Dināra Rudāne viena bez vīra ceļo uz Austrumiem. Kāpēc?

Šobrīd musulmaņi visā pasaulē ievēro ramadānu (šogad ilgst no 22. marta līdz 21. aprīlim). Dināra Rudāne ramadānu neievēro, tāpat arī viņu nekad neesam redzējuši staigājam, ietinušos lakatā un abaijā, kas ir tik raksturīgi apģērbi musulmaņu sievietēm.

Dziedātāja sarunā ar "Kas Jauns" atgādina, ka par reliģiju nav jārunā, jo tā katram ir individuāla lieta, tomēr mazliet izdodas uzzināt par Dināras Rudānes saikni ar Austrumu pasauli. “Pēc izcelsmes esmu tatāriete, Austrumu kultūra ir mana ģimenes tēma. Šīs tēmas nav publiski jācilā, jo ir cilvēki, kas pret šīm lietām nav lojāli. Reliģijas lietas cilvēkus vai nu piesaista, vai atgrūž,” viņa paskaidro.

Ikdienas darbus darot, fonā skan Korāns

Jau iepriekš Dināra atzinusi, ka viņai kopš bērnības neviens no ģimenes nav uzspiedis izvēlēties pieņemt islāmticību un tās tradīcijas: “Tatāru musulmaņu tradīcijas no citām musulmaņu valstīm atšķiras. Piemēram, mūsu sievietes nestaigā vienīgi melnā apģērbā, tikai apsedz galvu ar lakatu. Vecmāmiņa man nekad nav uzspiedusi ievērot musulmaņu sieviešu tradīcijas, bet es pati ar lielu interesi vienmēr klausījos, kad viņa no rītiem ieslēdza radio, kur skanēja lūgšanas no Korāna, un skaitīja līdzi. Vecmāmiņa nolika pie malas savus darbus un savā istabā palūdzās.”

Joprojām dziedātājas sirdij tuvi ir garīgie Korāna dziedājumi, kas skan, viņai darot ikdienas darbus vai braucot mašīnā pie stūres. “Mums katram ir savas bērnības atmiņas, man šie dziedājumi saistās ar kaut ko ļoti siltu un mīļu. Piemēram, mums biezpiena plācenīši vai kartupeļu pankūkas ļoti garšo nevis tāpēc, ka šie ēdieni ir garšīgi, bet gan tāpēc, ka tie saistās ar bērnības atmiņām, jo mamma vai vecmamma tos gatavojusi. Pieļauju, ka tieši tāpēc arī man ar Austrumu kultūru ir ļoti daudz asociāciju. Katru reizi, aizbraucot uz citu valsti, kur ir mošejas, es tās apmeklēju, jo tur ir atsevišķa lūgšanu vieta sievietēm un vīriešiem. Latvijā nav mošejas, man tās ļoti pietrūkst. Rīgā ir vieta, kur var iet lūgties islāmticīgie, bet tur iet lielākoties vīrieši,” stāsta viņa.

Marokā piedzīvo dažādas atklāsmes

Pārcelties uz kādu no Austrumu valstīm Dināra Rudāne nedomā, bet beidzamā laikā viņas dvēsele ir Marokā. “Teorētiski jau varētu pārcelties, bet vai praktiski?! Man šeit aug bērns, kam pēc diviem gadiem jāuzsāk skolas gaitas, šeit ir mans darbs. Lai gan jāteic, ka mācīties var jebkurā valstī, pati esmu skolotāja un zinu, ko runāju. Beidzamo reizi, kad biju Marokā, stāvēju un asarām acīs skatījos, kā bērni pāri kalnam dodas daudzus kilometrus uz skolu, jo ir vēlme mācīties. Savukārt pie mums nereti bērni nenovērtē, ka vecāki viņus sūta uz skolu un maksā lielu naudu par mācībām. Kad redzu bērnus ar mugursomām, kas dodas pāri kalnam uz skolu stundu garā ceļā, lai mācītos, šis kontrasts man liek aizdomāties...” bilst dziedātāja.

“Mani velk uz musulmaņu valstīm, jo man gribas dzirdēt tās skaņas, nobaudīt to ēdienu un izjūtas, jo man pietrūkst vecmāmiņas. Esmu tā izaugusi, ka ziemas periodu pavadīju ar mammu, bet visas vasaras braucu pie vecmāmiņas, jo mamma bija aizņemta darbā. Tāpēc mani tik ļoti velk pie tām lietām, kas man bija tuvas bērnībā,” pauž Dināra.

Jauna dzīves lappuse – zirgi

Dināra Rudāne beidzamā laikā ir arī aizrāvusies ar zirgiem. Ikviens var vērot viņas "Instagram" profilā, kā viņa, esot Marokā, auļo zirga mugurā.

“Zirgi – tā ir manas dzīves grāmatas jaunā nodaļa. Esmu ar zirgiem bijusi Turcijā, Apvienotajos Arābu Emirātos un plānoju aizlidot uz Mongoliju. Esot kopā ar zirgu, mani piesaista brīvības sajūta un daba. Tev nav jāmeklē ceļš, jo ar zirgu vari doties jebkur. Tu redzi virsotnes galotni, un ar zirgu ej, un ceļš nav jāmeklē. Tā sajūta, ka tur vari paveikt jebko un aiziet, kur vien vēlies, man ļoti patīk,” skaidro Dināra.

Tā vien liekas, ka viņa jau gluži kā profesionāle jūtas stabili un droši uz zirga muguras. “Es ļoti viegli iemācos paveikt visu ko, kas ir fizisks. Varu noskatīties video un iemācīties jebko – šūt, adīt vai remontēt, es ļoti ātri apgūstu fiziskas iemaņas. Taču, ja runājam par tehnoloģijām, tad pat darbošanās ar elementāru "Exel" programmu datorā man neveiksies. Turpretī es ļoti ātru uztveru jebkādas kustības, kā, piemēram, boksā un hokejā, ar ko nodarbojos. Tas pats ir ar zirgu un moci,” viņa stāsta.

Kā vīrs palaiž vienu?

Savos ceļojumos Dināra dodas viena vai ar draudzeni dziedātāju Rūtu Dūdumu, bet bez dzīvesbiedra mūziķa Edvīna Ozola.

Dināra ievieš skaidrību, kas tad notiek viņas personiskajā dzīvē un kā vīrs viņu mierīgu sirdi palaiž uz Austrumu zemēm. “Vīrs mani ļoti labi pazīst un laiž mani vienu vai ar draudzeni. Viņš man uzticas. Un, ja kādā brīdī sāktu mani kontrolēt un apspiest, viņš zina, ka tas var mums abiem ļoti slikti beigties. Tāpēc viņam nav variantu. Vīrs mani ir pieņēmis tādu, kāda es esmu, un man tas ir ļoti svarīgi. Tāpēc arī man ļauj izbaudīt brīvību un vientulību. Pat ja es aizbraucu ceļojumā ar paziņām vai draugiem, tā ir vientulība, jo tas nav tā, kā tu brauc ar ģimeni vai bērnu, tas ir pavisam kas cits.”

“Nesen man kolēģis vaicāja – nu kā vīrs tevi laiž vienu, jo tur taču ir tik daudz vīriešu? Ja mani kāds pazītu labāk, tā, kā mani pazīst mans vīrs un draugi, tad zinātu, ka esmu “čoms”. Man jau kopš bērnības ir ļoti viegli saprasties ar džekiem un vienkārši būt draugiem. Kāds maina savu ikdienu, mainot partnerus, bet man ir svarīga brīvības izjūta. Un man ir paveicies, ka man līdzās ir cilvēks, kas mani saprot un pieņem to,” tā Dināra.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!