"Interese par zirgiem pārauga mīlestībā," - Rūta Dūduma-Ķirse par savu vaļasprieku

“Interese par zirgiem man radās jau skolas laikā, kad vēl dzīvoju pie mammas. Mums ļoti tuvu mājām atradās zirgu stallis. Un zirgu sports mūsmāju tuvumā bija vienīgā aktīvā nodarbe, kas mani aizrāva un patika. Tā arī interese par zirgiem pārauga mīlestībā," žurnālam "Kas Jauns" pastāstījusi Rūta.

"Atceros, kā savā bērnībā dīcu un čīkstēju mammai: “Gribu, zirgu... Gribu zirgu!” Mācības skolā apvienoju ar dziedāšanu, mūzikas skolu un, cik vien atlika brīvais laiks, tad biju pie zirgiem. Katru vasaras brīvlaiku ļoti daudz laika pavadīju stallī ar zirgiem, tīrīju tos, palīdzēju dažādos darbos, un par to man ļāva izjādes. Man pat bija iekārtota kladīte, kurā es zīmēju zirgus, rakstīju dažādas zirgu šķirnes, liku un krāju bildītes un kartītes ar zirgiem. Tagad jau to vairs nedaru, vienīgi šad tad paskatos internetā zirgu bildes. Mani pašu uzrunā melnas krāsas zirgi, kas ir ar augstu skaustu,” par savu aizraušanos, kas sākusies jau agrā bērnībā, stāsta dziedātāja.

Rūta Dūduma-Ķirse teic, ka nevar sevi dēvēt par profesionālu zirgu sporta pārstāvi, jo aizraušanās ar zirgiem ir kā vaļasprieks: “Ja arī es gribētu tam pievērsties profesionāli, tad šai nodarbei vajadzētu veltīt daudz vairāk laika. Es noteikti palikšu par hobija līmeņa jātnieci. Jūtos droši zirga mugurā. Man pašai nav sava zirga, jo brīvā laika nav tik daudz, lai es varētu pilnībā nodoties tam. Prioritāšu augšgalā ir ģimene.”

“Tāpēc jāsaka paldies manai kolēģei dziedātājai Dinārai Rudānei, kas ar savu azartu un mīlestību pret zirgiem ir iegādājusies savu rikšotāju, un man ir iespēja palīdzēt to kopt. Zirdziņam ir četri gadi, viņš vēl nav iejāts, tāpēc fiziski vēl nav iespējams ar viņu doties izjādēs. Uz šā zirga ir sēdēts tikai kādas astoņas reizes. Šim zirgam mēs esam trīs mammas, kas pavada ar viņu laiku,” atklāj Rūta.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnālā "Kas Jauns!"