā ejot, izskatās ļoti labi un eleganti. Tāpat arī viņai dzīvesprieku sagādā meita Elizabete un viņas ģimene, pie kuras aktrise regulāri ciemojas.
Virkava saka – ir ļoti sarūgtināta, ka Nacionālais teātris bija solījis viņai atgriešanās iespēju teātrī, bet līdz šim tas nav noticis. “Es varbūt esmu izdarījusi pāri teātrim, jo ir bijušas izrādes, kurās neesmu varējusi būt, bet man tad tik tiešām bija paaugstināts asinsspiediens un es mājās gulēju. Esmu vairākkārt atvainojusies teātrim. Un es varu zvērēt, ka uz skatuves 46 gadu laikā ne reizi neesmu bijusi iedzērusi alkoholu, pat ne 25 gramus. Kas tik par mani nav runāts, ka esmu lietojusi alkoholu... Neviens nezina, bet runā. Kad pabeidzu darbu teātrī, man solīja, ka pēc gada varēšu nākt atpakaļ. Kas tie par solījumiem?! Kur tas ir palicis? Gadi ir pagājuši.... Bet es nedomāju iet un lūgties,” strikta ir aktrise, sakot: “Es ļoti labprāt vēlos spēlēt un būt uz skatuves, filmēties kino vai seriālos. Ja režisoriem ir padomā kāda loma man, būšu priecīga. Ja Dailes teātris piedāvās kaut ko nelielu, es labprāt...”
Citas ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!
