"Mani pataisa par kaut kādu maniaku!" Atlaišanas drāma Rīgas Krievu teātrī

Kā Korņevs norāda TV3 raidījumam "Bez tabu", lēmums viņu atlaist esot balstīts tikai un vienīgi uz vienas personas - aktrises un teātra direktores - Danas Bjorkas iegribām.

"Esmu atstādināts aktieris. Turklāt mani atstādināja ne tikai no izrādēm, bet man arī fiziski ir liegta iekļūšana teātrī," teic Korņevs, kurš Rīgas Krievu teātrī nostrādājis teju 20 gadus.

"Mani vaino, lai vai cik briesmīgi vai smieklīgi tas neskanētu, psihoemocionālā nestabilitātē. Mani vaino tajā, ka es aprauju izrādes, draudu saviem kolēģiem. Proti, šobrīd mani pataisa par kaut kādu Hanibālu Lekteru, maniaku. Es viņai nevis vienkārši nepatīku, bet Bjorka personīgi ar mani izrēķinās," uzskata Korņevs.

Arī viņa bijušais skatuves kolēģis, nu jau arī atlaistais aktieris Daņila Solovjovs teic, ka lieta esot safabricēta, lai apmierinātu direktores intereses. "2018. gadā, kad Bjorka kļuva par direktori, man uzreiz pēkšņi teātrī sākās problēmas. Teātrī strādāju kopš 2010. gada, līdz tam nekādu problēmu nebija. Saprotiet, tas tā varētu notikt, ja tas būtu viņas privātais teātris. Bet šis teātris ir par nodokļu maksātāju līdzekļiem."

Rīgas Krievu teātris ir Latvijas valsts kapitālsabiedrība, līdz ar to teātra uzturēšanai tiek izmantoti arī valsts budžeta līdzekļi. Teātra valdē ir tikai viens cilvēks - Dana Bjorka. Lai aizstāvētu iestādes un vienlaicīgi arī savas intereses, piesaistīts jurists no malas, neskatoties uz to, ka teātrim ir savs jurists.

"Abu aktieru sniegtā informācija publiskajā telpā neatbilst faktiskajiem apstākļiem. Otras puses argumenti ir balstīti uz emocijām, apzinātu faktu sagrozīšanu un interpretāciju ar vēlmi ietekmēt tiesas procesu. No savas puses teātris ietur korektu, juridisku un pamatotu pozīciju, aizstāvot teātra un kopējā kolektīva intereses. Kungu mēģinājumi grozīt faktus un apsūdzēt teātra vadību ir nekorekti un aplami," norāda Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka.

Valsts darba inspekcijas vadošā juriskonsulte Laura Akmentiņa skaidro, ka darba devējs savā uzteikuma gadījumā ir strikti ierobežots no Darba likuma viedokļa. "Uzteikuma pamatojumi ir noteikti Darba likumā. Visbiežākais pamatojums ir, ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumā noteikto kārtību, nosacījumus. Tāpēc ir šis tiesas process. Lai tiesa izsver, kuram šajā konkrētajā gadījumā ir taisnība."

Vairāk skatieties augstāk pievienotajā sižetā.