foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
Dzimšanas dienu atzīmē kardināls Jānis Pujats un britu karalis Čārlzs III. Sveicam gaviļniekus!
Romas katoļu baznīcas kardināls Pujats šodien atzīmē!
Slavenības
2022. gada 14. novembris, 02:13

Dzimšanas dienu atzīmē kardināls Jānis Pujats un britu karalis Čārlzs III. Sveicam gaviļniekus!

Jauns.lv / LETA

Šodien suminām, sūtām bučas un vēlam veselību gan aktrisei Sarmītei Rubulei, gan bijušajai Saeimas spīkerei Ingrīdai Ūdrei... Kas interesanti, pirms 100 gadiem Latvija pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē tika pie sava Valsts prezidenta, par to kļuva Jānis Čakste.

Jubilāri Latvijā

1985. gadā Jurijs Žigajevs - bijušais futbolists, sporta pārraižu vadītājs un interneta slavenība.

Atraktīvā Žigajevu pāra dzīves ainiņas

Atraktīvā Žigajevu pāra dzīve "Instagram" mirkļos.

gallery icon
58

1980. gadā Sarmīte Rubule - aktrise.

Sarmītes Rubules dzīve

gallery icon
21

1979. gadā Lilija Greidāne - Latvijas Nacionālās operas soliste (soprāns).

1970. gadā Edgars Saksons - sitaminstrumentālists.

1969. gadā Jānis Kupčs - mākslinieks.

1958. gadā Ingrīda Ūdre - 8.Saeimas priekšsēdētāja.

1940. gadā Ingrīda Raudsepa - Ārzemju mākslas muzeja Glezniecības nodaļas vadītāja, mākslas zinātniece.

1939. gadā Juris Vecvagars - ārsts, homeopāts, Holistiskās Medicīnas un Naturopātijas asociācijas valdes loceklis (miris 2015. gadā).

1930. gadā Jānis Pujats - Latvijas Romas katoļu baznīcas kardināls.

1930. gadā Jānis Kušķis - valodnieks, Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Baltu valodu katedras lektors (miris 2022. gadā).

1882. gadā Fricis Virsaitis - Latvijas armijas ģenerālis (miris 1943. gadā).

Jubilāri pasaulē

1993. gadā Samuēls Umtiti - franču futbolists, 2018. gada Pasaules kausa ieguvējs un 2016. gada Eiropas čempionāta sudraba godalgas laureāts.

1985. gadā Tomass Vermālens - beļģu futbolists, 2018. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīura bronzas godalgas ieguvējs.

1979. gadā Olga Kuriļenko - Ukrainā dzimusi Francijas aktrise.

1975. gadā Treviss Bārkers - amerikāņu bundzinieks ("Blink 182").

1963. gadā Lolita Miļavska - podomju, ukraiņu un krievu dziedātāja, aktrise un TV raidījumu vadītāja.

1954. gadā Kondolīza Raisa - bijusī ASV valsts sekretāre.

1953. gadā Domeniks de Vilepēns - bijušais Francijas premjerministrs.

1952. gadā Aleks Džons Sačs - amerikāņu basģitārists ("Bon Jovi").

1951. gadā Džans Jimoi - ķīniešu kinorežisors.

1948. gadā Apvienotās Karalistes un 15 Sadraudzības personālūnijas valstu karalis Čārlzs III Vindzors.

Čārlzs III oficiāli pasludināts par Apvienotās Karalistes jauno monarhu

Karalis Čārlzs III sestdien Troņmantošanas padomes sēdē oficiāli pasludināts par Apvienotās Karalistes jauno monarhu.

gallery icon
23

1947. gadā Dilma Rusefa - bijusī Brazīlijas prezidente.

1935. gadā Huseins - Jordānijas karalis (miris 1999.gadā).

1924. gadā Leonīds Kogans - krievu vijolnieks (miris 1982.gadā).

1922. gadā Butross Butross Gali - ēģiptiešu politiķis un diplomāts, bijušais ANO ģenerālsekretārs (miris 2016. gadā).

1907. gadā Astrīda Lindgrēna - zviedru rakstniece (mirusi 2002.gadā).

1900. gadā Ārons Koplends - amerikāņu komponists (miris 1990.gadā).

1891. gadā Frederiks Bentings - kanādiešu mediķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1941.gadā).

1889. gadā Džavaharlals Neru - pirmais Indijas premjerministrs (miris 1964.gadā).

1840. gadā Klods Monē - franču gleznotājs (miris 1926. gadā).

1778. gadā Johans Hummels - Austrijā dzimis pianists un komponists (miris 1837.gadā).

1765. gadā Roberts Faltons - amerikāņu izgudrotājs (miris 1815.gadā).

1719. gadā Leopolds Mocarts - austriešu komponists, Volfganga Amadeja Mocarta tēvs un skolotājs (miris 1792.gadā).

1650. gadā Viljams III - Anglijas karalis (miris 1702.gadā).

Notikumi Latvijā

2003. gadā Jelgavā, Lielās un Akadēmijas ielas krustojumā, skvērā pie Sv.Trīsvienības baznīcas torņa atklāj pieminekli pirmajam Latvijas Valsts prezidentam Jānim Čakstem (1859 -1927). Atklāšanas pasākumā piedalās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, atjaunotās Latvijas Valsts pirmais prezidents Guntis Ulmanis, Jāņa Čakstes mazdēls Jānis Konstantīns Čakste, kā arī citi Čakstes ģimenes locekļi un Jelgavas pašvaldības pārstāvji.

2001. gadā Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padome SIF sekretariāta direktora amatā apstiprina Nilu Saksu.

2000. gadā Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 23, atklāj piemiņas plāksni Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim, Latvijas armijas ģenerālim Pēterim Radziņam.

1990. gadā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņem lēmumu par sevišķās nozīmes milicijas vienības un PSRS bruņoto spēku noziedzīgās darbības nepieļaujamību Latvijas teritorijā, uzdodot Ministru padomei un vietējām pašvaldībām pārtraukt jebkuru PSRS armijas vienību un PSKP organizāciju sociālo un materiālo apgādi, kamēr netiks sāktas sarunas ar PSRS par padomu bruņoto spēku statusu Latvijā.

1944. gadā vācieši veic Kureļa grupas atbruņošanas akciju. Rubeņa bataljons atsakās nolikt ieročus un atstāj savu novietojumu.

1942. gadā vācu drošības iestādes veic plašus pretošanās kustības "Latviešu nacionālistu savienība" locekļu un tās izdotā nelegālā laikraksta "Tautas Balss" redakcijas līdzstrādnieku arestus.

1922. gadā šajā dienā, kad tiek sasaukta pirmā neatkarīgas Latvijas Saeimas sēde, kā vienīgo kandidātu, pirmā Valsts prezidenta amatā ar 92 balsīm ievēl Jāni Čaksti. 1922. gadā Saeima ar 92 balsīm, sešiem deputātiem atturoties, par pirmo Latvijas Valsts prezidentu ievēl Jāni Čaksti.

1423. gadā starp Rīgas pilsētu un ordeni tikko neizraisās bruņots konflikts, kam par ieganstu ir ordeņa mestra Zigfrīda Landera nesavaldība. Pārskaities par to, ka Rīgas rāte un Lielā ģilde aizstāv krāpšanā apvainoto tirgotāju Hermani Klempovu, ordeņa mestrs paceļ zobenu pret rātskungu Hartvigu Zegefrīdu. Kaut arī pilsētā jau ir atskanējis trauksmes zvans, bruņotu konfliktu tomēr izdodas novērst.

1224. gadā pāvests Honorijs III apstiprina Sēlijas bīskapijas robežas.

Notikumi pasaulē

2012. gadā Izraēlas kara aviācijas uzlidojumā tiek nogalināts Gazas joslā valdošās kustības "Hamas" militārā spārna komandieris Ahmeds al Džabari. Tas noved pie vardarbības eskalācijas Gazas joslā - neskaitāmiem Izraēlas kara aviācijas uzlidojumiem, karaflotes un artilērijas apšaudēm, kā arī palestīniešu kaujinieku raķešu triecieniem. Bruņotajā konfliktā, kas noslēdzas ar vienošanās par uguns pārtraukšanu 21.novembrī, dzīvību zaudē vairāk nekā 160 palestīnieši un seši izraēlieši.

2003. gadā Korsikas nacionālisti negaidīti pasludina pamieru un paziņo, ka vēlas pastiprināt savus centienus pārtraukt 30 gadus ilgo vardarbību Francijai piederošajā Vidusjūras salā.

2002. gadā Ķīnas Komunistiskās partijas priekšsēdētājs Czjans Czemiņs paziņo par jaunas līderu paaudzes nākšanu pie varas Hu Dziņtao vadībā. Tā ir pirmā mierīgā varas pārņemšana, kopš komunisti nāca pie varas 1949.gadā.

2001. gadā Afganistānas Ziemeļu alianses spēki ieņem islāma kustības "Taliban" atstāto galvaspilsētu Kabulu.

1994. gadā Lamanša tuneli, kas savieno Angliju un Franciju, šķērso pirmie pasažieri. 1991. gadā pēc 13 gadu pavadīšanas trimdā Kambodžā triumfāli atgriežas princis Norodoms Sihanuks.

1991. gadā ASV apsūdz divus Lībijas izlūkdienesta virsniekus lidmašīnas "Pan Am" uzspirdzināšanā virs Lokerbijas Skotijā 1988.gadā.

1988. gadā palestīniešu Nacionālā padome pieņem ANO rezolūciju Nr.242, atzīstot Izraēlas valsti, un piekrīt radīt pamatu starptautiskai Tuvo Austrumu miera konferencei.

1979. gadā ASV prezidents Džimmijs Kārters pēc amerikāņu vēstniecības ieņemšanas Teherānā pavēl iesaldēt Irānas valdības kontus ASV bankās.

1973. gadā Vestminsteres abatijā salaulājas Lielbritānijas princese Anna un kapteinis Marks Filipss.

1971. gadā NASA kosmiskā zonde "Mariner 9" sasniedz Marsu.

1969. gadā NASA uzsāk otro cilvēku ceļojumu uz Mēnesi - "Apollo 12".

1963. gadā pazemes vulkāna izvirdums netālu no Islandes piekrastes rada salu, kam dots nosaukums Surtseja.

1954. gadā Lielbritānijas laikraksts "New Musical Express" publicē pirmo regulāro singlu topu sarakstu.

1934. gadā amerikāņu režisors, producents un aktieris Orsons Velss salaulājas ar aktrisi Virdžīniju Nikolsoni.

1922. gadā britu raidkorporācija (BBC) sāk radio translācijas Lielbritānijā.

1918. gadā Jozefs Pilsudskis tiek ievēlēts par pirmo neatkarīgās Polijas prezidentu.

1918. gadā Čehoslovākija kļūst par republiku.

1889. gadā amerikāņu žurnāliste Nellija Blaja uzsāk ceļojumu apkārt pasaulei, pabeidzot to 72 dienās.