Elza un Andris Gaujas gleznainās Vaidavas krastos rada mākslinieku spēkstaciju
Jaunie kinorežisori Elza un Andris Gaujas uzsākuši aizraujošu projektu – Alūksnes novadā, Vaidavas upes krastos, top starptautisks mākslinieku rezidenču centrs "Spēkstacija". Ieceru ir ļoti daudz – tās arī pasaka priekšā Vaidavas gleznainā daba.
Vaidavas krastos top mākslinieku spēkstacija“Ja palūkojamies uz mūsu uzvārdu Gauja un papētām, kas ar šo upi ir saistīts, Vaidava ir viena no Gaujas artērijām, ieteka. Viss ir pašsaprotami,” pasmaida Andris. Topošais centrs atrodas Karvā, kur līdzās bijusi dzelzceļa stacija Vaidava.
Nekurienē, upes malā
“Tur ziema ir jau veselus četrus mēnešus – tas ir pirmais paradokss. Blakus Dēliņkalnam ir Ķauķu kalns ar lielisko saimnieci Laimu Kaufiņu priekšgalā. Mani ir aizrāvusi daba – mums, vizuāliem cilvēkiem, ļoti patīk reljefs, tas ir pamatīgs, serpentīna ceļi, ielejas, pauguri, ūdenstilpes. Mēs gribētu tai pusē arī pafilmēt, jo līdz šim tas tur maz ir darīts,” pauž Andris.
“Mēs, tāpat kā daudzi latvieši, meklējām savu stūrīti, savu kaktiņu. Ir burvīgas vietas, kurp doties – arī pie maniem vecākiem uz Roju, jūras malā,” saka režisors, kurš nu atradis savu Latvijas otrā malā.
Elza papildina: “Meklējot savu vietiņu, atradām vēsturisku ēku, kas ir bijusī spēkstacija, celta 20. gados, funkcionālisma tipa – nekurienē, upes malā, laukos. Ēka mūs apbūra – apakšā tai tek upīte, ļoti burvīga vieta. Ēka ir paliela, un mēs domājam tur radīt mākslinieku rezidenču centru –tādi ir populāri visā pasaulē, tur var gan radīt, gan atpūsties.”
Jaunā režisore, pateicoties savai mātei, franču valodas tulkotājai Gitai Grīnbergai, viesojusies līdzīgos centros gan Arlā (Francija), gan netālu no Parīzes Dievmātes katedrāles, Sēnas upes krastos, gan citos.
Vieni rezidenču centri fokusējas uz kādu noteiktu nozari, piemēram, mūziku vai vizuālo mākslu, bet citi gluži pretēji grib, lai dažādu disciplīnu mākslinieki cits citu iepazīst tuvāk un savstarpēji papildinās. Gaujas vēlas, lai, piemēram, vienā telpā darbotos gleznotājs, citā – tulkotājs, dzejnieks vai kāds montētu savu filmu.
“Mēs ar domubiedriem – jau pieminēto Ķauķu kalna Laimu un citiem vietējiem uzņēmējiem – esam kļuvuši par īpašniekiem jaunam uzņēmumam SIA Spēkstacija, arī šo ēku oficiāli sauc Spēkstacija. Mūs iedvesmoja ne tikai šī ēka, bet arī fakts, ka zem pašas ēkas burtiski guldz Vaidavas straume,” priecājas Andris.
Ūdens spēks radošumam
Visu laiku fonā klusi skan attāla ūdenskrituma skaņa, jo netālu ir Karvas HES. Šajā apkārtnē jau gadsimtiem ilgi vienmēr bijuši dzirnavu dīķi un jau kopš 17. gadsimta izmantots ūdens spēks. Abi Gaujas uzsver, ka turpinās šo tradīciju un pārveidos ūdens spēku mākslā un kultūras jomā.
Vēl gan vajadzīgs nedaudz pārbūvēt, atjaunot. Gaujas mēģina piesaistīt finansējumu un ļoti cer, ka izdosies. Jāpārbūvē jumts, fasāde, arī iekštelpām nepieciešams remonts.
“Taču mēs jau redzam gaismu tuneļa galā, un šis projekts neiesprūdīs uz pieciem gadiem. No finansējuma gan būs atkarīgs, cik strauji pavirzīsimies uz priekšu. Klusībā ceram jau šoruden, varbūt jaunās ziemas sākumā pirmos rezidences ciemiņus tur laist darboties. Notiek viena talka pēc citas. Elza ar savām smalkajām režisores rokām ar lielajām zaru knaiblēm kniebj nost visādus nezāļveidīgus alksnīšus. Es esmu iemācījies trimmerēt ar krūmgriezi,” lepojas Andris. Darbotiesgribētājus aicina uz talkām – lai droši brauc palīgos, lai dod padomus, dalās pieredzē.
Savi prieki katram gadalaikam
“Spēkstacijas ēkai ir trīs līmeņi, un katrā stāvā ir četras vai piecas telpas. Tur būs iespēja būt netraucētiem, ļoti relaksējoša un iedvesmojoša vide. Varēs veidot sadarbību ar vietējiem iedzīvotājiem, ar māksliniekiem. Vasarās, piemēram, veidot muzikālos vakarus, arī dzejas, kino pēcpusdienas,” spriež Elza.
“Blakus ir saliņa ūdenstilpē, kas ir Vaidavas uzpludinājums. Tas šobrīd funkcionē kā ļoti tīrs ezers – var peldēt, nav dūņu, nekas nav aizaudzis. Ļoti skaista apkārtne. Uz saliņas varētu organizēt brīvdabas koncertu vai kinoseansu ezera vidū ar laivām. Ziemā – uzkāpt uz distanču vai slaloma slēpēm vai izmest līkumu ar sniega motocikliem,” iecerēs dalās Andris.
Citi mākslinieki saka, ka viens no trumpjiem šim centram ir tieši ziemas rezidēšanas iespējas. “Tur ziemas programmu var ar pilnu krūti izjust – uz Ķauķu kalna ir ko darīt,” teic Elza.
Aizvadītajā ziemā viņa iemācījusies braukt ar sniega motociklu un kļuvusi par tā fani. Abi Gaujas šogad baudījuši sniega priekus, agrāk šķitis, ka tāpēc jādodas uz tālām zemēm, tomēr skaistas ziemas ir tepat.
Interesantākā Latvijas upe
Andris uzsver, ka ļoti grib filmēt: “Saista šejienes reljefs, kuru kinoļaudis izmisīgi meklē – lai nav plakans, neizteiksmīgs attēls. Kalni aiziet tādā kā kaskādē, kļūstot aizvien zilganāki, gandrīz kā Rēriha gleznās. Un ūdeņi ir no visām pusēm. Grasāmies izveidot mežonīgu parku, domājam arī par viegli ekstrēma laivu tūrisma iespējām. Uzņēmējs un ceļotājs Raimonds Dombrovskis, labā nozīmē dullais Raimonds, ir teicis, ka, viņaprāt, Vaidava ir visinteresantākā upe Latvijā ar savu straujumu un neprognozējamību. Laivošana Vaidavā gan prasa priekšzināšanas un sagatavotību, bet to mēs ar laiku domājam darīt kopā ar Laimu, Ķauķu kalna saimnieci.”
Vietējie ļaudis ir ļoti atsaucīgi, ar viņiem veidojas ļoti labas attiecības, ir aizkustinoši novērot, ka vietējie visi cits par citu stāv un krīt. Tā ir arī ļoti latviska vide, kurā Gaujas vēlas iepūst starptautiskāku elpu — mākslinieki rezidenču centrā varētu ierasties no dažādām valstīm, labprāt uzņemtu ukraiņu māksliniekus.
“Finansējumu gūstam no dažādiem konkursiem, Eiropas un vietējiem. Esam sākuši piedalīties kultūras projektu konkursos Latvijā un gatavoties starptautiskām programmām, kas paredzētas šādu rezidenču centru attīstībai, starptautisku sadarbības tīklu veidošanai – gribam kļūt par visu pasauli aptveroša rezidenču tīkla posmu,” uzsver Andris.
“Mums ļoti gribētos, lai satiktos visdažādākās nozares. Un kas var būt skaistāks kā vakaros nedaudz izbraukt pa Vaidavas upi, kur tieši virs Spēkstacijas ir gleznains, ezeram līdzīgs uzpludinājums un var bezgalīgi braukāt ar laivu vai supiem. Vasarās tur ir karstāks nekā cituviet Latvijā. Ziemas ir baltākas nekā citur.”
Arī jaunas filmas
Protams, neizpaliek arī filmas – Elzai ir trīs jaunumi. Aprīlī pirmizrādi piedzīvoja viņas debijas pilnmetrāžas dokumentālā filma "Tikmēr Lucavsalā" – par turienes mazdārziņiem un cilvēkiem, raiba portretu galerija un arī problemātika, interešu atšķirības starp īpašumu attīstītājiem, Rīgas domi un vietējiem iedzīvotājiem.
Septembra beigās pirmizrāde būs režisores pilnmetrāžas spēlfilmai "Mamma vēl smaida" ar Lidiju Pupuri, Baibu Broku, Antu Aizupi un Daigu Kažociņu galvenajās lomās. Sižets – trīs meitas, netiekot galā ar repatriācijas izdevumiem, savu aizsaulē aizgājušo mammu ved jumta bagāžniekā cauri visai Eiropai.
“Šobrīd strādāju pie savas otrās pilnmetrāžas filmas "Pastkarte no Romas". Sižets ir par pensionāru pāri, kuri joprojām strādā par pastniekiem. Sievai diemžēl sākas Alcheimera slimības pazīmes, tā nu filma aplūko, kā abi ar šo problēmu tiek galā. Pārim ir arī sapnis aizbraukt ceļojumā uz Romu. Ieplānots interesants aktieru duets – Indra Burkovska un Jānis Jarāns. Viņi līdz šim nekad nav spēlējuši kopā,” nedaudz tālākās ieceres atklāj Elza, piebilstot, ka šī vasara noteikti lielākoties aizritēs Alūksnes pusē, Vaidavā.