Aktrisei Ivetai Polei šodien dzimšanas diena. Sveicam!

Jubilāri Latvijā

1984. gadā Deniss Ivanovs - futbolists.

1981. gadā Iveta Pole - aktrise.

1966. gadā Ivars Pundurs - Latvijas vēstnieks Serbijā, Grieķijā un Kiprā.

1956. gadā Mārcis Auziņš –  fiziķis, zinātnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, bijis Latvijas Universitātes rektors.

1951. gadā Andris Kronbergs - arhitekts, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes loceklis.

Jubilāri pasaulē

1996. gadā Lerojs Sanē - Vācijas futbolists, 2017. gada Konfederāciju kausa ieguvējs.

1992. gadā Dani Karvahals - spāņu futbolists.

1987. gadā Džeimijs Vārdijs - angļu futbolists.

1981. gadā Džamelija - angļu dziedātāja.

1977. gadā Oleksijs Lukaševičs - ukraiņu vieglatlēts, 2002. gada Eiropas čempions tāllēkšanā.

1974. gadā Jenss Novotnijs - vācu futbolists.

1972. gadā Konstantīns Habenskis - krievu aktieris.

1972. gadā Amanda Pīta - amerikāņu aktrise.

1971. gadā Mērija Dž. Blaidža - amerikāņu dziedātāja.

1958. gadā Vikija Pītersone - amerikāņu dziedātāja ("The Bangles").

1957. gadā Braiens Robsons - angļu futbolists un treneris.

1954. gadā Kailašs Satjarti - Indijas bērnu tiesību aktīvists, Nobela Miera prēmijas laureāts.

1946. gadā Tonijs Kejī - britu taustiņinstrumentālists ("Yes").

1906. gadā Alberts Hofmans - šveiciešu ķīmiķis, LSD izstrādātājs (miris 2008.gadā).

1887. gadā Aldo Leopolds - amerikāņu ekologs, apkārtējās vides aizsargātājs (miris 1948.gadā).

1875. gadā Reinholds Gliers - ukraiņu komponists (miris 1956.gadā).

1842. gadā Viljams Džeimss - amerikāņu psihologs un filozofs (miris 1910.gadā).

1815. gadā Džons Aleksandrs Makdonalds - pirmais Kanādas premjerministrs (miris 1891.gadā).

1800. gadā Anioss Jedliks - ungāru fiziķis (miris 1895.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā tiek pabeigta Dienvidu tilta konstrukcijas bīdīšana un savienoti balsti Daugavas vidū.

2005. gadā Latvijas anesteziologi nolemj dibināt komercuzņēmumu, kura nosaukums būs SIA "Anestezioloģija un intensīvā terapija". Slimnīcām šis pakalpojums par pašu anesteziologu noteikto cenu būtu jāpērk darbaspēka trūkuma dēļ. Iecerēts, ka anesteziologi savus pakalpojumus varētu piedāvāt par 2,5-3 latiem stundā. Līdzīgas anesteziologu komercorganizācijas pastāv arī Lielbritānijā un Somijā.

2004. gadā Latvijā nogādātas decembra sākumā Jaunzēlandes augstākajā virsotnē - Kuka kalnā - traģiski bojā gājušo četru latviešu alpīnistu mirstīgās atliekas. Alpīnistu grupu vadīja viens no Latvijas pieredzes bagātākajiem alpīnistiem Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Ķirsis. Kuka kalnā kāpa arī Ķirša meita Evija Ķirse, kura arī piedalījusies vairākās ekspedīcijās, un alpīnisti Ilmārs Bernāns un Aivars Prošenkovs, kuri kopā ar Ķirsi pasaules augstākās virsotnes iekaroja jau daudzus gadus.

2002. gadā Rīgā tiek parakstīts Saprašanās memorands par sadarbību un tehnisko palīdzību starp Latvijas Republikas Tieslietu ministriju un Nīderlandes Karalistes Tieslietu ministriju. No Latvijas puses memorandu paraksta tieslietu ministre Ingrīda Labucka, no Nīderlandes puses - Nīderlandes Karalistes vēstnieks Latvijā Nikolass Beitss.

2002. gadā Jelgavā, Dobeles ielā 41, ēkā, kurā atrodas Zemgales reģionālā lauksaimniecības pārvalde, tiek atklāts Latvijas Zemnieku saeimas pirmais reģionālais birojs.

2001. gadā Rīgā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs ar Baltkrievijas sporta un tūrisma ministru Jevgeņiju Vorsinu paraksta starpvalstu nolīgumu par sadarbību tūrisma jomā.

2001. gadā Ņujorkā tiek parakstīts dokuments par Latvijas diplomātisko attiecību nodibināšanu ar Salvadoru.

2000. gadā Melngalvju nams tiek atklāts publiskai apskatei par maksu.

1999. gadā AS "Latvijas Unibanka" ("Unibanka") sadarbībā ar "Statoil" laiž apgrozībā jaunu starptautisku debetkarti - "Unibanka/Statoil extra".

1999. gadā Latvijas lielākās būvfirmas SIA "RBS Projekts" un SIA "Skals Solid" paraksta savstarpēju protokolu par apvienošanos, kā arī pieņem jaunās kompānijas statūtus un iesniedz Uzņēmumu reģistrā dokumentus par jaunas kompānijas izveidošanu uz abu uzņēmumu bāzes. Kompānijas nosaukums turpmāk ir AS "RBS Skals".

1999. gadā Latviju oficiālā vizītē apmeklē Somijas ārlietu ministre Tarja Halonena. Somijas ārlietu ministre, tiekoties ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, Ministru prezidentu Vili Krištopanu un ārlietu ministru Valdi Birkavu, pārrunā jautājumus par Eiropas Savienības tālāko paplašināšanās procesu, Eiropas drošību, reģionālo sadarbību, kā arī Latvijas un Somijas divpusējās sadarbības tālākās attīstības prioritātes.

1999. gadā AS "Rīgas Balss" akcionāru sapulce pieņem lēmumu par uzņēmuma likvidāciju.

1997. gadā notiek bruņots uzbrukums "Latvijas pasta" automašīnai. Uzbrukumā "Latvijas pasta" inkasentiem tiek nošauti divi pasta darbinieki.

1996. gadā uzņēmuma "Veldze" akciju kontrolpaketi par Ls 350 064 latiem nopērk SIA "Mono".

1990. gadā LPSR Augstākā Padome pieņem labojumus LPSR Konstitūcijā, kas ļauj pilsoņiem apvienoties partijās un sabiedriskajās organizācijās, savukārt Latvijas Komunistisko partiju pielīdzina citām partijām un sabiedriskajām organizācijām.

Notikumi pasaulē

2015. gadā Parīzē notiek "miljonu maršs" - masu protesta akcija pret islāmistu ekstrēmistu noziegumiem, paužot solidaritāti Francijai pēc satīriskā žurnāla redakcijā "Charlie Hebdo" sarīkotā asiņainā slaktiņa.

2013. gadā Francija sāk militāro operāciju Mali, lai apturētu islāmistus, kas pēc valsts ziemeļdaļas sagrābšanas sāka tuvoties galvaspilsētai Bamako.

2002. gadā Maskavas tiesa apstiprina rīkojumu par Krievijas vienīgā Kremļa nekontrolētā telekanāla TV6 slēgšanu.

1998. gadā Sidihamedas ciematā Alžīrijā islāma kaujinieki noslepkavo vairāk nekā simts cilvēkus.

1992. gadā Pols Saimons kļūst par pirmo augstākās raudzes slavenību, kas dodas turnejā pa Dienvidāfrikas Republiku pēc tai noteiktā "kultūras boikota" atcelšanas.

1990. gadā Lietuvas neatkarības piekritēju demonstrācijā piedalās 300 000 cilvēku.

1986. gadā Austrālijas pilsētā Brisbenā tiek atklāts 1627 metrus garais "Gateway Bridge".

1974. gadā Keiptaunā piedzimst un izdzīvo pasaules pirmie sešīši.

1972. gadā Austrumpakistāna oficiāli kļūst par Bangladešu.

1964. gadā ASV Sabiedrības veselības dienesta vadītājs Luters Leonidass Terijs kļūst par pirmo ASV valdības pārstāvi, kas paziņojis, ka smēķēšana var būt kaitīga veselībai.

1962. gadā milzīgs akmeņu un ledus nogruvums no Huaskaranas vulkāna noslauka no zemes virsmas deviņus Peru ciematus, aiznesot 4000 cilvēku dzīvības.

1960. gadā neatkarību no Francijas pasludina Čada.

1949. gadā Losandželosā pirmo reizi tiek reģistrēts sniegputenis.

1946. gadā Envers Hodža pasludina Albānijas Tautas Republikas izveidi un pats kļūst par diktatoru.

1943. gadā ASV un Lielbritānija atsakās no teritoriālām pretenzijām Ķīnā.

1942. gadā Japāna piesaka karu Nīderlandei un iebrūk Indonēzijā.

1942. gadā Japāna sagrābj Kualalumpuru.

1938. gadā Frensisa Moultona kļūst par pirmo sievieti ASV Nacionālās bankas prezidentes amatā.

1935. gadā Amēlija Erharta kļūst par pirmo sievieti, kas vienatnē nolidojusi no Havaju salām līdz Kalifornijai.

1928. gadā Padomju līderis Josifs Staļins deportē uz Almati boļševiku revolūcijas līderi un vienu no padomju valsts arhitektiem Ļevu Trocki. Gadu vēlāk Staļins Trocki uz visiem laikiem izraida no PSRS.

1928. gadā 88 gadu vecumā mirst angļu rakstnieks un dzejnieks Tomass Hārdijs.

1923. gadā Francijas un Beļģijas karaspēks okupē Rūras apgabalu, lai piespiestu Vāciju segt tās reparācijas maksājumus.

1922. gadā pirmo reizi cukurslimības pacienta ārstēšanai tiek injicēts insulīns.

1919. gadā Rumānija anektē Transilvāniju.

1880. gadā dienu pēc pašpasludinātā "Imperatora Nortona" nāves Sanfrancisko piemeklē pilns Saules aptumsums.

1879. gadā sākas angļu-zulu karš.

1867. gadā Benito Huaress atkārtoti kļūst par Meksikas prezidentu.

1787. gadā Vācijā dzimušais angļu astronoms un komponists sers Frederiks Viljams Heršels atklāj Urāna mēnešus Titāniju un Oberonu.

1693. gadā Sicīlijā notiek Etnas vulkāna izvirdums.

1571. gadā Austrijas augstmaņiem tiek sniegta reliģijas brīvība.

1569. gadā Anglijā notiek pirmā zināmā loterija.

1158. gadā par Bohēmijas karali kļūst Ladislavs II.

532. gadā Nikas nemieros Konstantinopolē tiek nogalināti apmēram 30 000 cilvēku un nodedzināta puse pilsētas.