9. decembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1971. gadā Agita Ikauniece - diriģente.

1969. gadā Andris Liepiņš – bijušais starptautiskās lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētājs.

1961. gadā Einars Repše - bijis Latvijas Ministru prezidents, aizsardzības ministrs, finanšu ministrs un Saeimas deputāts, kā arī Latvijas Bankas prezidents.

1960. gadā Valērijs Seilis - Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta Dabas tūrisma infrastruktūras departamenta direktors.

1955. gadā Elita Veidemane - žurnāliste.

JUBILĀRI PASAULĒ

1978. gadā Džese Metkalfs - amerikāņu aktieris.

1972. gadā Trē Kūls - amerikāņu bundzinieks ("Green Day").

1972. gadā Fabriss Santoro - Taiti dzimis franču tenisists.

1971. gadā Petrs Nedveds - Čehijā dzimis hokejists.

1969. gadā Bisente Lizarazū - franču futbolists.

1969. gadā Jakobs Dilans - amerikāņu mūziķis ("The Wallflowers").

1968. gadā Braiens Bells - amerikāņu ģitārists ("Weezer").

1967. gadā George Popesku - rumāņu futbolists.

1964. gadā Pauls Landerss - vācu ģitārists ("Rammstein").

1962. gadā Felisitija Hafmena - amerikāņu aktrise.

1958. gadā Niks Seimūrs - austrāliešu basģitārists ("Crowded House").

1953. gadā Džons Malkovičs - amerikāņu aktieris.

1947. gadā Jāks Jērīts - igauņu politiķis.

1946. gadā Sonja Gandija - Itālijā dzimusi Indijas politiķe.

1941. gadā Bo Bridžīss - amerikāņu aktieris.

1934. gadā Džūdija Denča - britu aktrise.

1929. gadā Džons Kasavītiss - grieķu izcelsmes amerikāņu režisors, aktieris un scenārists (miris 1989.gadā).

1926. gadā Henrijs Vejs Kendols - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1999.gadā).

1920. gadā Karlo Adzeljo Čampi - bijušais Itālijas prezidents.

1919. gadā Viljams Lipskombs - amerikāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2011.gadā).

1917. gadā Džeimss Reinvoters - amerikāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1986.gadā).

1916. gadā Kērks Duglass - amerikāņu aktieris.

1915. gadā Elizabete Švarckofa - vācu soprāns (mirusi 2006.gadā).

1901. gadā Žans Mermo - franču aviators (miris 1936.gadā).

1901. gadā Edmunds Žozefs fon Horvāts - Ungārijā dzimis dramaturgs un rakstnieks (miris 1938.gadā).

1868. gadā Frics Habers - vācu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1934.gadā).

1842. gadā Pjotrs Kropotkins - krievu anarhists (miris 1921.gadā).

1608. gadā Džons Miltons - angļu dzejnieks (miris 1674.gadā).

1594. gadā Gustavs Ādolfs - Zviedrijas karalis (miris 1632.gadā).

1579. gadā Martins de Porress - peruāņu svētais (miris 1639.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2006. gadā Dailes teātrī notiek Tautas partijas kongress, kurā TP priekšsēdētājs aizsardzības ministrs Atis Slakteris atkāpjas no partijas vadītāja amata. Par jauno TP priekšsēdētāju kļūst Ministru prezidents Aigars Kalvītis.

2004. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Londonā pasniedz Triju Zvaigžņu ordeni bijušajam NATO ģenerālsekretāram Džordžam Robertsonam.

2004. gadā Latvijas Pasts organizē Pasta dienu, kas, nākotnē kļūstot par tradīciju, iecerēta kā svētki gan pasta darbiniekiem, gan klientiem un sadarbības partneriem.

2002. gadā Ministru kabinets pieņem noteikumus par Ludzas rajona Zilupes novada izveidošanu. Zilupes novadā tiek apvienoti Ludzas rajona Zilupes pilsēta un Zaļesjes pagasts.

2002. gadā Ministru kabinets pieņem noteikumus par Dobeles rajona Tērvetes novada izveidošanu. Tērvetes novadā tiek apvienoti Dobeles rajona Tērvetes pagasts, Bukaišu pagasts un Augstkalnes pagasts.

2002. gadā Ministru kabinets pieņem noteikumus par Ogres rajona Ogres novada izveidošanu. Ogres novadā tiek apvienoti Ogres rajona Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts.

2001. gadā Politisko organizāciju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" Rīgā, Kronvalda parkā, rīko vispārējai Cilvēktiesību dienai veltītu sapulci, kurā piedalās aptuveni 250 galvenokārt vecāka gadagājuma cilvēki.

2000. gadā notiek savienības "Latvijas ceļš" 10.kongress, kurā par partijas priekšsēdētāju ievēl premjeru Andri Bērziņu.

1999. gadā Rīgā pie nama Krišjāņa Barona ielā 13/15 tiek uzstādīta atjaunotā piemiņas plāksne pirmajam Latvijas apsardzības ministram Lāčplēša kara ordeņa kavalierim Jānim Zālītim.

1999. gadā Rīgā svinīgi tiek atklāts Rātslaukums un Rolanda statuja, kā arī iesvētīts Melngalvju nams.

1999. gadā Saeima otrreiz caurlūko un pieņem Valsts valodas likumu. Likums paredz, ka valsts valodas lietošanu publiskajos pasākumos un publiskajā informācijā turpmāk regulēs Ministru kabineta noteikumi.

1997. gadā Ministru kabinets akceptē lēmumu par pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Daudzpusējo investīciju līgumam.

1996. gadā pēdējie četri no sešiem Satversmes tiesas tiesnešiem dod zvērestu, Satversmes tiesa sanāk uz savu pirmo sēdi.

NOTIKUMI PASAULĒ

2011. gadā, lai risinātu Eiropas valstu parādsaistību krīzi, visas Eiropas Savienības dalībvalstis, izņemot Lielbritāniju, vienojas par jauniem fiskālās disciplīnas noteikumiem.

2002. gadā ASV aviokompānija "United Airlines" iesniedz bankrota pieteikumu, kad augstās izmaksas izraisa pasaules otrā lielākā aviopārvadātāja sabrukumu. Tas ir lielākais bankrots pasaules aviācijas vēsturē.

2002. gadā pēc divus gadus ilgām sarunām Indonēzija un Ačehas provinces separātisti Ženēvā paraksta miera līgumu, noslēdzot vienu no pasaules ilgākajiem konfliktiem.

2000. gadā ASV Augstākā tiesa pavēl nekavējoties pārtraukt apstrīdēto ASV prezidenta vēlēšanu balsu manuālo pārskaitīšanu, ļaujot par prezidentu kļūt Džordžam Bušam.

1998. gadā Dienvidāfrikas Republikas pētnieki atrod gandrīz visu apmēram 3,6 miljonus gadu veca pērtiķcilvēka skeletu, kas ir senākais šāda veida atradums pasaulē.

1996. gadā ANO dod zaļo gaismu ilgi atliktajam darījumam ar Irāku pēc principa "nafta pret pārtiku", pirmo reizi kopš 1990.gada iebrukuma Kuveitā ļaujot Bagdādei iegūt ierobežotus ienākumus pasaules naftas tirgū.

1994. gadā vairāk nekā 70 gadu laikā notiek pirmās oficiālās sarunas starp britu valdību un Īru Republikāņu armijas (ĪRA) politisko spārnu "Sinn Fein".

1992. gadā tiek paziņots par Velsas prinča Čārlza un princeses Diānas šķiršanos.

1990. gadā pārliecinošu uzvaru Polijas prezidenta vēlēšanās izcīna bijušais arodbiedrības "Solidaritāte" līderis Lehs Valensa, kurš kļūst par valsts pirmo tieši ievēlēto prezidentu.

1987. gadā Gazas joslā notiek pirmie palestīniešu sacelšanās jeb intifadas nemieri pret Izraēlu.

1985. gadā bijušajam Argentīnas prezidentam Horhem Videlam un otram huntas līderim admirālim Emilio Maseram tiek piespriesti mūža cietumsodi par viņu lomu "netīrajā karā" pret kreisā spārna nemierniekiem, kura laikā bez vēsts pazuda apmēram 9000 cilvēku.

1961. gadā nacistiskā kara noziedznieka Ādolfa Eihmana tiesa Izraēlā noslēdzas ar viņa atzīšanu par vainīgu 15 apsūdzībās, ieskaitot noziegumus pret cilvēci, noziegumos pret ebrejiem un līdzdalību ārpus likuma pasludinātā organizācijā.

1958. gadā ASV tiek dibināta Džona Bērča sabiedrība, kas par savu mērķi uzstāda cīņu pret komunismu.

1953. gadā ASV kompānija "General Electric" paziņo, ka no darba tiks atlaisti visi kompānijas darbinieki ar komunistiskiem uzskatiem.

1946. gadā Nirnbergas kara noziegumu tribunālā sākas "Ārstu tiesa", kurā tika iztiesātas lietas par eksperimentiem ar cilvēkiem.

1941. gadā Otrajā pasaules karā Ķīna oficiāli piesaka karu Japānai, Vācijai un Itālijai.

1931. gadā tiek dibināta Otrā Spānijas Republika.

1917. gadā Turcijas spēki atkāpjas no Jeruzalemes, to nododot britu kontrolē.

1905. gadā Francijā tiek pieņemts likums, kas nodala baznīcu no valsts.

1905. gadā Vācijas pilsētā Drēzdenē notiek Riharda Štrausa pēc Oskara Vailda stāsta veidotās operas "Salome" pirmizrāde, pēc kuras opera tiek nosodīta kā neķītra.

1872. gadā P.B.S. Pinčbeks kļūst par pirmo melnādaino ASV štata gubernatoru (Luiziānā).

1856. gadā Irānas pilsēta Būšehra padodas britu okupācijas spēkiem.

1824. gadā Antonio Hosē de Sukra vadītie Peru nacionālisti pieveic Spānijas koloniālos spēkus, glābjot Peru neatkarību.

536. gadā Bizantiešu ģenerālis Belisārijs ieiet Romā, kad to bez kaujas atstāj austrumgotu garnizons, atgriežot impērijai tās galvaspilsētu.