Vai šķiras Armanda Pučes un Sanda Ozoliņa ceļi viņu golfa klubā?
Pirms 23 gadiem toreizējam Nacionālās hokeja līgas spīdeklim Sandim Ozoliņam radās doma par golfa laukuma izveidi Rīgā. Viņš kopā ar sporta žurnālistu Armandu Puči ķērās pie ieceres īstenošanas, un visus šos gadus Puče bija "Ozo golfa kluba" direktors. Tagad Puče šo amatu ir atstājis. Kāpēc?
"Ozo golfa klubs" ir pirmais 18 bedrīšu golfa laukums, atrodas Ķīšezera krastā, Aplokciemā. Tas tika atklāts 2002. gadā, un to apsaimnieko SIA "Golfs & Karti", kura īpašnieki ir Sandis Ozoliņš un Armands Puče - Sandim pieder 90 procenti uzņēmuma, bet Armandam desmit.
Savas darbības laikā "Ozo golfa klubs" ieguva Latvijas nacionālās sporta bāzes statusu, kļūstot par valsts golfa izlašu mācību un treniņu galveno centru. Laukumu iecienījuši gan pašmāju, gan ārvalstu golferi (ne velti 2004. gadā "Ozo Golf Club" tika nosaukts starp tiem 365 pasaules golfa laukumiem, kurus laikraksta "The New York Times" līdzautors un golfa apskatnieks Roberts Sidorskis ieteica apmeklēt, iekļaujot to grāmatā "Pasaules golfa laukumi 365 dienās"). Taču beidzamajos mēnešos izskanējušas runas, ka Ozoliņa un Pučes ceļi šķīrušies. Vai tiešām?
No golfa nav aizgājis
“Nē, nē! Mēs golfa klubā joprojām darbojamies kopā, tikai pamainījušās pozīcijas. 23 gadus biju "Ozo golfa kluba" direktors, bet kopš aprīļa šo amatu atstāju,” žurnāla "Kas Jauns" uzrunāts, saka Armands Puče, skaidrojot: “Mēs joprojām abi esam uzņēmuma līdzīpašnieki un joprojām kopā darbojamies. Bet tagad Sandim ir iespēja savā laukumā pašam vairāk izpausties, it sevišķi situācijā, kad hokeja vide, kurā viņš līdz šim visus šos gadus aktīvi darbojās un veltīja tam laiku, ir pamatīgi mainījusies. Nav jau citur, kur likties. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā hokeja bezdarba līmenis šobrīd Eiropā ir ļoti augsts. Hokeja pasaulei šis nav pateicīgs laiks.”
Puče stāsta, ka no aktīvas darbošanās "Ozo golfa klubā" pagājis malā, ļaujot šajā jomā sevi īstenot Ozoliņam. “Nekas jau daudz nav mainījies. Golfa laukums darbojas, sacensību kalendārs ir gatavs, turklāt pēc kovida ierobežojumiem, kad Latvijā apsīka tūrisms, nu atkal ir ievērojams spēlētāju pieplūdums – aprīlī bija labākais mēnesis mūsu darbības vēsturē. Tāpēc man nebija bažu doties prom. Ir radīti visi priekšnoteikumi, lai veiksmīgi turpinātu darboties, sadarbības ar partneriem ir gadiem izlolotas, viss notiek. Tā ka atliek tikai strādāt. Un no golfa nekur neesmu aizgājis, joprojām esmu uzņēmuma partneris, joprojām esmu Latvijas Golfa federācijas prezidents. Es vienkārši vairs neesmu "Ozo golfa kluba" valdē, kas veic operatīvo darbību, dara visu, lai uzņēmums funkcionētu. Es kā līdzīpašnieks esmu ieinteresēts, lai tas notiktu, tikai pats vairs nepiedalos tiešajā darbā. Bet man ir pietiekami daudz ko darīt Latvijas Golfa federācijā, lai turpinātu attīstīt golfu Latvijā.”
Pievērsies grāmatas rakstīšanai
Lēmumu par aiziešanu no golfa kluba direktora amata Armands Puče pieņēmis pats. “23 gadi šajā darbā! Tas taču ir pietiekami ilgs posms! Lai gan šķiet, ka tikai nesen šo golfa laukumu atklājām, taču... ja tā padomā, esmu piedalījies viena bērna izaugšanā. Sākām no pilnīgas nulles, kad Latvijā šis sporta veids bija jaunums, ar laukuma izbūvi izkopām un veidojām golfa tradīcijas. Es ar to visu esmu dzīvojis 23 gadus, dienu dienā, tas bija ļoti intensīvs, interesants darbs, nenoliegšu, esmu šo laukumu, tādu, kāds tas tagad ir, – izauklējis. Bet ir arī kādreiz jāatvelk elpa. Tagad ir iespēja Sandim tajā visā piedalīties, un turklāt nekas jau nav jāizveido no jauna – ir jāturpina turēt karogu! Sliktāk jau nekļūs, var kļūt tikai labāk,” pārliecināts ir Armands Puče, piebilstot: “Neviens no mums jau nav ieinteresēts tajā, lai biznesā būtu sliktāk.”
Bet kāds tad bija viņa aiziešanas iemesls? Puče noliedz, ka starp viņu un Ozoliņu būtu radies kāds konflikts vai nesaprašanās. “Nē taču! Ko mums dalīt? Par ko strīdēties? Ja radušies apstākļi, ka Sandim iespējams vairāk būt klāt, kāpēc to nedarīt? Turklāt man vajadzēja brīvu laiku, lai varētu izpausties radoši. Visu pavasari strādāju pie jaunas grāmatas, pamatīga projekta, daudz nācās sēdēt arhīvos. Tas būs kāds skarbs pavērsiens par viena Latvijas dižgara dzīvi, rudens pusē grāmata nāks klajā. Man vienkārši vajadzēja spēkus un laika, lai šo ieceri paveiktu. Tas bija nopietns izaicinājums, un man bija ļoti svarīgi to īstenot. Tas būs skaļš un provokatīvs darbs, ko sen jau biju lolojis, un nu viss sakrita tā, ka varēju to īstenot. Tagad tikai atlicis visu pieslīpēt, sarūpēt ilustrācijas,” paskaidro Armands Puče, pagaidām gan vēl neatklājot, par ko ir viņa jaunā grāmata.
Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!
