Mārtiņa Freimaņa gars ir dzīvs - dziedātāju Dionu viņa mūzika glābusi no depresijas

Tas nav nekas dīvains! Zināms, ka Mārtiņš Freimanis savas dzīves laikā dedzīgi atbalstīja jaunos mūziķus, un, šķiet, viņš to dara arī pēc nāves!

To var secināt pēc kādreizējās "X faktora" dalībnieces 21 gadu vecās Dionas Liepiņas personiskās pieredzes. Viņa beidzamos piecus gadus līdz sirds dziļumiem fanojusi par Freimani un grupu "Tumsa", bet tagad pati Mārtiņdienā piedalīsies Mārtiņa Freimaņa piemiņas koncertā Aizputē, uzstājoties kopā ar grupu "Pēc Tumsas". “Domāju, ka tieši Mārtiņš mūs saveda kopā,” uzskata Diona un žurnālam "Kas Jauns" izstāsta, kāpēc ir pārliecināta par paralēlo pasauļu eksistenci.

Mārtiņa Freimaņa fane

Diona uzaugusi Limbažos, bet pirms nesenās pārcelšanās uz Rīgu pēdējos desmit gadus dzīvoja Latgalē. Meitene bērnībā, protams, zināja, kas ir grupa "Tumsa", zināja, kas ir Mārtiņš Freimanis, bet par kvēlu Mārtiņa fani kļuva 16 gadu vecumā, jau vairāk nekā piecus gadus pēc mūziķa nāves.

“Viņa dziesmas manā dzīvē tad ieņēma būtisku lomu,” atzīst Diona, paskaidrojot, ka tolaik viņai bijis emocionāls un grūts posms: “Biju smagā dzīves periodā, man bija depresija. Klausījos visdažādākās dziesmas, līdz vienu brīdi "Spotify" algoritms sāka piedāvāt tieši "Tumsas" mūziku. Noklausījos vienu dziesmu, otru, trešo un šķita, ka pilnībā saprotu, par ko dzied Mārtiņš, ko viņš ar saviem dziļajiem tekstiem bija domājis. Sāku klausīties "Tumsas" albumus, sajutu, lai arī daudzus gadus Mārtiņa nav, taču viņa mūzika joprojām dzīvo. Tā es sāku arvien vairāk un vairāk interesēties par Freimani, izlasīju grāmatu par viņu.”

Kļūstot par grupas "Tumsa" un Mārtiņa Freimaņa fani, Dionai bija sapnis satikt kādu, kas pazinis Mārtiņu, bijis ar viņu tuvos draugos. “Rēzeknē dzīvojošai meitenei tas bija diezgan nereāli. Speciāli jau nemeklēju, bet kaut kā manā dzīvē šādi cilvēki ienāca, un viņi man varēja vairāk pastāstīt par Mārtiņu,” atzīst mūziķe, piebilstot, ka šādu cilvēku satikšana nereti bijusi neizskaidrojama sagadīšanās.

“Piemēram, aizvadītajā gadā paziņa uzaicināja mani uz ballīti. Izrādījās, to rīkoja viens no Mārtiņa Freimaņa labākajiem draugiem, grupas "Tumsa" perkusionists Oskars Kurdeko! Un ar viņu es joprojām kontaktējos. Bet šogad mani pavisam negaidīti uzrunāja Jānis Daugalis no grupas "Tumsa", piedāvājot ierakstīt dziesmu kopā ar viņa tagadējo grupu "Pēc Tumsas". Uzskatu, ka tieši Mārtiņš Freimanis mūs saveda kopā – man nav cita izskaidrojuma! Vairākus gadus domāju par to, ka gribētu ierakstīt kādu dziesmu ar "Tumsu", bet uzskatīju, ka man vēl jāiegūst pieredze, lai piedāvātu savu sadarbību. Bet te pēkšņi Jānis Daugalis, ar kuru pirms tam nebijām pat pazīstami, pats uzrunāja mani!”

Sajūt Mārtiņa klātbūtni

“Jā, es absolūti simtprocentīgi sajūtu Mārtiņa klātbūtni! Es viņu tiešām jūtu!” teic Diona. Izklausās neticami, bet, zinot Mārtiņu Freimani, tas nav nekas neparasts – viņa draugi un grupas "Tumsa" kolēģi ne reizi vien pēc Mārtiņa nāves stāstījuši, kā sajutuši viņa ēterisko klātbūtni.

To nenoliedz arī Diona. “Visas šīs ar prātu neizskaidrojamās lietas, kas ir it kā ikdienas sīkumi, bet tik un tā liek aizdomāties... Kaut vai nejauši satiktie cilvēki, kas bijuši tuvi ar Mārtiņu, kaut vai manas dziesmas "Eņģeļu zēns" tapšana, kad savā radošajā darbā sajutu Mārtiņa iesaistīšanos,” skaidro jaunā mūziķe un izstāsta nu jau gandrīz trīs gadus senos notikumus: “Esmu tik daudz raudājusi, tik daudz pārdzīvojusi, ka Mārtiņš ir miris, līdz draudzene teica: “Diona, ja tev sāp, tad raksti dziesmu! Izsaki savas sāpes dziesmā!” Atbildēju, ka neesmu tam gatava, ka vajadzīga kāda informācijas bāze par Mārtiņu Freimani, jo es taču viņu nemaz nepazinu. Līdz vienā vakarā pēkšņi ne no kā emocionāli uzsprāgu, vārdi dziesmai bira aumaļām.

Tas bija 2020. gada nogalē, un jau nākamā gada 27. janvārī, Mārtiņa Freimaņa aiziešanas desmitgadē, klajā laidu viņam veltītu dziesmu "Eņģeļu zēns".”

Savukārt dziesmu "Tālumā", kas ir kopdarbs ar grupu "Pēc Tumsas", Diona sarakstīja, kad pirmo reizi mūžā pabija pie Mārtiņa piemiņas vietas Misiņkalna kapos Aizputē.

“Pat nespēju izskaidrot tur gūtās emocijas. Šķiet, tā patiešām bija īsta satikšanās ar viņu. Protams, ne jau fiziska, bet garīga. Jo nekur citur ko tādu vēl nebiju piedzīvojusi. Diezgan absurdi jau tas izklausās, bet... Jā, sajutu, ka ir kaut kādas paralēlās pasaules, kas dvēseliski savienojās. Ka ir kāds tur augšā, kas mani vēro. Un, kad man dzīvē iestājas grūti brīži, es vienmēr paskatos uz debesīm, un man paliek vieglāk. Jo zinu, ka tur ir Mārtiņš un viņam tur ir labi...”

Citas ziņas un notikumus lūkojiet žurnālā "Kas Jauns"!