"Esmu savu dzīvi sakārtojis," - Jānis Jarāns seniora vecumā bauda pasauli

"Nedēļu nodzīvojām Itālijā, kur kārtīgi strādājām, filmējāmies mākslas filmā "Pastkarte no Itālijas". Bija intensīva filmēšana, darbs 15 stundas dienā. Itālijā tika uzņemts filmas fināls, pēdējie kadri, kuros pastaigājāmies pa Romu, vecpilsētu un sagaidījām saullēktu. Visu vasaru filmējāmies tepat Latvijā, Rīgā,” atklāj Jarāns.

“Filmā ar aktrisi Indru Burkovsku atveidojam pārīti, vīru un sievu, kas jau sasnieguši senioru līmeni. Manai “sieviņai” visu mūžu ir bijusi vēlme kādreiz aizlidot un pastaigāt pa Romu. Es viņai šādu iespēju arī mūža beigās sagādāju. Tas nav romantisks stāsts, tā ir ļoti skumja filma, jo mana “sieviņa” ir slima ar demenci. Dāmām vajadzētu būt puņķiem un asarām. Latviešiem jau patīk skatīties, kā citi cieš,” novērojis aktieris, kas uzslavē režisori Elzu Gauju: “Viņa ir ļoti talantīga un darbīga meitene. Kad sāka rādīt režisores pirmo filmu, viņa jau paralēli uzņēma nākamo!”

Mājiņa jūras krastā un pilsētas dzīvoklis

Ikdienā aktieris ar sievu Dagniju dzīvo gan Rīgā, gan arī savā lauku īpašumā Engurē. Aktieris pirms 46 gadiem ieprecējās Engurē, un no sievas vecākiem, kas nu jau aizgājuši aizsaulē, abi ir mantojuši mājiņu jūras krastā. Dagnija te iekopusi arī ģimenes dārziņu. Savukārt uz tuvāko mežu pēc sēnēm Jānis Jarāns iet gluži kā uz siltumnīcu pēc gurķiem un tomātiem. Jau tūlīt pēc Jāņiem, kad parādās pirmās sēnes, no rīta sešos līdz ar pirmajiem saules stariem un vizuļojošajiem zirnekļu tīkliem aktieris rosās pa mežu. “Vidēji sešus līdz desmit kilometrus nostaigāju. Un deviņos no rīta, kad citi tikai ienāk mežā, es jau nāku pretī ar pilnu sēņu grozu  Kas guļ, tas guļ, kas strādā, tas strādā! Man jau gadiem ir savas zināmās sēņu vietas. Man nav jāklimst un jāmeklē, es zinu, kur būs gailenes, kurā stūrī baravikas,” viņš stāsta.

Savukārt aktiera sieva Dagnija uzslavē vīru, ka tas ir lielisks ģimenes šoferis: “Mazbērnus izvadā šurpu turpu. Māsai izpalīdz suni atvest un pieskatīt. Visur, kur vajag, viņš dodas palīgā!” Dagnija teic, ka viņas vīrs ir kārtīgs vīrietis, nav no tiem, kas laiski sēž uz dīvāna, bet gan paveic visus smagos saimniecības darbus – malku sanes, zemi uzrok.

Brīvmākslinieka statusa priekšrocības

Kad darbi – izrādes un koncerti –, tad aktieris dodas uz pilsētas dzīvokli. Viņš ir laimīgs, ka nav viena teātra aktieris, bet gan brīvmākslinieks. Šādu darba modeli jau izdomājis un sapratis agros jaunības gados. “Viens teātris ir purvs, kas ievelk. Taču es kā brīvmākslinieks varu spēlēt, ko vēlos un kas patīk skatītājiem, nevis ar pliku dibenu skraidīt pa skatuvi un gaidīt atsauksmes, gaidīt, ka kāds piešķirs papīra ābolīti vai ko līdzīgu,” viņš nosaka. “Esmu spēlējis visos Latvijas teātros. Man ļoti mīļš teātris, kurā es arī esmu mīļi gaidīts, ir Daugavpils teātris pie Oļega Šapošņikova. Te esmu spēlējis lomas gan latgaliešu, gan latviešu, gan krievu valodā. Esmu spēlējis arī Liepājā un Valmierā. Nav laika apnikt un krist uz nerviem, un arī tev neviens nekrīt uz nerviem. Visur esi gaidīts, jo attālums un laiks cilvēkus satuvina un vieno,” tā Jarāns.

Brīvmākslinieka statuss arī esot stiprinājis ģimenes saites un laulību ar Dagniju.

Kārtīgs slēpotājs, golfa spēlētājs un pasaules apceļotājs

Aktieris jau ir seniora vecumā. Vaicāts, kādas lomas viņu aicina spēlēt, atzīst, ka beidzamā laikā lielākoties tās jau arī ir senioru lomas. “Daugavpils teātrī nav gandrīz vairs neviena aktiera opīša vecumā, tā ka man sanāk šajās lomās iejusties,” viņš atklāj.

Uz jautājumu, kur rod spēku un enerģiju, viņš teic, ka visu mūžu bijis sportisks: “20 gadu esmu spēlējis lielo golfu. Esmu vienīgais aktieris Latvijā, kas spēlēja golfu un piedalījās Latvijas čempionātos. Es arī daudz slēpoju. Esmu izslēpojis teju vai visus Alpu kalnus – Itālijas, Austrijas un Šveices. Un nevis šļūkājis, bet kārtīgi slēpojis.”

“Ja tu izlaidies, tad nevari savākties. Esmu priecīgs, ka mēnesī spēlēju divas līdz trīs izrādes, ka nav no rītiem jāskrien uz mēģinājumiem, ka neviens mani nekomandē. Esmu sakārtojis savu dzīvi tā, ka savā senioru vecumā varu to baudīt un atpūsties. Esmu izbraukājis visu pasauli. Pabijis Himalaju kalnu virsotnē, Nepālā, Bali... Amerikā vien ar koncertiem un izrādēm esmu bijis sešas reizes. Un ceļojot nekad neesmu izmantojis nevienu tūrisma firmu. Sameklēju galamērķa informāciju internetā, mugursoma plecos, sieva pie rokas, un gar okeāna malu vai kalnu korēm baudām dzīvi. Atbraucot mājās, uzspēlēju kādu teātri. Lai braukātu pa pasauli, ir jānopelna naudiņa,” tā Jarāns.