"Nekas neliecināja par gaidāmo nelaimi…" - Regīnas Razumas dēls par mātes pēkšņo aiziešanu mūžībā

Aktrises Regīnas Razumas dēls "Latvijas dzelzceļa" finanšu direktors Rems Razums sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" saka - nekādi priekšvēstneši neliecināja par gaidāmo nelaimi. “Tas bija pilnīgi negaidīti, jo mamma bija ļoti veselīgs cilvēks. Vēl dienu pirms tam viņa jutās labi un priecīgi, un nebija nekādu pazīmju, ka kaut kas tāds varētu atgadīties. Tāpēc nav saprotams, kā tas varēja notikt,” tā dēls.

Tieši tāpēc nav arī Regīnas Razumas pēdējās vēlēšanās, jo par aiziešanu mūžībā viņa pat neesot domājusi, tāpat tam nebija gatavs ne dēls, ne citi ģimenes locekļi.

Rems arī pastāsta, ka šobrīd vislielāko atbalstu viņam sniedz tieši mammas kuplā ģimene. Regīna Razuma ir augusi septiņu māsu ģimenē, trīs no māsām nu jau devušās mūžības ceļos. “Mums ir ļoti daudz radu un draugu, ar ko kopā es šo visu pārdzīvoju un organizējam atvadas no mammas,” piebilst Rems.

“Māte man bija ļoti svarīgs cilvēks. Viņa mani audzināja liberālā garā, bet daudz izstāstīja un pievērsa uzmanību cilvēkam svarīgām lietām – kā attiekties pret citiem cilvēkiem, kā pret saviem tuviniekiem, pret sievietēm un radiniekiem. Tas man bija ļoti būtiski,” par dzīves mācību, kas gūta no mammas, stāsta Rems.

Lai arī Regīna Razuma bija ļoti noslogota kino, seriālos un uz skatuves teātrī, viņai izdevās arī audzināt dēlu un pildīt mammas pienākumus. “Es augu pie mammas, jo viņa bija šķīrusies no mana tēva. Mamma mani uzaudzināja. Un tagad viņa veltīja daudz laika saviem mazbērniem (pavisam trīs – KJ), varbūt pat vēl vairāk nekā savulaik man,” atklāj aktrises dēls.

Kad Rems Razums bija bērns, viņu ļoti daudz aicināja uzņemties vairākās filmās, taču viņš nav gājis mammas pēdās un pieaugot nav izskatījis aktiera profesijas apgūšanas iespēju. “Aktiera profesija ir grūts un izaicinājumu pilns darbs. Es to redzēju, un nebija nekādas vēlmes pašam ar to nodarboties. Mamma ļoti daudz filmējās Padomju Savienības laikos, ir filmējusies visās lielajās Padomju Savienības studijās – Odesā, Maskavā, Pēterburgā, Sverdlovskā un Kijivā. Ir ievērojams skaits filmu, kurās viņa ir uzņēmusies manā bērnības laikā, un diezgan daudz es braucu viņai līdzi,” tā Rems. Viņš teic, ka mammas aktrises karjeru un talantu tā pa īstam sācis novērtēt, kad paaudzies: “Kad biju mazs, tad jau viņu uztvēru tikai kā mammu. Un tobrīd nemaz tā nepriecājos par viņas profesiju, jo viņai regulāri vajadzēja doties prom no mājām uz filmēšanos. Tāpat man arī nepatika, ka mammas atveidotās varones ļoti daudz pārdzīvoja, jo es kā bērns nesapratu, ka viņa bija iejutusies lomā, tāpēc arī tik ļoti pārdzīvoja. Kad paliku lielāks, centos viņu atbalstīt.”

Rems arī pastāsta, ka mamma tiks kremēta un viņas pelni apbedīti dzimtas kapa vietā – Rīgas Otrajos Meža kapos.

Baibas Brokas personiskā saikne

Aktrise Baiba Broka ir Regīnas Razumas kolēģe no JRT. “Vienmēr esmu viņu ļoti cienījusi un apbrīnojusi kā cilvēku – viņas smalkuma, inteliģences un aristokrātiskuma dēļ. Viņa ir cilvēks, kam es patiešām esmu vēlējusies līdzināties, samēroties ar Regīnas cilvēciskajām kvalitātēm, kuras ārkārtīgi novērtēju un cienu,” saka Broka, atklājot, ka ar Regīnu viņai esot ļoti personiska saikne: “Es ar Regīnas dēlu esmu piedzimusi gandrīz vienā dienā, vienā slimīcā un palātā. Un nezinot esmu bijusi Regīnai līdzās no pašas pirmās piedzimšanas dienas. Kad ar Regīnu to izrunājām un noskaidrojām, tas patiešām mūsu starpā radīja tuvību un īpašu uzticēšanos. Tāpēc Regīnas aiziešana man ir ārkārtīgi sāpīgs brīdis. Tas mani ļoti, ļoti satrieca. Grūti ar šo ir samierināties.”

Viņa arī piebilst, ka sociālajos tīklos ļoti daudz cilvēku Regīnas Razumas aiziešanu mūžībā izjūt kā neizsakāmi lielu zaudējumu: “Mēs tagad redzam, cik daudziem Regīna ir bijusi mīļa, tuva un cik daudzu apbrīnota. Viņa ir īpašs cilvēks. Vairākkārt Regīnai jubilejās un svinībās esmu teikusi, ka gribētu viņai līdzināties, tā pa īstam un godīgi, viņas cilvēciskajās kvalitātēs. Man viņa daudzas reizes ir bijusi kā atskaite tam, kā morāli šaubīgās lietās rīkoties. Regīnai bija godīgums, taisnīgums un ārkārtīgi spēcīgs cēluma kodekss.

Nevar teikt, ka Regīna bija atvērts un ekspresīvs cilvēks, pilnīgi nē, viņa drīzāk bija introverta un kādam varēja likties vēsa un augstprātīga, kā parasti šķiet, ja cilvēks uzreiz nav atklāts un atvērts. Bet, esot viņai tuvumā, Regīna bija sirdssilts cilvēks, uzmanīgs un jūtīgs pret citiem. Viņas takta izjūta vēl jāmācās un jāmācās. Attiecībās ar citiem viņa bija izteikti smalkjūtīga.”

Andris Keišs par kopīgiem darba gadiem

Tāpat arī Regīnas Razumas kolēģim no JRT Andrim Keišam ir saglabājušās sirsnīgas un gaišas atmiņas par kopā pavadīto laiku uz skatuves un koleģiālajām attiecībām.

“Kad mēs 1997. gadā sākām JRT, tur jau neviena nebija. Tur priekšā bija Regīna Razuma, Elita Kļaviņa un Ģirts Krūmiņš. Regīna bija no vecās raudzes, lai gan tā ir jokaini teikt, jo viņa toreiz bija jaunāka nekā es tagad, bet jau bija nofilmējusies visās latviešu leģendārajās kulta filmās. Un viņa taču pilnīgi mierīgi varēja vīzdegunīgi skatīties mums garām, taču nevienu sekundi nekas tāds no Regīnas nekad mūžā nav bijis. Viņas klātbūtnē nebija vispār nekāda stresa. Viņa absolūti uzvedās tā, it kā ir savējā, līdz ar to arī mūsu sākotnējās lomas bija brīnišķīgas. Režisora Viestura Kairiša "Skroderdienās Silmačos" mēs bijām Joske un Zāra. Tā bija mūsu pirmā izrāde, kurā ar Regīnu bijām parneri uz skatuves. Tas bija tik forši un draudzīgi, ka laiku pa laikam es mēdzu Regīnu nosaukt par Zāru, un viņa par to smaidīja.”

“Regīna bija spoža, to mēs visi zinām un redzējām. Un es no viņas esmu tik daudz labu un atbalstošu vārdu dzirdējis man ļoti smagās dzīves situācijās. Bija tāda sajūta, ka Regīna iejutās manā ādā, un viņai izdevās arī atrast mierinošus vārdus,” piebilst aktieris.

“Viņa tiešām bija ļoti uzmanīgs cilvēks, lai arī bija publiskā telpā. Es arī nevaru iedomāties Regīnu atnākam uz mēģinājumu nevīžīgi apģērbtu. Tāda viņa bija, viņa vienkārši nevarēja būt citādāka. Mums ir ļoti noveicies, ka tas bija tik organiski – kopā skaistums, sirsnīgums, inteliģence un humors,” saka Keišs.

Alvis Hermanis: "Tādas vairs nav un nebūs. Parādība. Mūza. Dāma."

“Bez Regīnas JRT būtu bijis pilnīgi cits teātris,” atvadu vārdos pauž JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.

“No 1993. gada, kad kopā uzsākām, viņas klātbūtne man bija kā kamertonis mūsu teātra valodas intonācijai un mentalitātei. Atturīga, bet silta. Manierīga, bet dzīva. Snobiski intelektuāla, bet zinātkāra un naiva. Reti kurai pasaules aktrisei ir tik izteikts savs stils un sava maniere. Unikāla māksliniece. Tādas vairs nav un nebūs. Parādība. Mūza. Dāma. Viena no skaistākajām sievietēm, kas dzīvojusi uz pasaules. Gara aristokrāte. Aizejošais laikmets. Liela veiksme, ka 30 gadus bija iespēja taisīt teātri kopā. Paldies Tev par visu, Regīn!”

Citas ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!