2025. gada 17. februārī organizācija "Open Space Works Ukraine" un Ukrainas sabiedrisko iniciatīvu tīkls iepazīstināja ar ātrā novērtējuma rezultātiem par USAID finansējuma pēkšņā samazinājuma ietekmi uz Ukrainas pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO). Pētījums, kurā piedalījās 73 organizācijas, atklāja nopietnas finansiālas grūtības, kas daudzām no šīm organizācijām jau likušas atlaist darbiniekus, pārtraukt programmas un steidzami meklēt alternatīvu finansējumu.

Galvenie pētījuma secinājumi liecina, ka 25% organizāciju plāno samazināt darbinieku skaitu, 19% ir iecerējuši ieviest neapmaksātus atvaļinājumus, bet 14% gatavojas pārtraukt konkrētas programmas. Tikmēr 75% PSO aktīvi meklē jaunus finansējuma avotus, pielāgojas, pārejot uz uzņēmējdarbības modeļiem, racionalizējot programmas un iesaistot vietējos līdzekļu devējus.

Lai gan 34% respondentu uzskata, ka situācija ir katastrofāla, 51% to novērtē kā sarežģītu, bet pārvaldāmu, un 5% uzskata, ka tā ir iespēja pārveidoties. Tomēr jāņem vērā, ka aiz šiem statistikas datiem slēpjas reāli cilvēki, kas zaudē piekļuvi svarīgam atbalstam, tostarp kara veterāni.

Organizācija "VeteranHub", kas atbalsta Ukrainas kara veterānus, bija viena no pirmajām, kas paziņoja par USAID finansēto projektu pagaidu apturēšanu. "No 25. janvāra mūsu komandām vairs nav tiesību saņemt algas. 31 cilvēkam draud darba zaudēšana. Lielākais izaicinājums ir saglabāt mūsu apmācītos speciālistus, kuriem ir unikālas zināšanas veterānu un viņu ģimeņu atbalsta jomā," sacīja organizācijas līdzdibinātāja un priekšsēdētāja Ivona Kostina.

Finansējuma iesaldēšanas dēļ "VeteranHub" ir apturējis atbalsta tālruņu līnijas un tiešsaistes konsultāciju pakalpojumus, kas iepriekš mēnesī apkalpoja līdz 1300 zvanu, kā arī ir slēdza savu filiāli Vinnicā.

Samazinājumi skāruši arī organizāciju "Legal Hundred" ("Juridчна Сотня"), kas sniedz juridisko palīdzību veterāniem un kara dalībniekiem. Saskaņā ar programmas direktora teikto "70% no mūsu budžeta ir iesaldēti, tādējādi apdraudot mūsu atbalsta stabilitāti karavīriem, veterāniem un viņu ģimenēm".

Kā mēs šeit nonācām

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija 2025. gada janvārī paziņoja par visu USAID programmu iesaldēšanu uz 90 dienām visā pasaulē, lai pārskatītu visu ASV ārvalstu palīdzību un saskaņotu to ar politiku "Amerika pirmajā vietā". Šis pēkšņais lēmums noveda pie aptuveni 5200 līgumu izbeigšanas bez iepriekšējas pārskatīšanas vai revīzijas. Tie ir 83% no visiem USAID līgumiem.

Lielākie projektu īstenošanas partneri, piemēram, "Chemonics" un DAI, pēc šādas ASV rīcības uzsāka tiesvedību. Tomēr daudzām mazākām nevalstiskajām organizācijām (NVO) pietrūka resursu, lai iesaistītos sarežģītās juridiskās cīņās, tāpēc tās pret pēkšņu finansējuma samazinājumu izrādījās neaizsargātas. Šī situācija būtiski ietekmēja programmas, kas paredzētas medikamentu iegādei, palīdzībai bēgļiem un atbalstam demokrātijai un tiesiskumam.

Finansējuma iesaldēšanas sekas ir īpaši skaudri jūtamas Ukrainā, kur USAID ir bijusi būtiska nozīme dažādu nozaru, tostarp veselības aprūpes, infrastruktūras un pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalstīšanā. Atbalsta apturēšana apdraud pašreizējos projektus un rada bažas par valsts spēju bez ārēja atbalsta saglabāt progresu kritiski svarīgās jomās.

Tālāk apskatīsim konkrētu USAID finansējuma apturēšanas ietekmi uz Ukrainu, analizējot visvairāk skartās nozares un iespējamās ilgtermiņa sekas valsts attīstībai un stabilitātei.

USAID finansējuma apturēšanas ietekme Ukrainā

USAID finansējuma apturēšana Ukrainā apdraud daudzas humānās palīdzības un attīstības iniciatīvas, jo īpaši enerģētikas nozarē, kā arī atbalstu valsts iekšienē pārvietotajām personām, atbalstu veterāniem, uzņēmējdarbības attīstību un veselības aprūpi.

Īpašas bažas rada ietekme uz neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, korupcijas apkarošanas centieniem un tieslietu sistēmas reformu, kur USAID finansējumam ir būtiska nozīme iestāžu neatkarības saglabāšanā.

USAID ir sniegusi lielu ieguldījumu Ukrainas atveseļošanā, īstenojot 112 projektus 7 miljardu ASV dolāru vērtībā tādās nozarēs kā veselības aprūpe un plašsaziņas līdzekļi. Kopš pilna apmēra kara sākuma aģentūra ir ieguldījusi 2,6 miljardus dolāru humānās palīdzības, 5 miljardus dolāru attīstības palīdzības un vairāk nekā 30 miljardus dolāru tiešā budžeta atbalsta veidā.

2024. gadā, neskaitot tiešās valsts budžeta dotācijas, lielākā daļa USAID finansējuma tika piešķirta ekonomiskās attīstības programmām (1,05 miljardi dolāru), humānajai palīdzībai (580 miljoni dolāru) un demokrātijas un cilvēktiesību stiprināšanas iniciatīvām (340 miljoni dolāru). Saskaņā ar Ukrainas valdības sekretariāta un USAID tīmekļa vietnes datiem 2024. gada 31. decembrī Ukrainā joprojām darbojās 39 USAID programmas ar kopējo budžetu 4,28 miljardu dolāru apmērā.

Salīdzinājumam - arī Eiropas Savienība (ES) ir sniegusi Ukrainai jaudīgu atbalsta paketi, tostarp aizdevumus un programmu "Ukraine Facility", kas ļauj ES šajā periodā sniegt Ukrainai līdz pat 50 miljardiem eiro paredzamu un elastīgu finansiālu atbalstu. Saskaņā ar šo programmu jau ir mobilizēti 21,9 miljardi eiro tiešas un netiešas palīdzības, no kuriem 16,4 miljardi eiro ir tieši izmaksāti Ukrainai.

Tomēr ir svarīgi saprast, ka "Ukraine Facility" ir tiešs budžeta atbalsts, šie līdzekļi nav paredzēti donoru ierosinātu projektu finansēšanai. Kopš 2024.gada otrā ceturkšņa Ukrainā darbojas 56 ES dotāciju projekti, kuru kopējais budžets pārsniedz 101 miljonu eiro. Pašreizējo dotāciju projektu ietvaros tiek pārvaldītas 1887 apakšdotācijas.

Pēc tīmekļa vietnes "Together We act" datiem, kopumā Ukrainā pašlaik tiek īstenotas vairāk nekā 250 ES finansētas programmas un projekti. Tomēr pašreizējo ES finansējuma apjomu nevar salīdzināt ar līdzšinējo ASV finansiālo atbalstu attīstības projektiem.

Neskaidrība par ASV finansēto programmu nākotni jau tagad rada ekonomiskas un politiskas sekas.

Finansiālā ietekme ir tūlītēja - daudzu USAID programmu darbinieki ir devušies neapmaksātā atvaļinājumā, un, tā kā programmu apturēšana noved pie to slēgšanas, masveida atlaišanas vēl vairāk noslogos Ukrainas ekonomiku. USAID programmas nav tikai dotācijas, tās arī rada darbavietas un nodokļu ieņēmumus. Analītiķi lēš, ka USAID finansējuma pārtraukšana varētu samazināt Ukrainas IKP par 2%.

Papildus ekonomiskajiem zaudējumiem jau ir traucētas arī kritiski svarīgas iniciatīvas. Finansējuma pārtraukšana ir apturējusi projektus muitas reformas, energoapgādes drošības, tiesu sistēmas reformas un neaizsargāto iedzīvotāju atbalsta jomā.

• Muitas reforma: Finansējuma iesaldēšana apturēja priekšizpēti attiecībā uz deviņiem robežšķērsošanas punktiem, kavējot modernizācijas centienus.

• Energoapgādes drošība: Ir nopietni ietekmēts USAID finansētais svarīgas infrastruktūras, tostarp koģenerācijas iekārtu un gāzes ģeneratoru iepirkums. Šie infrastruktūras elementi bija ļoti svarīgi Ukrainas enerģētikas nozares stabilizēšanai pastāvīgo Krievijas uzbrukumu apstākļos.

• Decentralizācijas reforma: Ir apturētas vietējo kopienu atbalsta programmas. Piemēram, Mikolajivas pilsētas attīstības fonds 2025.gada janvārī plānoja uzsākt projektu, lai atbalstītu astoņas kopienas Mikolajivā un desmit kopienas Odesā. Finansējuma iesaldēšanas dēļ šie plāni ir apturēti uz nenoteiktu laiku.

• Tieslietu reforma: Ir aizkavēti galvenie tiesu konkursi, kuros bija nepieciešama starptautisku ekspertu dalība, kā arī iepirkumi tiesu administrācijas jomā un kara izpostīto tiesu ēku rekonstrukcija.

• Uzņēmējdarbība un lauksaimniecība: USAID dotācijām ir bijusi būtiska nozīme uzņēmējdarbības atbalstīšanā, jo īpaši lauksaimniecībā. Kopš 2022.gada trešdaļa Ukrainas lauksaimnieku ir guvuši labumu no USAID palīdzības, kas radīja vairāk nekā miljardu ASV dolāru ieņēmumus. Iesaldēšana apdraud šos ieguldījumus.

• NVO un humānais atbalsts: Smagi skartas organizācijas, kas palīdz neaizsargātām iedzīvotāju grupām, tostarp kara veterāniem un iekšzemē pārvietotajām personām. Arī Norvēģijas Bēgļu padomei un Dānijas Bēgļu padomei iesaldēšanas dēļ nācās apturēt daļu no savām palīdzības programmām.

USAID finansējuma apturēšana nav tikai īslaicīga problēma - tā ilgtermiņā apdraud Ukrainas ekonomisko stabilitāti, pārvaldības reformas un sabiedrisko noturību. Ja steidzami netiks rasts risinājums, turpmākās sekas var vēl vairāk vājināt valsts spēju pretoties gan iekšējam, gan ārējam spiedienam.

Ietekme uz neatkarīgajiem medijiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām

Finansējuma iesaldēšana ir smagi skārusi daudzus Ukrainas plašsaziņas līdzekļus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. USAID granti deva iespēju neatkarīgiem medijiem veikt padziļinātas izmeklēšanas un publicēt analītiskus ziņojumus - veikt darbu, kas prasa daudz laika un resursu. Tagad daudzi mediji cenšas atrast alternatīvus finansējuma avotus.

Harkivā īpaši smagi cietušas NVO, kas atbalsta kara veterānus, pārvietotās personas un kara skartās kopienas.

Čuhujivas cilvēktiesību grupa, kas sniedza bezmaksas juridisko palīdzību militārpersonām un viņu ģimenēm, bija spiesta samazināt darbinieku skaitu, atstājot veterānus un iekšzemē pārvietotās personas ar ierobežotu piekļuvi juridiskajam atbalstam laikā, kad valsts nespēj pilnībā apmierināt šīs vajadzības. Cietuši arī tādi neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi kā "Nakipilo", kam bija būtiska nozīme Krievijas dezinformācijas apkarošanā.

Finansējuma iesaldēšana ir apturējusi iniciatīvas, kuru mērķis ir palīdzēt atjaunot kara izpostīto infrastruktūru un nodrošināt nodarbinātības iespējas. Brīvprātīgo organizācija "Dobrobat" bija plānojusi uzsākt programmu, kas apmācītu veterānus saules enerģijas izmantošanā, taču USAID finansējuma apturēšana ir bloķējusi programmai nepieciešamos resursus. Arī organizācija "Building Ukraine Together", kas atjaunoja mājokļus pārvietotajiem iedzīvotājiem un veidoja sabiedrisko infrastruktūru, var būt spiesta jau šomēnes pārtraukt darbību, ja netiks nodrošināts alternatīvs finansējums.

Finansējuma iesaldēšanas tiešas sekas bija arī "America House" pagaidu slēgšana Kijivā, Ļvivā un Odesā, par ko tika paziņots 6. februārī. Šiem kultūras un izglītības centriem bija būtiska nozīme, veicinot apmaiņas programmas starp ukraiņiem un starptautiskās sabiedrības pārstāvjiem, organizējot pasākumus studentiem, pētniekiem un radošo nozaru profesionāļiem.

Šie piemēri ilustrē plašos traucējumus, ko izraisīja USAID finansējuma apturēšana. Tās rezultātā Ukrainas priekšā tagad stāv sarežģīts uzdevums nodrošināt alternatīvu finansējumu vai arī iekļaut šos pienākumus jau tā pārslogotajā valsts budžetā.

Ir arī pozitīvi piemēri: gan USAID, gan ES ir veikusi lielus ieguldījumus NVO un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu institucionālajā attīstībā. Pašlaik tās organizācijas, kurām izdevās dažādot finansējuma avotus vai kurām jau bija vairāki finansējuma avoti, joprojām ir aktīvas, lai gan to darbība ir ierobežota.

Starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un plašsaziņas līdzekļiem ir piemēri, kad izdevies veiksmīgi izmantot alternatīvus finansējuma avotus, tostarp ziedojumus. Piemēram, plaši pazīstamais pretkorupcijas plašsaziņas līdzeklis "Bihus.Info" uzsāka īstenot peļņu nesošus projektus un pastiprināja iedzīvotāju ziedojumu vākšanu. Lai gan tas neaizstāj iepriekšējo finansējumu, viņi spēj turpināt pretkorupcijas izmeklēšanu.

Iedzīvotāju un valdības reakcija

USAID programmu apturēšana Ukrainas sabiedrībā ir izraisījusi dažādas reakcijas, tostarp ievērojamu pozitīvu atsauksmju vilni sociālajos plašsaziņas līdzekļos. Sociālo tīklu "Facebook" pārpludināja ieraksti, kuros tika apsveikta finansējuma apturēšana tā sauktajiem "grantu ēdājiem" un sabiedriskajiem aktīvistiem, kuri, pēc kritiķu domām, ir dzīvojuši par amerikāņu naudu.

Piemēram, kāds Ukrainas parlamenta deputāts publicēja ierakstu, kurā pauda atbalstu USAID programmu apturēšanai un kritizēja šos projektus par to neefektivitāti, un saņēma gandrīz 1000 komentāru, no kuriem lielākā daļa atbalstīja viņa nostāju.

Šos komentārus nebūt neradīja tikai boti, lai gan arī to bija daudz, - tie atspoguļoja arī plašāku sabiedrības noskaņojumu. Viens no visbiežāk dzirdētajiem apgalvojumiem bija par to, ka USAID dotācijas veicina "LGBTIQ+ propagandu" un tiek izmantotas, lai kaitētu valsts interesēm.

Šāda reakcija izgaismo ilgstošu naratīvu, kas ir veidojis sabiedrības uztveri. Tādi termini kā "grantu ēdāji" un "sorosīti (Sorosjata)", kurus kopš 2014. gada apzināti propagandē Krievija, lai diskreditētu līdzekļu devēju finansētās organizācijas, turpina rezonēt daļā Ukrainas sabiedrības.

Neraugoties uz šo skepticismu, Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta (KIIS) 2025. gada 4.-9. februārī veiktā valsts mēroga socioloģiskā aptauja sniedz niansētāku priekšstatu. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem 69% ukraiņu uzskata, ka USAID finansējuma apturēšana radīs zināmas vai ievērojamas negatīvas sekas valstij. Tomēr 59% aptaujāto to joprojām uzskata par daļēji pamatotu soli, minot bažas par neefektīviem izdevumiem un apšaubāmām projektu prioritātēm.

Šie dati apliecina USAID sabiedriskās komunikācijas stratēģijas trūkumus. Daudzi ukraiņi nebija informēti par USAID finansēto programmu reālo ietekmi, jo organizācijas atpazīstamība un iesaiste bija apšaubāma. Šo plaisu vēl vairāk palielināja stingrie procesuālie noteikumi un projektu īstenošanas partneru sabiedriskās komunikācijas vadlīnijas. Rezultātā pat tiešie USAID palīdzības saņēmēji bieži vien pilnībā neizprata šo programmu vērtību.

Daži Ukrainas uzņēmumi ir iesaistījušies, lai sniegtu pagaidu atbalstu noteiktām iniciatīvām, taču to ieguldījums joprojām ir nekonsekvents un neilgtspējīgs. Daudziem uzņēmumiem ir grūti saskatīt šādas iesaistīšanās tiešo ietekmi, turklāt kara laikā tiem ir citas neatliekamas finansiālas prioritātes. Tikai lielas korporācijas un starptautiski uzņēmumi var atļauties sniegt nozīmīgu atbalstu šīm programmām.

Ukrainas valdība uz finansējuma iesaldēšanu reaģēja ātri. Prezidents Volodimirs Zelenskis nekavējoties uzdeva valdībai izvērtēt, kuri projekti ir kritiski svarīgi un kuriem nepieciešams alternatīvs finansējums no valsts budžeta vai citiem donoriem. Lai gan šāda reakcija bija loģiska, valdības iespējas ir būtiski ierobežotas. Atsevišķas jomas, piemēram, neatkarīgos plašsaziņas līdzekļus un pretkorupcijas organizācijas, valsts nemaz nevar ilgtspējīgi finansēt, jo valsts finansējums apdraudētu to neatkarību un objektivitāti.

Tāpēc USAID finansējuma apturēšana ir izraisījusi plašākus jautājumus par Ukrainas reformu un demokrātiskās attīstības ilgtermiņa ilgtspēju. Bez uzticama ārējā atbalsta tagad nākotne ir neskaidra daudzām svarīgām iniciatīvām - sākot no tiesu sistēmas reformas līdz humānajai palīdzībai.

Iespēja iesaistīties gan sabiedrotajiem, gan naidīgiem spēkiem

USAID finansējuma iesaldēšana iezīmē ASV ārpolitikas maiņu, atkāpjoties no tradicionālās palīdzības un "maigās varas" ietekmes politikas.

Saskaņā ar jaunākajiem paziņojumiem ASV galvenokārt koncentrēsies uz humānās palīdzības sniegšanu citām valstīm un dažas bijušās USAID programmas pārcels Valsts departamenta pārziņā, apvienojot visas "politiski orientētās" iniciatīvas zem viena jumta, vienlaikus tās arī ievērojami samazinot. Visas USAID demokrātijas, pārvaldības un cilvēktiesību programmas ir likvidētas.

No vienas puses, tas dod iespēju iesaistīties ES, Lielbritānijai, Kanādai un Japānai, paplašinot savu ieguldījumu un ietekmi nozarēs, kurām ASV ir noņēmušas prioritāti, piemēram, dzimumu līdztiesības un LGBTIQ+ tiesību jomā, vai jomās, kurās iepriekš dominējoša loma bija USAID. No otras puses, ES palīdzības programmas ir stingri reglamentētas, un tas nozīmē, ka finansiālā atbalsta pārdale prasīs laiku.

Eiropas Komisija jau ir paziņojusi par savu daudzmiljardu eiro ārējās palīdzības programmu pārskatīšanu, lai tās ciešāk saskaņotu ar ES ārpolitikas prioritātēm, tomēr šis pārskatītais budžets stāsies spēkā tikai no 2028. līdz 2034. gadam, tātad tuvākajā laikā radīsies finansējuma trūkums.

"Demokrātiskajām valstīm ir iespēja ne tikai saglabāt Ukrainas dinamiskās pilsoniskās sabiedrības spējas, bet arī pozitīvi ietekmēt pašu globālās demokrātijas trajektoriju," uz šī brīža nozīmīgumu norādīja Kijivas Reformu koalīcijas reformu atjaunošanas paketes izpilddirektore Olga Limara.

Dažas valstis jau ir paziņojušas par mērķtiecīgu atbalstu. Piemēram, Japānas Starptautiskās sadarbības aģentūra (JICA) ir paudusi interesi finansēt enerģētikas un infrastruktūras projektus Ukrainā. Tomēr JICA portfelis neaptver demokrātijas un tiesiskuma iniciatīvas, kas veido nozīmīgu USAID programmu daļu, un tā nevar tieši finansēt pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

Bet kāpēc atbalsts demokrātijai un pilsoniskajai sabiedrībai ir tik svarīgs? Bez neatkarīgiem medijiem un spēcīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām ievērojami palielinās ārvalstu iejaukšanās risks Ukrainas politiskajos procesos. Finansējuma aizkavēšanās rada iespēju Krievijai un Ķīnai paplašināt savu ietekmi. Ķīna, piemēram, jau ir izmantojusi USAID atkāpšanos, palielinot finansiālo palīdzību valstīm visā Indijas un Klusā okeāna reģionā un Dienvidamerikā.

Ķīnas Starptautiskās attīstības sadarbības aģentūras (Ķīnas ekvivalents USAID) preses pārstāvis Li Mins paziņojis, ka Ķīna ir gatava palīdzēt Ukrainai atgūties pēc kara, "lai turpinātu mūsu iespēju robežās sniegt palīdzību atbilstoši iesaistīto pušu vēlmēm, kas, protams, ietver pēckara atjaunošanu".

Tieši frāzei "iesaistīto pušu vēlmes" vajadzētu radīt bažas un norādīt, ka Ukrainas intereses šajā gadījumā, iespējams, nav prioritāte.

Šo viedokli pastiprināja arī "Visegrad Insight" pētnieks Marcins Ježevskis: "Lai gan Ķīna ir pēdējā vieta, no kuras varam sagaidīt caurskatāmību, mēs redzam ļoti konkrētus ekonomikas lejupslīdes pierādījumus. Nav tā, it kā Ķīnai būtu neierobežoti resursi, ko ieguldīt attīstībā. Vēl redzēsim, vai tā patiešām iesaistīsies Ukrainā."

Turklāt īpaši satraucošs ir palīdzības apturēšanas laiks, ņemot vērā diskusijas par iespējamām vēlēšanām Ukrainā. Šķiet arvien ticamāk, ka vēlēšanu rīkošana varētu kļūt par nosacījumu turpmākajam miera līgumam. ASV atbalsta trūkuma dēļ varētu pietrūkt neatkarīgu novērotāju un atspoguļojuma medijos, radot Krievijai iespējas izmantot situāciju - līdzīgi, kā tas ir noticis Gruzijā.

ES ir jārīkojas nekavējoties, sniedzot donoru atbalstu Ukrainas NVO un nosūtot novērotājus no dalībvalstīm, lai cīnītos pret dezinformāciju un nodrošinātu brīvas un godīgas vēlēšanas. Turklāt ES būtu jāsadarbojas ar Ukrainu, lai atvieglotu ES dzīvojošo ukraiņu vēlētāju reģistrāciju un nodrošinātu viņu dalību vēlēšanu procesā.

Ieguvumi ES

Sajukumam un neskaidrībām turpinoties, ES un citi donori varētu izmantot šo unikālo iespēju, lai iesaistītos jomās, kuras lielākoties nosedza ASV palīdzība, un palielināt savu politiskās ietekmes lomu. Turklāt līdzekļu devēji gūst labumu no tā, ka viņi var pieņemt darbā veselas komandas, kas jau ilgu laiku ir vadījušas projektus dažādās jomās, un turpināt pasākumus, modificējot viņu darbību atbilstoši ES (vai citu donoru) interesēm.

ES ir divi pamata veidi, kā reaģēt uz USAID finansējuma apturēšanu. Pirmais ir sniegt tiešas dotācijas Ukrainas NVO no atsevišķu dalībvalstu budžetiem, kā to jau ir darījusi Lielbritānija. Tā ir ātra un elastīga pieeja, kas ļauj reaģēt nekavējoties, taču tā galvenokārt ir vērsta uz īstermiņa vajadzībām, nevis uz plaša mēroga ilgtermiņa programmām.

Otrs veids ir palielināt finansējumu un paplašināt pašreizējo ES programmu pilnvaras Ukrainā, nodrošinot ilgtspējīgāku atbalstu. Tam būtu ilgtermiņa ietekme, bet īstenošanai nepieciešams vairāk laika.

Lai šie centieni būtu efektīvi, prioritāšu noteikšanai ir būtiska cieša koordinācija ar Ukrainas NVO un valdību. Neatliekamās vajadzības ir jānošķir no tām, kurām vajadzīgi visaptverošāki, ilgtermiņa risinājumi.

Turklāt tā vietā, lai sāktu no nulles, būtu jāizmanto esošās iniciatīvas, no kurām daudzas varētu turpināt īstenot vietējie speciālisti, kas sākotnēji sadarbojās ar USAID. Tas ļautu ietaupīt gan laiku, gan resursus.

Donoriem būs pieejams vietējais personāls, kas jau ir strādājis attiecīgajā jomā, pārzina tajā iesaistītos un viņu vajadzības, kas palīdzēs nekavējoties atsākt visas svarīgākās apturētās darbības. Piemēram, saskaņā ar neoficiālu informāciju Eiropas projekts "U-LEAD" jau plāno īstenot dažas aktivitātes, kas sākotnēji bija plānotas USAID "HOVERLA" projekta ietvaros. Tas ļautu kopienām turpināt un pabeigt iniciatīvas, kas tika uzsāktas ar ASV atbalstu. Šādu pieeju varētu piemērot jomās, kurās atbalsta pārtraukšana ir īpaši kritiska.

Viena no USAID galvenajām priekšrocībām bija tās spēja apkopot informāciju reāllaikā dažādās nozarēs, kas labās informētības dēļ deva iespēju reaģēt ātri. ES tā varētu būt liela priekšrocība.

Tiešā piekļuve jaunākajai informācijai par situācijas attīstību Ukrainā ļautu ES precīzāk novērtēt vajadzības un efektīvāk sadalīt resursus. Pašreizējo ES programmu darbības jomas paplašināšana ne tikai palīdzētu aizpildīt tukšo vietu, ko atstājusi USAID, bet arī nostiprinātu ES kā Ukrainas galvenā stratēģiskā partnera lomu.

Labi koordinēta un rūpīgi plānota reakcija ne tikai mazinātu ASV finansējuma iesaldēšanas tūlītējo ietekmi, bet arī stiprinātu Ukrainas ilgtermiņa noturību un demokrātijas stabilitāti.

Valērija Novaka, "Future of Ukraine" pētniece

Oops! Notikusi kļūda