22. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
foto: REUTERS/SCANPIX
Sveicam dzimšanas dienā slaveno franču aktrisi Katrīnu Denēvu!
Slavenības

22. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jauns.lv / LETA

Pasaules vēsturē šī diena iegājusi ar to, ka 1883. gadā Ņujorkā tiek atklāta "Metropolitan" opera, 1975. gadā padomju kosmiskā zonde "Venēra 9" nosūta uz Zemi pirmos fotoattēlus, kas izdarīti uz citas planētas virsmas, bet 1994. gadā notiek savienības "Latvijas ceļš" pirmais kongress.

22. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaul...

Jubilāri Latvijā

1930. gadā Antra Lieckalniņa - aktrise (mirusi 2000. gadā).

1946. gadā Ludmila Vīksna - Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galvenais speciālists.

1949. gadā Ojārs Ēriks Kalniņš - diplomāts un politiķis, Saeimas deputāts, bijis  Latvijas vēstnieks ASV (1993-1999) un Latvijas institūta direktors (miris 2021. gadā).

1950. gadā Askolds Rodins - žurnālists.

1955. gadā Mārcis Bendiks - fotogrāfs, polittehnologs, publicists.

1961. gadā Vilnis Grīnbergs - Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārsts.

Jubilāri pasaulē

1688. gadā Nadirs - Persijas šahs (miris 1747. gadā).

1811. gadā Ferencs Lists - ungāru pianists un komponists (miris 1886. gadā).

1844. gadā Sāra Bernāra - franču teātra aktrise (mirusi 1923. gadā).

1881. gadā Klintons Devisons - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1958. gadā).

1903. gadā Džordžs Velss Bīdls - amerikāņu ģenētikas speciālists, Nobela prēmijas laureāts (miris 1989. gadā).

1919. gadā Dorisa Lesinga - britu rakstniece, Nobela prēmijas laureāte (mirusi 2013. gadā).

1929. gadā Ļevs Jašins - krievu futbolists (miris 1990. gadā).

1938. gadā Kristofers Loids - amerikāņu aktieris.

1938. gadā Dereks Džeikobi - angļu aktieris.

1943. gadā Katrīna Denēva - franču aktrise.

1943. gadā Jans de Bonts - nīderlandiešu kinorežisors, operators un producents ("Ātrums", "Cietais rieksts", "Pamatinstinkts").

1946. gadā Dīpaks Čopra - indiešu izcelsmes amerikāņu autors un lektors.

1949. gadā Arsēns Vengers - franču futbola treneris un funkcionārs.

1952. gadā Džefs Goldblūms - amerikāņu aktieris.

1962. gadā Bobs Odenkerks - amerikāņu aktieris, komiķis, režisors un scenāriju autors, divu "Emmy" ieguvējs.

1963. gadā Braians Boitano - amerikāņu daiļslidotājs, olimpiskais un divkārtējs pasaules čempions.

1965. gadā Valērija Golino - itāliešu aktrise.

1968. gadā Shaggy - jamaikiešu mūziķis.

1969. gadā Spaiks Džounss - amerikāņu kinorežisors, "Oskara" balvas ieguvējs.

1974. gadā Miroslavs Šatans - slovāku hokejists, pasaules čempions un Stenlija kausa ieguvējs.

1985. gadā Zaks Hansons - amerikāņu mūziķis ("Hanson").

Notikumi Latvijā

1780. gadā ar Vidzemes ģenerālgubernatora patentu dzimtcilvēkiem tiek aizliegts doties jūrā bez dzimtkunga atļaujas.

1786. gadā par pirmo Rīgas pilsētas galvu ievēl Lielās ģildes eltermani H.Štrauhu. Pilsētas galvam uztic vēlēšanu tālāko organizāciju.

1905. gadā no Rīgas Centrālcietuma tiek izlaists 101 politieslodzītais.

1905. gadā Rīgā, Maskavas priekšpilsētā, notiek melnsimtnieku mēģinājumi izraisīt ebreju grautiņus. LSDSP un KSDSP Rīgas organizācijas kaujinieki dod bruņotu pretsparu. Pēc varas iestāžu ziņām, sadursmēs 7 nogalināti un 30 ievainoti.

1994. gadā notiek savienības "Latvijas ceļš" 1.kongress.

2005. gadā I Meža kapos Mākslinieku kalniņā tiek atklāts kapa piemineklis Nacionālā teātra aktrisei Antrai Liedskalniņai.

2006. gadā Siguldā, Gaujas senlejā, tiek atklāts Baltijā vienīgais aptuveni kilometru garais rekonstruētais Serpentīna ceļš.

2007. gadā Rīgā pie "Saules akmens” tiek atklāta skulptūra "Rīgas torņu skaitītājs".

Notikumi pasaulē

362. gadā Apollona templi Antiohijā iznīcina mistisks ugunsgrēks.

1383. gadā sākas varas krīze Portugālē, kad mirst karalis Fernandu I, neatstājot vīriešu kārtas troņmantnieku.

1797. gadā Andrē Žaks Garnerēns veic pirmo reģistrēto lēcienu ar izpletni, izlecot no gaisa balona apmēram kilometru virs Parīzes.

1883. gadā Ņujorkā tiek atklāta "Metropolitan" opera.

1906. gadā mirst franču postimpresionisma gleznotājs Pols Sezans.

1943. gada britu gaisa uzlidojumā Vācijas pilsētai Kaselei Otrajā pasaules karā tiek nogalināti 10 000 cilvēku un vēl 150 000 zaudē pajumti.

1953. gadā Laosa iegūst neatkarību no Francijas.

1957. gadā amerikāņu spēki Vjetnamā cieš pirmos zaudējumus.

1962. gadā ASV prezidents Džons F. Kenedijs paziņo, ka Kubā tiek būvēta padomju raķešu bāze, un pavēl uzsākt jūras blokādi, lai uz Kubu nelaistu padomju kuģus, kas nogādā salā iekārtas.

1962. gadā Nelsons Mandela neatzīst savu vainu, Dienvidāfrikas Republikā sākoties tiesas prāvai, kurā viņš apsūdzēts nodevībā.

1964. gadā franču filozofs Žans Pols Sartrs atsakās no Nobela prēmijas literatūrā, paziņojot, ka tā mazinātu viņa daiļrades iedarbību.

1968. gadā amerikāņu kosmosa kuģis "Apollo 7" sekmīgi nolaižas Atlantijas okeānā pēc Zemes aplidošanas 163 reizes.

1969. gadā grupa "Led Zeppelin" izlaiž savu klasisko albumu "Led Zeppelin II".

1975. gadā padomju kosmiskā zonde "Venēra 9" nosūta uz Zemi pirmos fotoattēlus, kas izdarīti uz citas planētas virsmas.

1987. gadā rets Gūtenberga Bībeles pirmizdevuma eksemplārs "Christie's" izsoļu namā tiek pārdots par rekordaugstu summu - 5,39 miljoniem dolāru.

1990. gadā britu Karaliskā ģeogrāfu biedrība atklāj pierādījumus, kas liecina, ka izpostītais reģions ap Arāla jūru Centrālāzijā varētu būt pasaules ļaunākā dabas katastrofa. Kādreiz tik lielās jūras līmenis pēdējo 30 gadu laikā bija krities par 14 metriem, apdraudot dzīvību četriem miljoniem reģiona iedzīvotāju.

1999. gadā par noziegumiem pret cilvēci tiek piespriests cietumsods Morisam Paponam, kurš Otrajā pasaules karā bija nacistiskās Višī valdības amatpersona.

2004. gadā Krievijas Valsts dome ratificē Kioto protokolu, ļaujot ilgi gaidītajam klimata izmaiņu paktam stāties spēkā visā pasaulē.

2008. gadā Indija veiksmīgi nosūtīta pirmo bezpilota misiju uz Mēnesi ar izpētes zondi "Chandrayaan-1".

2010. gadā tīmekļa medijs "WikiLeaks" sāk publicēt tā dēvētos "Irākas kara reģistra ierakstus". Tas ir viens no nozīmīgākajiem jebkad pieredzētajiem militārās informācijas nopludināšanas gadījumiem. Reģistra ierakstos izklāstīti ļaunprātīgas izmantošanas un spīdzināšanas gadījumi, kā arī 66 081 civiliedzīvotāju nāves gadījums.

2014. gadā Polijas pilsētā Slubicē tiek atklāts pasaulē pirmais piemineklis Vikipēdijai.