“Mēs nevaram vienoties – kurp mēs ejam.” Režisors Elmārs Seņkovs par Latvijas teātra vidē notiekošajiem satricinājumiem
Elmārs Seņkovs un raidījuma vadītāja Inese Vaikule.
Slavenības
2023. gada 9. oktobris, 14:43

“Mēs nevaram vienoties – kurp mēs ejam.” Režisors Elmārs Seņkovs par Latvijas teātra vidē notiekošajiem satricinājumiem

Jauns.lv

Pēdējā laika satricinājumi Latvijas teātra vidē – publiski konflikti, savstarpēju attiecību risināšana, neesoša solidaritāte, raisa jautājumu – kas notiek? “Radio SWH” raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” nupat Latvijas Nacionālo teātri pametušais Mākslinieciskais vadītājs, režisors un pedagogs Elmārs Seņkovs dalās savās pārdomās, nosaucot divus iemeslsus, kas, viņaprāt, šobrīd notiek Latvijas teātra pasaulē.

Raidījuma vadītājai Inesei Vaikulei Seņkovs atzīmē: “Jāsaprot viens – mēs, teātra cilvēki, esam ļoti emocionāli. Mēs katru dienu nodarbojamies ar emocijām. Mēs jums dāvājam emocijas. Mēs, režisori, radām emocijas. Mēs katru dienu uz skatuves strādājam ar konfliktu. Tā ir ikdiena. Līdz šim tas nav gājis ārpus skatuves.” Režisors, kurš arī pats nesen nokļuva starmešu gaismā, kad nolēma pamest Latvijas Nacionālā teātra Mākslinieciskā vadītāja amatu pēc vadības maiņas, uzskata, ka pie vainas teātra videas jukām varētu būt divi iemesli.

“Pirmkārt, pats teātris palicis garlaicīgāks, un tāpēc tie konflikti paliek interesantāki. Es saku, ārpus teātra paliek interesantāks teātris nekā pats teātris. Es sāku to diemžēl secināt. Tas biedē. Es domāju, ka šobrīd ir tāds pārejas laiks – jūs redzat visos teātros šobrīd notiek tās satisfakcijas. Es domāju, ka nāk ārā varbūt ieilgušas problēmas šobrīd, kas bija sakrājušās. Tam ir jānotiek,” uzskata Seņkovs.

Režisors piebilst, ka ļoti mīl Latvijas teātri, pats ar to nodarbojas, un mīl tos cilvēkus, kas ir teātrī: “Es zinu, ko tas paģēr aktieriem, režisoriem, – šī cīnīšanās un ticība par savu teātri, tas ir ļoti būtiski un svarīgi. Šobrīd reputācija, protams, diemžēl visiem teātriem ir... mēs esam pabojājuši. Tur izskaidrojums ir viens – mēs nesaprotam, mēs nevaram vienoties – kurp mēs ejam. Attiecīgi mums tā solidaritāte, ko jūs sakāt, diemžēl viņas nav, jo arī manā krīzes situācijā, ko es piedzīvoju, es neizjutu nekādu solidaritāti no citiem teātriem. Tas par daudz ko liecina. Nekas – es sapratu, ka jācīnās vienam.”