foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
19. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Mūziķi un režisoru Aigaru Graubu šodien sveicam dzimšanas dienā!
Slavenības
2022. gada 19. janvāris, 02:54

19. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jauns.lv / LETA

Šīs dienas gaviļnieks ir mūziķis un režisors Aigars Grauba. Pasaulē 19. janvāris iegājis vēsturē arī ar to, ka 1935. gadā ASV kompānija "Coopers Inc." pārdod pasaulē pirmās īsās apakšbikses, bet 1969. gadā, protestējot pret PSRS armijas ieiešanu Čehoslovākijā, students Jans Palahs aizdedzina sevi Vāclava laukumā Prāgas centrā.

Jubilāri Latvijā

1717. gadā Johans Georgs Eižens - viens no pirmajiem, kas aizstāv zemnieku zemes īpašuma ideju Latvijā (miris 1784. gadā).

1850. gadā Ernests Vīgners - koru un orķestru diriģents, komponists un folkloras vācējs (miris 1933. gadā).

1898. gadā Jezups Trasuns - tautsaimnieks, valsts un politisks darbinieks, publicists. Latvijas pagaidu nacionālās padomes loceklis, Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces, 1. — 4. Saeimas deputāts (miris 1978.gadā).

1922. gadā Rasma Grīsle - valodniece (mirusi 2013. gadā).

1931. gadā Alnis Zaķis - mūziķis, vijolnieks, saksofonists, komponists, dziesmu aranžētājs un diriģents (miris 2012. gadā).

1936. gadā Pēteris Lazda - jurists, cilvēktiesību speciālists, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks.

1939. gadā Kārlis Rudēvičs - romu tautas dzejnieks un gleznotājs (miris 2002.gada 18.jūlijā).

1959. gadā Ģirts Ūdris - hokeja skolas "Rīga" treneris, SIA "Akadēmijas ledus halle" valdes priekšsēdētājs.

1960. gadā Sarmīte Fišere - mācītāja, biedrības "Marijas Magdalēnas biedrība" valdes priekšsēdētāja.

1965. gadā Aigars Grauba - mūziķis un režisors.

1980. gadā Dmitrijs Žabotinskis - hokeja vārtsargs.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

1988. gadā Aleksandrs Cauņa - futbolists.

2000. gadā Artūrs Kurucs - basketbolists.

Jubilāri pasaulē

1736. gadā Džeimss Vats - skotu izgudrotājs (miris 1819.gadā).

1807. gadā Roberts Lī - Amerikas pilsoņu kara dienvidu štatu armijas ģenerālis (miris 1870.gadā).

1809. gadā Edgars Alans Po - amerikāņu rakstnieks un dzejnieks (miris 1849.gadā).

1839. gadā Pols Sezāns - franču gleznotājs (miris 1906.gadā).

1878. gadā Herberts Čepmens - angļu futbolists un treneris (miris 1934. gadā).

1912. gadā Leonīds Kantorovičs - krievu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts (miris 1986.gadā).

1913. gadā Rudolfs "Minnesota Fats" Vonderons - amerikāņu biljarda spēlētājs (miris 1996.gadā).

1920. gadā Havjers Peress de Kveljars - bijušais ANO ģenerālsekretārs.

1921. gadā Partīcija Haismita - amerikāņu rakstniece (mirusi 1995.gadā).

1930. gadā Tipija Hedrena - amerikāņu aktrise.

1932. gadā Alfrēdo Ferrāri - itāliešu auto inženieris (miris 1956. gadā).

1943. gadā Dženisa Džoplina - amerikāņu dziedātāja (mirusi 1970.gadā).

1946. gadā Dollija Pārtone - amerikāņu dziedātāja un aktrise.

1947. gadā Rods Īvenss - britu dziedātājs ("Deep Purple").

1949. gadā Roberts Palmers - angļu dziedātājs un ģitārists (miris 2003.gadā).

1955. gadā Saimons Ratls - angļu diriģents.

1962. gadā Džefs van Gandijs - amerikāņu basketbola treneris.

1966. gadā Stefans Edberjs - zviedru tenisists, bijušais pasaules ranga līderis gan vienspēlē, gan dubultspēlē.

1969. gadā Stīvs Stauntons - īru futbolists.

1969. gadā Predrags Mijatovičs - serbu futbolists.

1970. gadā Štefens Froinds - vācu futbolists, 1996. gadā Eiropas čempions.

1974. gadā Daiņus Adomaitis - lietuviešu basketbolists, tagad treneris, 2000. gada olimpisko spēļu bronzas godalgas ieguvējs.

1979. gadā Svetlana Horkina - krievu vingrotāja, divkārtējā olimpiskā un deviņkārtējā pasaules čempione.

1980. gadā Džensons Batons - angļu autobraucējs, 2009. gada F1 čempions.

1980. gadā Arvīds Macijausks - lietuviešu basketbolists, 2003. gada Eiropas čempions.

1986. gadā Klaudio Markīzio - itāliešu futbolists, 2012. gada Eiropas čempionāta sudraba godalgas ieguvējs.

Notikumi Latvijā

1932. gadā Rīgas apgabaltiesa reģistrē Latviešu Tautas Apvienības "Ugunskrusts" statūtus.

1995. gadā Saeima ieceļ Zemessardzes pulkvedi Juri Eihmani par Latvijas Republikas Zemessardzes komandieri.

1999. gadā Latvijas Universitātē svinīgi tiek atklāts Jūdaikas studiju centrs.

1999. gadā Rīgā notiek pikets pie SIA "Lattelekom" ēkas Audēju ielā, kurā piedalās apmēram 500 piketētāju, lai protestētu pret augstajiem SIA "Lattelekom" tarifiem. Piketā piedalās arī Vladimira Žirinovska vadītās Krievijas Liberāldemokrātu partijas un nacionālboļševiku organizācijas pārstāvji.

2000. gadā Tallinā, Baltijas Ministru padomes Muitas komitejā, tiek pieņemts lēmums par Baltijas kopējās tranzīta procedūras līguma ieviešanu ar 2001.gada 1.janvāri. Lēmums pieņemts, lai vienkāršotu robežšķērsošanas procedūru.

2003. gadā Latvijas Televīzija sāk demonstrēt latviešu daudzsēriju filmu "Likteņa līdumnieki", kas tapusi pēc Vladimira Kaijaka romāna "Enijas bize".

2005. gadā par Latvijas Pirmās partijas (LPP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēl Saeimas sekretāru Jāni Šmitu. Iepriekšējais LPP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns atsauca sevi no šī amata, jo ir aizņemts, vadot Saeimas Eiropas lietu komisiju.

2005. gadā tiek svinīgi izsludināta "Draudzīgā aicinājuma dienu" 70 gadu jubileja. "Draudzīgā aicinājuma dienas" tradīciju aizsāka bijušais Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis 1935.gadā. Šajā dienā ikviens tika aicināts dāvināt grāmatas Latvijas lauku skolām.

2006. gadā lielā sala dēļ Daugavpils, Jēkabpils, Rēzeknes un Krāslavas rajona skolās pārtrauktas mācības, taču Rīgas skolās mācības notikušas. Rīgas pilsētas izpilddirektors Ēriks Škapars (JL) uzdevis atbildīgajām struktūrām nodrošināt iespēju stiprajā salā bezpajumtniekiem nakti pārlaist Rīgas Rātsnama pirmā stāva vestibilā un citu izpilddirekciju telpās. Alūksnē sals sasniedzis mīnus 31 grādu, savukārt Rīgā bija mīnus 25 grādi.

2011. gadā saistībā ar ieilgušajiem strīdiem par siltuma tarifiem, jo Salaspilī tika konstatēts viens no augstākajiem siltuma tarifiem valstī, no amatiem tika atbrīvoti Salaspils novada domes priekšsēdētāja Raimonda Čudara abi vietnieki – Juris Putniņš un Zoja Rimša.

2011. gadā nevalstiskā organizācija "Patvērums "Droša māja"" prezentē pētījumu par cilvēku tirdzniecību un fiktīvo laulību apkarošanu, kurā secināts, ka 2010.gadā Latvijas pilsones Īrijā noslēgušas laulības ar 143 Pakistānas, 37 Indijas, 17 Bangladešas un 11 Nigērijas pilsoņiem.

2012. gadā Latvijas jaunais hokejists Augusts Valdis Vasiļonoks uzvar pasaules Jaunatnes ziemas Olimpiādes meistarības konkursā, sagādājot Latvijai pirmo zelta godalgu minēto sporta spēļu vēsturē. Vasiļonoks sasniedza labāko rezultātu gan notikušajā kvalifikācijā, gan finālā. Izšķirošajās cīņās astoņi sportisti sacentās hokeja laukuma apskriešanā uz laiku, metienu precizitātē, slidojuma veiklumā, metiena ātrumā, piespēļu precizitātē un ripas kontrolē.

2012. gadā Saeima atbalsta grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas cita starpā paredz tiesības parlamentā iesniegt kolektīvos priekšlikumus, ja tos ir parakstījuši vismaz 10 000 pilsoņu, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu.

2013. gadā Jaunā Rīgas teātra Muzeja zālē pirmizrādi piedzīvo Augusta Strindberga "Tēvs", ko teātrī iestudēja režisore Māra Ķimele. Izrāde gūst lielu panākumus, kā arī aktrise Sandra Kļaviņa tiek nominēta "Spēlmaņu nakts balvai 2012/2013" kā Gada aktrise par Lauras lomu.

Notikumi pasaulē

1419. gadā Simtgadu karā Ruāna padodas Anglijas karalim Henrijam V, kurš tādējādi sekmīgi pabeidz Normandijas iekarošanu.

1520. gadā Bogesundas kaujā tiek nāvīgi ievainots Zviedrijas reģents Stens Stūre.

1853. gadā Romā notiek Džuzepes Verdi operas "Trubadūrs" pirmizrāde.

1883. gadā Ņūdžersijā tiek nodota ekspluatācijai pirmā Tomasa Edisona izbūvētā elektriskā apgaismojuma sistēma, kurā izmantoti pa gaisu nostiepti vadi.

1893. gadā Berlīnē pirmizrādi piedzīvo Henrika Ibsena luga "Būvmeistars Solness".

1899. gadā Sudānā tiek izveidots Lielbritānijas un Ēģiptes kondomināts.

1915. gadā Vācijas cepelīni Otrajā pasaules karā bombardē Kingslinnas un Greitjārmutas pilsētas Lielbritānijā, veicot pirmo civilo objektu bombardēšanu Britu salās.

1918. gadā boļševiki Petrogradā atlaiž Krievijas Konstitucionālo asambleju.

1920. gadā ASV Senāts nobalso pret iestāšanos Tautu Savienībā.

1935. gadā ASV kompānija "Coopers Inc." pārdod pasaulē pirmās īsās apakšbikses.

1937. gadā amerikāņu aviators Hovards Hjūss sasniedz jaunu rekordu, nolidojot no Losandželosas līdz Ņujorkai septiņās stundās, 28 minūtēs un 25 sekundēs.

1938. gadā Spānijas ģenerālim Franko bombardējot Barselonu un citas pilsētas, iet bojā simtiem cilvēku.

1942. gadā Otrajā pasaules karā Japānas spēki iebrūk Birmā.

1945. gadā padomju spēki atbrīvo ebreju geto Polijas pilsētā Lodzā. Nacistu okupācijā izdzīvoja tikai mazāk nekā 900 simti no 230 000 geto iedzīvotāju 1940.gadā.

1946. gadā amerikāņu ģenerālis Duglass Makarturs Tokijā dibina Starptautisko kara tribunālu Tālajiem Austrumiem, lai tiesātu japāņu kara noziedzniekus.

1949. gadā Kuba atzīst Izraēlu.

1966. gadā par Indijas premjerministru tiek ievēlēta Indira Gandija, kas stājas 11.janvārī mirušā Lala Šastri vietā. Šastri savulaik Indijas premjera amatā nomainīja Gandijas tēvu Džavaharlalu Neru.

1969. gadā protestējot pret PSRS armijas ieiešanu Čehoslovākijā, students Jans Palahs aizdedzina sevi Vāclava laukumā Prāgas centrā. Pēc trīs dienām viņa bēres pārvēršanas par vērienīgu protesta akciju.

1975. gadā Parīzes Orlī lidostā arābu kaujinieki, kuru vidū ir Karloss Šakālis, mēģina ar granātmetēju apšaudīt Izraēlas lidmašīnu "El Al" un sagrābj trīs ķīlniekus. Francijas drošības spēki atvaira uzbrukumu, bet apšaudē tiek ievainoti 20 cilvēki.

1977. gadā pirmo un pagaidām vienīgo reizi Maiami vēsturē pilsētā uzsnieg sniegs.

1981. gadā ASV un Irāna paraksta vienošanos par 52 amerikāņu ķīlnieku atbrīvošanu pēc 14 mēnešu pavadīšanas islāma radikāļu gūstā ASV vēstniecībā Teherānā.

1983. gadā Bolīvijā tiek arestēts nacistu kara noziedznieks Klauss Barbijs, kurš Otrajā pasaules karā okupētajā Francijā vadīja Vācijas SS un guva iesauku "Lionas miesnieks".

1993. gadā datoru ražotājs IBM paziņo par 1992.gadā ciestajiem 4,97 miljardu dolāru lielajiem zaudējumiem, kas ir lielākie korporatīvie zaudējumi, ko gada laikā cietusi kāda amerikāņu kompānija.

1997. gadā pēc vairāk nekā 30 gadiem palestīniešu līderis Jasirs Arafats atgriežas Hebronā, lai pievienotos svinībām, kad Izraēla nodod pilsētu palestīniešu pašpārvaldei.

1998. gadā Hondurasa un Salvadora paraksta vienošanos, kas oficiāli izbeidz robežkonfliktu, kas izraisīja karu starp abām valstīm.

2001. gadā ar vienu no pēdējām ASV prezidenta Bila Klintona pavēlēm tiek atceltas ASV ekonomiskās sankcijas pret Dienvidslāviju.

2004. gadā Starptautiskā atomenerģētikas aģentūra vienojas ar ASV un Lielbritāniju, ka tā vadīs Lībijas atomieroču programmas likvidēšanu.

2006. gadā NASA palaiž pirmajā misijā uz Plūtonu kosmisko zondi "New Horizons".

2007. gadā pie sava laikraksta biroja Stambulā tiek nošauts Turcijas armēņu žurnālists Hrants Dinks, kurš gadu iepriekš notiesāts par turku identitātes apvainošanu.