"Šis laiks sit pa smadzenēm," - reperis Ozols par dzīvi dīkstāvē un to, kā nenojūgties

Viņš joprojām ir aktīvs mūzikā, par ko liecina aizvadītajā vasarā iznākušais albums "YAUDA", kā arī nominācijas "Zelta mikrofona" balvai – Latvijas mūziķu apbalvošanas ceremonija notiks šodien, 16. martā.

Ozols joprojām darbojas savā biznesā, joprojām nav aizmirsis par ekstrēmajiem sporta veidiem. Žurnāls "Kas Jauns" Ozolam vaicāja, kā pagājis šis gads, kurš pandēmijas dēļ mūziķiem nav bijis no tiem vieglākajiem.

Jāpielāgojas esošajai situācijai

“Dzīvojos pa mājām. Tā kā bez mūzikas es vēl paralēli darbojos ar savu biznesu, tad tādu totālo dīkstāvi neesmu piedzīvojis. Mūzikai, protams, bija patukšs laiks, bet citādi dienas ir diezgan piepildītas. Uzturu online veikalu, kaut ko ņemos mūzikas lauciņā, neaizmirstu veltīt arī laiku sev, ģimenei, nodarboties ar sportu. Bet tā – mazliet jau nīkstam. Un nu jau gads būs riņķī, kopš dzīvoju šādā režīmā. Vasara un rudens bija diezgan pilns ar koncertiem, bet ziema gan pavisam klusa. Līdz decembrim aktīvi darbojos pa veikalu, bet tagad ņemos internetveikalā,” atklāts ir Ozols, kas ir veikala "HoodShop" īpašnieks un tirgo retro jeb street wear stila apavus un arī apģērbu.

Mūziķis atzīst, ka jāpielāgojas esošajai situācijai. “Kādam tas sanāk labāk, kādam sliktāk. Bet kādam šī situācija nāk tikai par labu. Kā ir man? Diemžēl manā pamatnodarbošanās jomā – mūzikas lauciņā – situācija, protams, neuzlabojas. Tur viss ir slikti. Un neizskatās, ka tuvākajā laikā kaut kas mainīsies uz pozitīvo pusi. Labākajā gadījumā būs kā aizvadītajā vasarā, bet – labākajā gadījumā. Gribētos cerēt, ka vismaz šāds scenārijs būs. Jo šobrīd neviens pasaulē neliek lielas cerības, ka kultūras dzīve atgriezīsies. Piemēram, Glastonberijas festivāla organizatori jau paziņojuši, ka tas šogad nenotiks. Un domāju, ka arī lokālo festivālu rīkotāji ir pie veselīga saprāta, lai sev pateiktu, ka šogad nevajadzētu lieki sacerēties uz lielām darbībām un pasākumiem ar tūkstošu cilvēku klātbūtni,” spriež Ozols.

Ilgtermiņā var degradēties

Kā ir mūziķim, kura būtība ir atrasties uz skatuves, reperim, kurš visu dzīvi bijis uzmanības centrā, dzīvojies pa burziņiem, tagad iztikt bez iespējas socializēties? “Protams, ka tas sit pa smadzenēm! Es gan esmu samērā labā situācijā, jo esmu tāds hibrīds, nestandarts, jo man jau bez mūzikas ir blakus nodarbes. Bet ik pa laikam esmu padomājis – nez, cik ilgi man izdotos saglabāt veselo saprātu, ja visu šo laiku nāktos sēdēt dīkā? Domāju, ja man nebūtu blakus nodarbes, es sevi pamatīgi sagrautu, katru dienu brucinot pa ķieģelītim. Tas būtu diezgan reāls scenārijs. Viss jau ir atkarīgs no daudziem blakus faktoriem – cik noturīga ir psihe, cik emocionāli pieņem šo visu situāciju, cik lieli ir finansiālie uzkrājumi, vai ir no kā izdzīvot, cik droši jūtas ģimene, vai ģimenei ir iztikas līdzekļi, vai ģimene sniedz psiholoģisku atbalstu.

Piemēram, tagad tik daudzi pāri šķiras, jo diendienā spiesti pavadīt laiku kopā. Visi šie faktori cilvēkus ietekmē, un, manuprāt, šis kultūras cilvēkiem ir ļoti lielu pārbaudījumu laiks.

Visi šie apkārt esošie notikumi, neskaidrība par rītdienu, nesaprotamā dīkstāve, liegta iespēja nodarboties ar to, kas esi, kas ir tava būtība, liegta iespēja saņemt atalgojumu – tas viss, protams, pamatīgi ietekmē.

Ja, piemēram, kultūras cilvēkiem pateiktu – viss, tagad uz gadu tev ir pauze, visu veram ciet, sēdi mājās rāms –, lielākā daļa to uztvertu mierīgi, bez stresa, pieņemtu kā ilgāku atvaļinājumu, kura laikā var gan atpūsties, gan profesionāli pilnveidoties. Bet tagad, kad absolūti nav skaidrības, cik ilgi tas viss ievilksies, kad šis piespiedu atvaļinājums beigsies... Grūti, ļoti grūti. Viens ir skaidrs, ka ilgtermiņā šādā gaidīšanas režīmā sevi uzturēt nav veselīgi. Domāju, ka šādi var degradēties,” spriež Ozols un piebilst: “Visiem saviem amata brāļiem un māsām novēlu būt spēcīgiem, novēlu lielu izturību un nepadoties, jo nebūs jau šī mājsēde mūžīga, kaut kad jau mēs no šīs situācijas iziesim. Jautājums tikai – kādā mentālā un fiziskā stāvoklī? Jautājums – cik kurš ir spēcīgs?”

Depresijā gan vēl nav ieslīdzis

Un cik spēcīgs ir Ozols pats? “Man palaimējies, ka neviens no iepriekš minētajiem faktoriem mani nav tik ļoti ietekmējis. Paldies Dievam, neesmu finansiālās problēmās, man nav kredītsaistību, man ir bizness, kas darbojas arī šajā kovida laikā. Man ir, ko darīt. Bet, ja man būtu tikai reps, pastāv iespēja, ka es jau būtu...” nosmejas Ozols un pēc pārdomu brīža nosaka: “Es negribu minēt, kas ar mani būtu noticis, bet tas noteikti man būtu ļoti smags periods. Jo skatos, kā klājas maniem amata brāļiem. Ir tādi, kas saglabājuši optimismu, bet ir arī tādi, kurus, var just, šī situācija ir ietekmējusi morāli. Jo, kad visu esi licis uz vienu kārti – un profesionālam mūziķim tas ir tikai saprotams: ja gribi būt labākais, visa enerģija jāvelta vienam –, tad gan tagad var būt ļoti grūti,” atbild reperis, sakot, ka viņam tas viss līdz šim gājis garām un arī ģimene ir saprotoša.

“Ja citi pāri šķiras, mēs kaut kā, paldies Dievam, šajā laikā esam saliedējušies vēl vairāk. Viss mūsu ģimenē kļuvis tikai sabalansētāks, jo pirms tam krietni mazāk uzturējos mājās – veikals, koncerti... Izskatās, ka ir viss kārtībā, viens otram uz nerviem nekrītam, un, ja nepieciešams pastrādāt vai sarīkot kādu online sanāksmi, tad mājās ir telpas, kur to netraucēti varam izdarīt,” saka Ozols, kas kopš 2016. gada ir precējies ar mākslinieci Evu Rozentāli.

Reperis aicina visus saglabāt pacietību un censties izturēt šo laiku: “Protams, neesam īsti priecīgi, ka šim visam nav redzams gals, bet varbūt mēs no tā visa iziesim labākā kvalitātē, pēc desmit gadiem par to vai nu pasmiesimies, vai būsim aizmirsuši. Galvenais – līdz tam laikam nenojūgties, lai šis viss neievelkas. Jo gads jau ir apkārt... Un šķiet, ka jau ļoti ilgs laiks pagājis. Protams, ka pietrūkst koncertu ar publiku, protams, ka pietrūkst satikšanās ar draugiem, ceļošanas. Kad paskaties ziņas un redzi, ka valdības līmenī pieļautas kārtējās kļūdas, kas esošo situāciju nebūt neuzlabo, tad... Eh, ko nu par to! Bez komentāriem...”

Atkal uz sniegadēļa

Ozols, kas ir aktīva dzīvesveida un ekstrēmo sportu piekritējs, priecājas par šo ziemu, kas daudziem, tostarp arī viņam, ļāva nodarboties ar savu hobiju – snovbordu. “Labi, ka ziema bija ar sniegu, jo tas ziemas prieku cienītājiem ļāva sevi uzturēt pie veselā saprāta. Es gan, jāatzīst, attapos pēdējā brīdī, līdz ar to šajā ziemā esmu daudz ko palaidis garām,” nosmej reperis, sakot: “Ziemas priekus uzsāku ar lielu, lielu nokavēšanos. Jo uz dēļa uzkāpu īsi pirms ziemas beigām.”

Vai snovošanas meistarība nebija zudusi? “Nē! Bet es jau esmu cilvēks gados un likteni vairs neizaicinu. Mierīgi pabraukāju, un tos supertrikus, kādus taisīju pirms padsmit gadiem, neizpildīju. Lai to dara profesionāļi, kuriem tas labi sanāk. Protams, ir jau forši pārvarēt sevi, bet tas var arī dārgi maksāt. Tāpēc es tādā senioru stilā šļūkājos. Laikam jau ar gadiem esmu kļuvis prātīgāks,” smejas 41 gadu vecais reperis.

Tajā pašā laikā mūziķis turpina sevi uzturēt fiziskā formā, un par to varēja pārliecināties viņa jaunā albuma YAUDA aizvadītā gada koncertos, kuros Ozols patiešām demonstrēja pamatīgu jaudu. “Mājsēdes laikā liekie kilogrami, šķiet, nav nākuši klāt, jo cenšos skriet, izbraukt ar velosipēdu. Par fiziskām aktivitātēm neaizmirstu, jo vecums nenāk viens. Ja visu laiku sēdēsi pie datora, vienā dienā piecelsies ļoti neapmierināts ar sevi. Es to nevēlos pieļaut, it sevišķi, ka, visu dienu sēžot mājās, ēdienreizes ir ļoti bieži,” pasmaida mūziķis.

Reps pandēmijas laikā ir ieguvējs

Jau šodien ritēs "Zelta mikrofona" balvu pasniegšanas ceremonija, un līdz šim tas bija gada notikums mūzikā, kur visi mūziķi sapulcējās, ballējās. Tagad ballēšanās nebūs. “Jā, tas būs dīvaini. 25 gadus tie bija mūziķu svētki, ceremonija dažreiz izvērtās pat par vairāku dienu pasākumu, bet nu – atnāksi, saņemsi balvu un, ne ar vienu nekontaktējoties, dosies mājās. Bet, ko lai dara – šis gads visiem visās jomās bijis citādāks,” saka Ozols, kurš pats ir pretendents uz "Zelta mikrofonu", jo viņa albums nominēts starp labākajiem repa albumiem, bet viņa un ZeBrenes (tas vairs nav noslēpums, ka zem šī skatuves vārda slēpjas mūziķis un producents Kaspars Ansons) hits "Antidepresanti" nominēts kā gada dziesma.

Pašam Ozolam tas nav pārsteigums, ka ir pretendents uz labākās dziesmas līdzautora titulu. “Zinot viņa iepriekš sacerētos darbus, kas ir ļoti spēcīgi un saņēmuši dažādas nominācijas, nešaubījos, ka arī šis gabals aizies. Un, kad tā ieņēma pirmās vietas dažādu radiostaciju mūzikas topos, pieļāvu iespēju, ka tiksim nominēti "Zelta mikrofonam",” atzīst Ozols, izstāstot, kā šis kopdarbs tapis: “ZeBrene dziesmu bija sacerējis jau pirms vairākiem gadiem, un, tā kā mūsu ierakstu studijas atrodas vienā ēkā, bieži vien gāju garām viņa studijai. Biju dzirdējis šo dziesmu un pat apsolīju, ka sacerēšu tai repa pantus. Un tā, katru reizi pa koridoru ejot garām Kaspara studijas durvīm, atcerējos, ka viņš no manis gaida šos pantus. Un katru reizi nodomāju – nu kad es ieiešu pie viņa un tos iedziedāšu? Nu kad es saņemšos to izdarīt? Līdz šovasar beidzot to izdarīju.”

Bet kā vispār šajā pandēmijas laikā Ozolam ir ar radošo noskaņojumu? Mūza nav pametusi? “Patiesībā šai dīkstāvei zināmā mērā ir savs labums. Vismaz radošajā ziņā. Piemēram, bija vairāk brīva laika, lai līdz galam pieslīpētu savu albumu. Biju plānojis to izdot maijā, bet kovida dēļ tas iznāca augustā, un pavisam citādāks, nekā sākotnēji iecerēju. Zinu, ka arī reperis ansis dīkstāves dēļ pie sava albuma "Lielā māksla" stipri vairāk piestrādāja. Tā ka manā mūzikas žanrā kovids nāca tikai par labu. Vismaz saturiskajā ziņā, jo bija iespēja apstāties, nomierināties, padomāt un radīt kvalitatīvāku saturu, nevis dzīvot nemitīgā skrējienā no viena pasākuma un koncerta uz otru. Bet galvenais, lai šī pauze neieilgst,” nosaka Ozols.