Nilam Ušakovam beidzot "atvērušās acis"? Viņš piedalās Ukrainas atbalsta mītiņā ar Putinu zaimojošu plakātu aiz muguras

Jau pēc tam, kad 2014. gada pavasarī bez armijas pazīšanās zīmēm tērptie “zaļie cilvēciņi” jeb Krievijas specvienību karavīri iebruka Ukrainai piederošajā Krimas pussalā un okupēja to, bet Krievijas atbalstītie separātisti pārņēma varu Donbasā, virs tās debesīm notriecot "Malaysia Airlines" pasažieru lidmašīnu un nogalinot 298 cilvēkus, toreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs, Maskavā sniedzot interviju Krievijas telekanālam "Doždj", bilda: “Mums šobrīd vislabākais, kas var būt, ir prezidents Vladimirs Putins. Jo, ja viņa nebūs, tad pie varas nonāks Aleksejs Navaļnijs. Tie prezidenti, kas varētu būt viņa vietā, viņi kaimiņiem nenesīs stabilitāti.”

Pēc tam vēl vairākus gadus 9. maijā, godinot Otrajā pasaules karā kritušo piemiņu, Nils Ušakovs ar milzu vainagu rokās braši devās pie tā dēvētā Uzvaras pieminekļa.

Daļai sabiedrības 9. maija svinības tur bija vieta, kur paust savus “krievu pasaules” pārākuma uzskatus, bet lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju šos “svētkus” uzskatīja par apdraudējumu Latvijas neatkarībai. Taču pirms gada, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Eiroparlamenta deputāts Nils Ušakovs par 9. maija svinībām bija strikts: “Krievu un ukraiņu karavīri kādreiz karoja pret nacismu, tagad krievi uzbrūk ukraiņiem, līdz ar to šogad nevar būt nekādas runas par kaut kādu svinēšanu. Nedrīkst ļaut Putinam, Kremlim nozagt piemiņu un datumus, to mēs nevaram pieļaut.” Tiesa gan, viņš uzskatīja, ka nevajadzētu aizliegt nolikt ziedus pie Uzvaras pieminekļa, un arī paša okupekļa nojaukšanu neatbalstīja, uzskatot, ka tas “izsauks nenormālu spriedzi valstī”, un “nevar būt ne runas, ka pieminekli Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem – varētu demontēt”.

Nu pagājis gads, okupeklis novākts, bet Krievijas armija joprojām slepkavo Ukrainā, un tās prezidents Vladimirs Putins pat negrasās atkāpties no savas agresijas.

Savukārt Nils Ušakovs 24. februārī, pieminot gadu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, pie Brīvības pieminekļa piedalījās mītiņā Ukrainas atbalstam "Bez Tevis nav uzvaras!".

Vai tiešām Nilam Ušakovam beidzot “atvērušās acis” un viņš nostājies gaismas pusē? Bet varbūt viņš vienkārši kārtējo reizi rīkojas atbilstoši situācijai un liecas tajā virzienā, uz kuru konkrētajā brīdī pūš vējš? Kā tas bija pēc referenduma par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, kurā Ušakovs nobalsoja “par”, bet pēc pāris gadiem izteicās, ka latviešu valodai ir nepieciešami aizstāvības instrumenti, taču referenduma laikā bija izšķīries “būt kopā ar vēlētājiem”.

Vai arī, kā tas bija 2014. gadā, kad Krievija jau bija okupējusi Krimu. Toreiz 8. maijā Nils Ušakovs Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara beigu atceres dienas pasākumā Brāļu kapos ieradās, pie mēteļa atloka piespraudis sarkanbaltsarkanās Latvijas karoga krāsas, bet nākamajā dienā, 9. maijā, dodoties pie Uzvaras pieminekļa, no Latvijas simbolikas pie viņa krūts nebija ne miņas. Tā teikt – lai lieki netracinātu tur esošo publiku, kura, kā mēs visi tagad lieliski zinām, ir ne visai lojāla šai valstij.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!