Aiz polārā loka miris seriāla "UgunsGrēks" scenārists Vilnis Bīriņš
Esot aiz Ziemeļu polārā loka Norvēģijā, 62 gadu vecumā stājusi pukstēt horeogrāfa, žurnālista un populārā seriāla "UgunsGrēks" scenārista Viļņa Bīriņa sirds.
Kā šonedēļ raksta žurnāls "Kas Jauns", vēsts par Viļņa Bīriņa pēkšņo nāvi izskanēja 20. novembrī, viņa meitas Rūtas Briedes publicēta. “Ar mīlestību un sāpēm sirdī paziņojam, ka 19. novembrī aiz Ziemeļu polārā loka negaidīti debesīs devās Vilnis Bīriņš,” satriecot kolēģus un draugus, kas vēl tikko bija sekojuši līdzi Viļņa aktivitātēm Norvēģijā, feisbukā darīja zināmu mākslinieka meita.
Bīriņa paša pēdējais ieraksts feisbuka profilā bija veikts tikai divas dienas pirms tam, ar vētrainu video vēstot, ka vietā, kur viņš atrodas, – vistālāk uz ziemeļiem esošajā pilsētā pasaulē Hammerfestā – pūš vējš ar ātrumu 40 kilometri stundā, bet nākamajā dienā tiekot solīts jau 60…
Dažas dienas pirms tam viņš atklāja, ka, lai nokļūtu līdz Hammerfestai, trijās stundās nepieciešams apmeklēt piecas lidostas. Un priecājās par četru stundu garu dienu, kurā spīdējusi arī saule.
Vilnis Bīriņš uz Norvēģiju bija devies, lai ne pirmo reizi kopā ar kolēģiem piedalītos Hammerfestas laikmetīgās dejas festivālā. Norvēģijā – Bergenā – viņš viesojās arī oktobra sākumā, kad tur notika Pasaules latviešu amatieru teātru savienības organizētais latviešu diasporas teātru saiets.
Ņemot vērā dabas apstākļus tālajos Ziemeļos un paša horeogrāfa pēdējo ierakstu, paziņojums par Bīriņa nāvi raisīja dažādus pieņēmumus, tostarp – ka noticis kāds nelaimes gadījums. Tikai dažas dienas vēlāk Latvijas Dejas informācijas centra mājaslapā dance.lv Zanes Kreicbergas publicētais nekrologs Kustonis aizgājis viesa zināmu skaidrību notikušajā.
“Vilnis Bīriņš (3.03.1961.–19.11.2023.) bija “kustonis”. Tā sevi dēvē Anša Rūtentāla Kustību teātra dalībnieki. Naktī no 2023. gada 18. uz 19. novembri viņš atstāja šo pasauli, dejojot Norvēģijas pilsētiņas Hammerfestas laikmetīgās dejas festivāla "DanseFestival Barents" izskaņā. 19. novembra rītā saņēmu horeogrāfes Olgas Žitluhinas zvanu, kas vēstīja no notikuma vietas, ka Vilnis ir aizgājis SKAISTI – kā filmā. Hammerfestas festivālā viņš bija viens no projekta "BET – Body, Experience, Time through 45+ dancers" dalībniekiem izrādē "Razdedauch" kopā ar pieredzējušiem dejotājiem no Anglijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas. Aplis ir noslēdzies. Cilvēks, kuram kustība un deja kā galvenais pašizteiksmes veids bija, iespējams, būtiskākā dzīves sastāvdaļa, atstāja mūs, pats dejojot,” rakstīts atvadu vārdos.
Turpinājumā uzskaitīts, ka Vilnis Bīriņš atstājis paliekošas pēdas ne tikai Latvijas horeogrāfijas mākslā – pērn viņš Laikmetīgās dejas horeogrāfu kategorijā kopā ar kolēģi Ramonu Galkinu par darbu projektā "Brālis" ieguva "Dejas balvu", kā arī bija tai izvirzīts kā "Labākais laikmetīgās sejas dejotājs" –, bet arī radošajā darbā, kas saistīts ar rakstniecību un žurnālistiku. “No 2011. gada līdz šodienai viņš bijis valdes priekšsēdētājs SIA "Rits", kas nodarbojas ar tekstu radīšanu un pasākumu producēšanu. Bīriņš bijis arī dialogu autors seriāliem "Neprāta cena", "UgunsGrēks", "Ēnu spēles" un "Zentas brīvdienas". No 1987. līdz 1991. gadam Vilnis bija slavenā kultūras un mākslas žurnāla "Avots" atbildīgais redaktors un žurnālists, 80. gados strādājis arī par redaktoru un raidījumu autoru Latvijas Televīzijā.”
“Bet citādi – zināms kā “kustonis”. Vilnis Bīriņš pievienojās Anša Rūtentāla Kustību teātrim neilgi pēc tā dibināšanas 80. gadu sākumā. Tur arī iepazinās ar sievu Gunu, ar kuru laulībā pavadīti apaļi 40 gadi. Abi kopā piedalījās Anša Rūtentāla pirmajās izrādēs. Te arī likti pamati tai īpašajai “domāšanai kustībā”, kam raksturīga improvizācijas un etīžu ceļā attīstīta žesta skaidrība, kura Viļņa radošajā praksē, šķiet, sasniedz pilnību viņa solo horeogrāfijā dejas filmā "Brālis" (2021) un Olgas Žitluhinas veidotajā dejas instalācijā "Re Vera" (2020) kopā ar dejotāju Ramonu Galkinu. Vilnis un Guna Bīriņi gandrīz vienmēr bija sastopami laikmetīgās dejas izrādēs kā ieinteresēti skatītāji. Bet pēc Anša pēkšņās nāves 2000. gadā viņi pastāvīgi rūpējās par Anša Rūtentāla piemiņas iedzīvināšanu un uzsāktā ceļa turpināšanu jaunos darbos – gan izrādēs, gan Kustību teātra dalībnieku nometnēs, gan izstādēs, gan lasījumos un grāmatās. Aplis ir saslēdzies – lielā mērā tieši Viļņa Bīriņa atgriešanās regulārā kustību mākslinieka praksē ir izveidojusi tiltu starp Anša Rūtentāla Kustību teātra tradīciju un laikmetīgās dejas kontekstu. Tādās izrādēs kā Olgas Žitluhinas un Valērija Oļehno epohālais "Tornado" (2020) un Ramonas Galkinas "Aizsācēji un iesācēji" (2023) Vilnis ir Latvijas laikmetīgās dejas aizsācēju paaudzes pārstāvis,” teikts nekrologā.