foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
16. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Apsveicam! Šodien dzimšanas diena dziedātājai Aijai Andrejevai-Aišpurei!
Slavenības
2022. gada 16. janvāris, 03:21

16. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jauns.lv / LETA

Dzimšanas dienā suminām gan popmūzikas princesi Aiju Andrejevu, gan ekspremjeru Andri Šķēli, gan estrādes zvaigzni Viktoru Lapčenoku. Interesanti, ka tieši savā dzimšanas dienā 2003. gadā pēc paša iniciatīvas Saeimas deputāta mandātu nolika Tautas partijas izveidotājs un ilggadējs tās priekšsēdētājs Andris Šķēle.

Jubilāri Latvijā

1986. gadā Aija Andrejeva-Aišpure - dziedātāja.

Aijas Andrejevas koncerts "Alfā"

2019. gada 10. oktobrī tirdzniecības parkā “Alfa” dziedātāja Aija Andrejeva sniedza akustisko koncertu, prezentējot singlu “Bungādiņas” no pavasarī gaidāmā albuma ...

gallery icon
89

1983. gadā Andris Ērglis - dziedātājs, mūziķis un skolotājs.

1978. gadā Ainars Šablovskis - saksofonists.

1975. gadā Baiba Čirkše - muzikoloģe, Liepājas Simfoniskā orķestra menedžere.

1961. gadā Inta Kaņepāja - Rīgas kinostudijas izpilddirektore.

1961. gadā Guntars Velcis - Ērgļu novada domes priekšsēdētājs.

1960. gadā Normunds Broks - SIA "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs", valdes loceklis; SIA "Latvijas Mobilais Telefons", uzraudzības padomes loceklis; Madonas novada fonds, padomes loceklis.

1958. gadā Andris Šķēle - ekspremjers, vairāku Saeimu deputāts.

Uzņēmējs un ekspolitiķis Andris Šķēle dzīvē un darbā

Uzņēmējs un ekspolitiķis Andris Šķēle dzīvē un darbā.

gallery icon
60

1957. gadā Andra Neiburga - rakstniece (mirusi 2019. gadā).

1957. gadā Juris Andrejevs - bijušais futbolists, tagad funkcionārs, bijušais Latvijas izlases treneris.

1951. gadā Ivans Apalenis - SIA "Viesis" īpašnieks un vadītājs.

1947. gadā Viktors Lapčenoks - dziedātājs.

70 fotokadri ar Viktoru Lapčenoku, kurus sen neesam redzējuši

Viktors Lapčenoks 2017. gada 16. janvārī svin 70. jubileju. Apsveicam!

gallery icon
70

1924. gadā Pēteris Vasariņš - bijis Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļas vadītājs (miris 1996. gada novembrī).

1910. gadā Adalberts Bubenko - vieglatlēts, soļotājs, 1936. gada 0limpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs, vairākkārtējs Latvijas rekordists (miris 1983. gadā).

1905. gadā Anna Sakse - rakstniece (mirusi 1981. gada 2. martā).

1861. gadā Doku Atis - rakstnieks (miris 1903. gadā).

Jubilāri pasaulē

1988. gadā Niklass Bendtners - dāņu futbola zvaigzne.

1988. gadā FKA Twigs - angļu dziedātāja un dejotāja.

Roberta Patinsona līgava FKA Twigs

Sāgas „Krēsla” zvaigzne Roberts Patinsons pēc pusgadu ilgas draudzības saderinājies ar britu dziedātāju FKA Twigs.

gallery icon
23

1984. gadā Štefans Lihtšteiners - šveiciešu futbolists.

1981. gadā Niks Valensi - amerikāņu ģitārists ("The Strokes").

1979. gadā Alija - amerikāņu dziedātāja (mirusi 2001.gadā).

1974. gadā Keita Mosa - britu supermodele.

Keita Mosa gandrīz paklūp, pametot ballīti pa sētas durvīm

Vai pie vainas tumsa jeb baudītie dzērieni, taču britu supermodelei Keitai Mosai saļodzījās kāja un viņa tik tikko nepaklupa, četros ...

gallery icon
7

1971. gadā Serhi Brugera - spāņu tenisists, divkārtējs Francijas "open" uzvarētājs un 1996. gada olimpisko spēļu sudraba godalgas ieguvējs.

1969. gadā Rejs Džonss - amerikāņu bokseris.

1965. gadā Maksina Džonsa - amerikāņu dziedātāja ("En Vogue").

1959. gadā Šadē - Nigērijā dzimusi angļu dziedātāja.

1952. gadā Fuads II - Ēģiptes karalis.

1948. gadā Džons Kārpenters - amerikāņu režisors.

1947. gadā Lora Šlesingere - amerikāņu radio zvaigzne.

1933. gadā Sūzana Zotāga - amerikāņu rakstniece (mirusi 2004.gadā).

1932. gadā Daiena Fosija - amerikāņu zooloģe (mirusi 1985.gadā).

1931. gadā Johanness Rau - bijušais Vācijas prezidents (miris 2006.gadā).

1908. gadā Ītela Mermena - amerikāņu aktrise un dziedātāja (mirusi 1984.gadā).

1901. gadā Fulhensio Batista - Kubas diktators (miris 1973.gadā).

1853. gadā Vladimirs Solovjovs - krievu filozofs (miris 1900.gadā.)

1853. gadā Andrē Mišlēns - franču rūpnieks, šobrīd pasaulē lielākā autoriepu ražotāja "Michelin" dibinātājs (miris 1931.gadā).

1838. gadā Francs Bertano - vācu filozofs un psihologs (miris 1917.gadā).

1728. gadā Nikolo Pičīni - itāliešu komponists (miris 1800.gadā).

1409. gadā Renē I - Neapoles karalis (miris 1480.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā pēc nesaskaņām ar politiski iecelto lidostas padomi amatu pamet ilggadējais lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētājs Dzintars Pomers.

2004. gadā Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē atklāj Krievu valodas eksaminācijas centru, kas veiks krievu valodas kā svešvalodas līmeņu vērtēšanu un sadarbosies ar Ārvalstu pilsoņu krievu valodas testēšanas galveno centru Maskavā un Sanktpēterburgas valsts universitātes Ārvalstu pilsoņu krievu valodas testēšanas centru.

2003. gadā pēc paša iniciatīvas Saeimas deputāta mandātu noliek Tautas partijas izveidotājs un ilggadējs tās priekšsēdētājs Andris Šķēle. Viņa vietā deputāta mandāts tiek apstiprināts Tautas partijas pārstāvim Mārim Kučinskim.

2003. gadā tituls "Kapitāla biznesa cilvēks 2002" tiek piešķirts zemnieku saimniecības "Lāči" prezidentam Normundam Skauģim.

2003. gadā Ministru prezidents Einars Repše izdod rīkojumu par vadības darba grupas izveidi Eiropas Savienības referenduma informēšanas pasākumu īstenošanai. Vadības grupu uzticēts vadīt Latvijas Mūzikas akadēmijas Humanitāro priekšmetu katedras vadītājai Ramonai Umblijai.

2002. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Ministru prezidents Andris Bērziņš paraksta rīkojumu par Valsts valodas komisijas izveidošanu. Saskaņā ar rīkojumu par komisijas priekšsēdētāju iecelta dzejniece Māra Zālīte.

2002. gadā vizītē Latvijā uzturas Igaunijas Republikas prezidents Arnolds Rītels.

2001. gadā Rīgā tiek nodibināta Baltijas Programmatūras metriku asociācija (BaSMA). Asociācijas dibināšanā piedalās Somijas informācijas tehnoloģiju profesionālās asociācijas FiSMA un Latvijas, Igaunijas un Lietuvas vadošo programmēšanas firmu pārstāvji. BaSMA pamatuzdevums ir Baltijas reģiona programmēšanas firmu kvalitātes sistēmu, ražošanas procesu un produktu mērīšanas saskaņošana.

2001. gadā Rīgas domes sēdē tiek pieņemts lēmums no amata atbrīvot Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieku Māri Liepiņu. Liepiņš no amata atbrīvots "saistībā ar darba devēja uzticības zaudēšanu" pēc Latvijas Darba likumu kodeksa 354.panta 2.daļas.

1999. gadā iznāk laikraksta "Vakara Ziņas" pēdējais numurs pirms laikraksta darbības apturēšanas parādu dēļ.

1998. gadā Vašingtonā Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Amerikas Savienoto Valstu prezidenti paraksta ASV - Baltijas Partnerības hartu, kura paredz Baltijas valstu un ASV ekonomisko sadarbību un labvēlīgas biznesa vides nodrošināšanu ASV uzņēmējiem Baltijā un Baltijas uzņēmējiem ASV.

1997. gadā Saeima pieņem grozījumus likumā "Par ostām", kas nosaka, ka ostas pārvaldniekam jābūt augstākajai jūrniecības izglītībai.

1997. gadā pēc Krievijas Transporta ministrijas paziņojuma tiek palielināti kravas pārvadāšanas un kravas iekraušanas - izkraušanas darbu tarifi. Pēc Transporta ministrijas valūtas tarifu komitejas datiem, dzelzceļa tarifi palielinās par 8% visos Krievijas teritorijas un starptautiskajos maršrutos, ieskaitot NVS un Baltijas valstis.

1997. gadā, lai paātrinātu informācijas par dažādiem noziegumiem nodošanu, Valsts policija sāk izmantot "Baltkom Plus" peidžeru apziņošanas tīklu.

1996. gadā AS "Latvijas Unibanka" akcijas sāk kotēt Rīgas Fondu biržas Oficiālajā sarakstā.

1991. gadā PSRS Sevišķas nozīmes milicijas vienības (OMON) karavīri jeb "melnās beretes" Vecmīlgrāvī pie Mangaļu tilta, kur izveidots viens no Latvijas neatkarības aizstāvju barikāžu punktiem, nošauj šoferi Raimondu Mūrnieku. Barikāžu laikā tas ir pirmais upuris Latvijā.

1948. gadā mūžībā aiziet Latvijas valstsvīrs, Ministru prezidents (1924), Voldemārs Zāmuēls.

1947. gadā Latvijas PSR Iekšlietu Tautas komisariāta Kara tribunāls iztiesā nelegālo laikrakstu "Latvija un Mazais Latvis" izdevēju un izplatītāju lietu. K.Dravam un J.Liezerim piespriež augstāko soda mēru - nošaušanu. Pārējie notiesātie tiek sodīti ar ieslodzījumu no 5 līdz 10 gadiem un nometinājumu no 3 līdz 5 gadiem.

1928. gadā Rīgas Kara slimnīcā no audzēja smadzenēs mirst latviešu pulkvedis Jorģis Zemitāns (dzimis 1873. gadā).

Notikumi pasaulē

2016. gadā Taivānā prezidenta vēlēšanās uzvar Cai Inveņa, kļūstot par pirmo sievieti valsts prezidenta amatā.

2013. gadā grupa islāmistu kaujinieku sagrābj vairākus simtus ķīlnieku Alžīrijas In Amenasas gāzes pārstrādes kompleksā. Ķīlnieku krīzē, kas ilgst četras dienas, tiek nogalināti 37 ārvalstnieki, kā arī viens alžīrietis. Bojā iet arī 29 islāmistu kaujinieki.

2006. gadā Libērijas līdere Elena Džonsone Sirlīfa kļūst par pirmo ievēlēto sievieti kādas Āfrikas valsts prezidenta amatā.

2005. gadā rumāniete Adriana Iljesku laiž pasaulē mazuli 66 gadu vecumā, kļūstot par vecāko sievieti pasaulē, kas dzemdējusi bērnu.

2004. gadā Spānijas Konstitucionālā tiesa apstiprina radikālās basku separātistu partijas "Batasuna" aizliegšanu, partiju apsūdzot sakaros ar basku teroristisko grupējumu ETA. "Batasuna" kļuva par pirmo Spānijas partiju, kas aizliegta kopš 1975.gada.

2003. gadā no Kenedija kosmosa centra Floridā misijā dodas kosmosa kuģis "Columbia", kas 1.februārī atgriežoties Zemes atmosfērā saira, bojā ejot visiem septiņiem astronautiem.

2002. gadā ANO Drošības padome vienbalsīgi nobalso par sankciju īstenošanu pret teroristisko organizāciju "Al Qaeda" un radikālās islāma kustības "Taliban" paliekām Afganistānā, nosakot ieroču embargo un terorisma sponsora Osamas bin Ladena un viņa līdzgaitnieku līdzekļu iesaldēšanu.

2001. gadā viens no miesassargiem nogalina Kongo prezidentu Lorānu Dezirē Kabilu.

1992. gadā Salvadoras amatpersonas un nemiernieku līderi Mehiko paraksta miera līgumu, kas izbeidz 12 gadus ilgo pilsoņu karu, kas prasīja vismaz 75 000 cilvēku dzīvības.

1992. gadā bijušais Alžīrijas Nacionālās atbrīvošanas frontes aktīvists Mohameds Budiafs atgriežas valstī pēc 27 gadu trimdas Francijā un kļūst par piecu cilvēku prezidentālās padomes vadītāju.

1991. gadā oficiāli sākas Persijas līča karš, amerikāņiem uzsākot operāciju "Tuksneša vētra", kuras mērķis bija Irākas padzīšana no okupētās Kuveitas.

1986. gadā notiek pirmā interneta izstrādes darba grupas sanāksme.

1979. gadā Irānas šahs spiests bēgt no valsts, kad Irānā aug neapmierinātība ar to, ka viņu atbalsta ASV.

1969. gadā padomju kosmosa kuģi "Sojuz 4" un "Sojuz 5" sekmīgi veic pirmo pilotēto kosmosa kuģu saslēgšanos Zemes orbītā.

1969. gadā čehu students Jans Palahs sadedzinās Prāgas centrā, protestējot pret padomju iebrukumu Čehoslovākijā, lai apspiestu "Prāgas pavasara" sacelšanos.

1957. gadā mirst operas namu "La Scala" un "Metropolitan" un NBC simfoniskā orķestra diriģents Artūro Toskanīni.

1945. gadā Vācijas nacistu līderis Ādolfs Hitlers pārceļas uz pazemes bunkuru, kas tiek dēvēts par fīrera bunkuru.

1942. gadā lidmašīnas avārijā iet bojā amerikāņu aktrise Kerola Lombarda, kas vislabāk pazīstama kā kinozvaigznes Klārka Geibla sieva un par lomām filmās "20.gadsimts" un "Būt vai nebūt".

1920. gadā ASV stājas spēkā aizliegums izgatavot un pārdot alkoholiskus dzērienus.

1917. gadā Vācijas ārlietu ministrs Arturs Cimmermans nosūta telegrammu Meksikai, piedāvājot izveidot Vācijas un Meksikas aliansi pret ASV.

1909. gadā sera Ernesta Šekltona vadītā ekspedīcija atrod magnētisko Dienvidpolu.

1795. gadā Francija okupē Nīderlandes pilsētu Utrehtu.

1605. gadā Madridē tiek izdota Migela de Servantesa "Dona Kihota" pirmā daļa.

1581. gadā Anglijas parlaments pasludina Romas katolicismu ārpus likuma.

1556. gadā par Spānijas karali kļūst Filips II.

1547. gadā par Krievijas caru kļūst Ivans Bargais.

1492. gadā Spānijas karaliene Isabella prezentē pirmo modernās valodas gramatiku.

1412. gadā Mediči ģimene kļūst par pāvesta valsts oficiālajiem baņķieriem.

1362. gadā spēcīgas vētras izraisīti uzplūdi Ziemeļjūras piekrastē izposta Štrandas salu un vācu pilsētu Rungholtu.

929. gadā Kordovas emīrs Abdarrahmans III pasludina sevi par kalifu, tādējādi izveidojot Kordovas kalifātu.

550. gadā karaļa Totilas vadītie austrumgoti pēc ilga aplenkuma iekaro Romu, piekukuļojot izauru garnizonu.