Šķīrušies mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis

Uz jautājumu, cik labi Katrīna sevi pazīst, viņa intervijā atbild: “Beidzamajā laikā sanāk daudz par to domāt. Visi dzīves notikumi un apstākļi mani ir noveduši tādā dīvainā posmā, kad sāku dzīvot pilnīgi jaunu dzīvi. Tādi četri melnie gadi kopš mammas nāves, vispār tas viss kopā: Paula [rakstnieka Paula Bankovska] nāve, pandēmija, karš, pašķiršanās ar Eglīti. Viss ir novedis pie tā, ka man ir jāveido jauna sistēma, kā dzīvot.”

“Pirms tam taču es vienmēr lepojos un priecājos, ka man ir liela ģimene un kārtīga aizmugure. Arī manos darbos parādījās tā trīs paaudžu līnija: ome, mamma un es, tāds sieviešu spēks. Nu šis viss ir zudis. Esmu atjēgusies punktā, kur esmu es viena ar dēliem. Un ar jaunu dzīvi, kurā jāmeklē pašai savas vērtības, svētki, rituāli. No vienas puses, tas ir traģiski, no otras – ļoti interesanti, jo ne jau visi piedzīvo tādus brīžus. Nezinu, no ārpuses to varbūt pat vispār nevar redzēt, bet iekšēji tas ir tāds milzīgs darbs. Atrast pašai sevi. Atrast to, kāpēc es dzīvoju,” bilst Katrīna, kas 2019. gada pavasarī apglabāja māti – rakstnieci Andru Neiburgu.

“Senāk es ļoti daudz dzīvoju mammai, dzīvoju viņas uzbūvētā pasaulē un priekšstatos un mēģināju arī izpatikt – man bija ļoti svarīgs viņas viedoklis. Un kopumā ģimenes viedoklis. Savā ziņā to varēja saukt arī par nebrīvību, jo biju atkarīga no citu domām. Baidījos par kaut ko, biju šaubīga, nepārliecināta. Un tagad man ir jāveido jauns vērtību loks, lai man būtu cilvēki, ar kuriem varu runāt par sev svarīgo. Lai man ir tie cilvēki, ar kuriem esmu kopīgās domās un sajūtās,” intervijā "Pastaigai" saka Katrīna.

“Jā, mēs bijām paraugpāris. Arī daudzi mūsu draugi bija šokā, viņu ilūzijas sabruka. Nu… Kaut kādā brīdī kaut kas tiek izsmelts. Pat nezinu, ko vēl es varētu pateikt. Domāt jau var visu ko – gan no malas, gan pats. Bet kaut kā… beidzas,” intervijā "Pastaigai" saka Purvīša balvas ieguvēja Katrīna Neiburga, kas veido instalācijas, gaismas un video projekcijas, scenogrāfiju un video operas un teātra iestudējumiem, kā arī koncertiem. Darbojusies gan Latvijas Nacionālajā operā un baletā, gan Jaunajā Rīgas teātrī. Tāpat kopā ar dzīvesbiedru Eglīti 2015. gadā veidojusi Latvijas ekspozīciju Venēcijas mākslas biennālē. Purvīša balvas ieguvējs ir arī gleznotājs un scenogrāfs Andris Eglītis.

Visu interviju ar Katrīnu Neiburgu lasiet žurnāla "Pastaiga" jaunākajā numurā!