3. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
3. jūnijs pasaules vēsturē iegājis ar to, ka 1965. gadā amerikāņu astronauts Edvards Vaits 21 minūti brīvi lidinās atklātā kosmosā, bet 1968. gadā amerikāņu radikālā feministe Valērija Solanasa mēģina nogalināt mākslinieku Endiju Vorholu.
Jubilāri Latvijā
1952. gadā Dzintars Ābiķis - pedagogs un politiķis, bijis vairāku Saeimu deputāts.
1962. gadā Ilona Romule - keramiķe.
1975. gadā Viktors Tihonovs - zvērināts advokāts.
1989. gadā Jānis Straupe - hokejists.
Jubilāri pasaulē
1865. gadā Džordžs V - Lielbritānijas karalis (miris 1936. gadā).
1910. gadā Polete Godārda - amerikāņu aktrise, Čārlija Čaplina un Ēriha Marijas Remarka sieva (mirusi 1990. gadā).
1922. gadā Alēns Renē - franču kinorežisors (miris 2014. gadā).
1925. gadā Tonijs Kērtiss, īstajā vārdā Bernards Švarcs - amerikāņu aktieris ("Džezā tikai meitenes"), divu "Zelta globusu" ieguvējs (miris 2010. gadā).
1926. gadā Alens Ginsbergs - amerikāņu dzejnieks (miris 1997.gadā).
1931. gadā Rauls Kastro - bijušais Kubas prezidents.
1950. gadā Sūzija Kvatro - amerikāņu dziedātāja un aktrise.
Sūzija Kvatro un pašmāju "Pērkons" atklāj kūrorta sezonu Jūrmalā
1964. gadā Kerijs Kings - amerikāņu mūziķis ("Slayer").
1964. gadā Džeimss Pjurfojs - angļu aktieris.
1974. gadā Kellijs Džounss - velsiešu mūziķis ("Stereophonics").
1974. gadā Serhijs Rebrovs - ukraiņu futbolists un treneris.
1982. gadā Jeļena Isinbajeva - krievu kārtslēcēja, divkārtēja olimpiskā čempione.
1986. gadā Rafaels Nadals - spāņu tenisists, 21 "Grand Slam" turnīru uzvarētājs, divkārtējs olimpiskais čempions, pieckārtējs Deivisa kausa ieguvējs.
Džokovičs pret Nadalu - milžu cīņa Melburnas finālā
Planētas pirmā rakete vīriešu tenisā Novaks Džokovičs svētdien Melburnā triumfēja sezonas pirmajā "Grand Slam" turnīrā - Austrālijas atklātajā čempionātā. Džokovičs ...
1986. gadā Tomāšs Verners - čehu daiļslidotājs.
1989. gadā Imodžena Pūtsa - angļu aktrise.
1992. gadā Mario Gece - vācu futbolists, 2014. gada Pasaules kausa izcīņas uzvaru nesošo vārtu autors.
Notikumi Latvijā
1999. gadā Valsts prezidents Guntis Ulmanis Liepājā atklāj piemiņas zīmi par godu notikumam 1919.gada 27.jūnijā, kad no kuģa "Saratov" Liepājas ostmalā nokāpa Kārļa Ulmaņa likumīgā Latvijas valdība.
1999. gadā Latvijas Universitātē atklāj Lituānistikas centru.
1999. gadā Aizkraukles rajona tiesa par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem Astrīdai Bušmeistarei piespriež brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, taču saskaņā ar Amnestijas likumu no soda izciešanas viņa tiek atbrīvota. Ar tiesas spriedumu Bušmeistarei tiek konfiscēti visi zirgi.
2003. gadā piecu Saeimas frakciju priekšsēdētāji iesniedz lēmumprojektu par Vīķes-Freibergas atkārtotu ievēlēšanu Valsts prezidentes amatā. Vairu Vīķi-Freibergu atkārtoti amatam izvirza partija "Jaunais laiks", apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, Zaļo un zemnieku savienība, Latvijas Pirmā partija un Tautas partija. 20.jūnijā Vīķe-Freiberga atkārtoti tiek ievēlēta par Valsts prezidenti uz vēl vienu četru gadu termiņu. Par viņas atkārtotu ievēlēšanu balso 88 deputāti, seši ir "pret", pieci deputāti balsojumā nepiedalās, bet viens nepiedalās plenārsēdē.
2005. gadā Šķēdē atklāj memoriālu Liepājas ebrejiem - holokausta upuriem. Memoriāls ir veidots kā simboliska Menora - septiņu žuburu svečturis. Tā kontūras izgatavotas no Kurzemē savāktiem laukakmeņiem. Gaismekļu vietās ir novietoti granīta bluķi, kuros iekalti uzraksti ivritā.
2007. gadā Saeima galīgajā lasījumā pieņem Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu.
Notikumi pasaulē
1098. gadā pēc astoņu mēnešu aplenkuma Antiohija krīt krustnešu rokās Pirmajā krusta karā.
1875. gadā 36 gadu vecumā no sirdslēkmes mirst franču komponists Žoržs Bizē, starp kura slavenākajiem darbiem ir opera "Karmena".
1899. gadā 73 gadu vecumā mirst austriešu komponists Johans Štrauss, slavenā valša "Pie zilās Donavas" autors.
1924. gadā 40 gadu vecumā mirst Prāgā dzimušais rakstnieks Francs Kafka.
1937. gadā nepilnus sešus mēnešus pēc atteikšanās no troņa Vindzoras hercogs, bijušais Anglijas karalis Edvards VIII Francijā salaulājas ar amerikāņu škirteni Volisu Simpsoni.
1940. gadā Lielbritānija pabeidz sakauto sabiedroto spēku evakuēšanu Francijas ziemeļu Denkerkas pludmalēm. Kopumā izglābti vairāk nekā 335 000 britu, franču un beļģu karavīru.
1950. gadā franču ekspedīcija Morisa Hercoga vadībā iekaro Anapurnas virsotni Nepālas Himalajos.
1963. gadā 81 gada vecumā mirst Romas katoļu pāvests Jānis XXIII, kurš savu četrarpus vadīšanas gadu laikā veica būtiskas reformas Romas katoļu baznīcā.
1965. gadā amerikāņu astronauts majors Edvards Vaits 21 minūti brīvi lidinās atklātā kosmosā pie lidaparāta "Gemini 4", kļūstot par pirmo amerikāni, kas paveicis izgājienu atklātā kosmosā.
1968. gadā amerikāņu radikālā feministe Valērija Solanasa mēģina nogalināt mākslinieku Endiju Vorholu, izšaujot uz viņu trīs reizes.
1973. gadā netālu no Gusenvillas Francijā avarē padomju virsskaņas ātruma lidmašīna "Tu-144", bojā ejot 15 cilvēkiem. Tā ir pirmā virsskaņas pasažieru lidmašīnas avārija.
1977. gadā regeja zvaigznes "Bob Marley and the Wailers" izdod albumu "Exodus", kuru 1999.gadā žurnāls "Time" atzīs par "gadsimta albumu".
1989. gadā 89 gadu vecumā mirst Irānas Islāma revolūcijas līderis ajatolla Ruholla Homeini.
1989. gadā no cauruļvada noplūdušas gāzes eksplozija tieši skar divus cilvēku pilnus pasažieru vilcienus uz Transsibīrijas dzelzceļa. Negadījumā bojā gāja 575 cilvēki un vēl vairāk nekā 600 tika ievainoti.
2006. gadā bijusī Dienvidslāvijas republika Melnkalne pasludina neatkarību no Serbijas un Melnkalnes Valstu Savienības.
2017. gadā trīs teroristi ar mikroautobusu ietriecas gājējos uz Londonas tilta, bet pēc tam ar nažiem uzbrūk cilvēkiem tirgū pie tilta dienvidu gala, nogalinot astoņus un ievainojot 48 cilvēkus. Teroristus apturēja policisti, viņus nošaujot.
