22. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1898. gadā Sergejs Eizenšteins - kinorežisors, scenārists un mākslas teorētiķis (miris 1948.gadā).

1915. gadā Anna Dagda - dzejniece (mirusi 1996.gadā).

1939. gadā Oļegs Ščipcovs - Transporta un sakaru institūta asociētais profesors, partijas "Jaunā politika" dibinātājs.

1945. gadā Egīls Dzelzītis - RTU profesors.

1947. gadā Bērtulis Pizičs - Rīgas domes Kapsētu pārvaldes priekšnieka vietnieks, bijušais Dailes teātra direktors.

1957. gadā Žoržs Tikmers - Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents.

1962. gadā Miervaldis Jenčs - Latvijas Nacionālās operas solists (tenors).

1970. gadā Ainārs Šlesers - ekspolitiķis, uzņēmējs, vairāku Saeimu deputāts.

1972. gadā Ģirts Ozols - Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents un "MMS Communications Latvia" direktors.

1980. gadā Juris Pūce - ekonomists, jurists un politiķis, bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Jubilāri pasaulē

1440. gadā Ivans III - Krievijas cars (miris 1505.gadā)

1561. gadā Frānsiss Bēkons - angļu filozofs (miris 1626.gadā).

1592. gadā Pjērs Gasendī - franču filozofs, matemātiķis un zinātnieks (miris 1655.gadā).

1654. gadā Ričards Blekmors - angļu ārsts un rakstnieks (miris 1729.gadā).

1729. gadā Gotholds Lesings - vācu filozofs, dramaturgs un mākslas kritiķis (miris 1781.gadā).

1788. gadā Džordžs Gordons Bairons - angļu dzejnieks (miris 1824.gadā).

1849. gadā Augusts Strindbergs - zviedru rakstnieks un gleznotājs (miris 1912.gadā).

1869. gadā Grigorijs Rasputins - krievu mūks, mistiķis (miris 1916.gadā).

1875. gadā Deivids Vorks Grifits - amerikāņu režisors, kino pionieris (miris 1948.gadā).

1897. gadā Roza Ponsela - amerikāņu soprāns (mirusi 1981.gadā).

1904. gadā Arkādijs Gaidars - krievu bērnu literatūras rakstnieks (miris 1941.gadā).

1904. gadā Džordžs (Georgijs) Balančins - krievu horeogrāfs (miris 1983.gadā).

1906. gadā Roberts Hovards - amerikāņu rakstnieks (miris 1936.gadā).

1908. gadā Ļevs Landau - krievu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1968.gadā).

1911. gadā Bruno Kreiskis - bijušais Austrijas kanclers (miris 1990.gadā).

1916. gadā Anrī Ditiljē - franču komponists (miris 2013. gadā).

1920. gadā Alfreds Ramsijs - angļu futbola treneris (miris 1999.gadā).

1924. gadā Džeimss Luiss Džonsons - amerikāņu džeza trompetists un komponists (miris 2001.gadā).

1931. gadā Sems Kuks - amerikāņu dziedātājs (miris 1964.gadā).

1936. gadā Alans Hīgers - amerikāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.

1940. gadā Džons Hērts - angļu aktieris (miris 2017. gadā).

1946. gadā Malkolms Maklarens - angļu impresārijs, mūziķis un publicists (miris 2010.gadā).

1953. gadā Džims Džārmušs - amerikāņu kino režisors.

1954. gadā Leonīds Jarmoļņiks - krievu aktieris, producents un raidījumu vadītājs.

1954. gadā Linda Blēra - amerikāņu aktrise, "Zelta globusa" ieguvēja.

1960. gadā Maikls Hačenss - austrāliešu mūziķis ("INXS", miris 1997.gadā).

1965. gadā Daiena Leina - amerikāņu aktrise.

1965. gadā Stīvens Adlers - amerikāņu bundzinieks ("Guns N' Roses").

1968. gadā Franks Lebefs - franču futbolists, Pasaules kausa ieguvējs 1998. gadā, 2000. gada Eiropas čempions.

1973. gadā Rožeriu Seni - brazīliešu futbola vārtsargs, tagad treneris, Pasaules kausa ieguvējs 2002. gadā.

1975. gadā Davids Vibornijs - čehu hokejists.

1980. gadā Bens Mūdijs - amerikāņu ģitārists ("Evanascence").

Notikumi Latvijā

1698. gadā mirst Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs Ketlers.

1940. gadā Rīgas lielākajā kinoteātrī "Splendid palace" (tagad "Rīga") notiek pirmās latviešu mākslas filmas "Zvejnieka dēls" pirmizrāde. Uz pirmirzādi pulcējas tā laika sabiedrības krējums, kā arī valsts vadītāji.

1995. gadā partijas "Tēvzemei un brīvībai" dibināšanas kongress. Tā izveidojas, apvienojoties 18. novembra savienībai un kustībai "Tēvzeme".

1998. gadā Saeima noraida vairāku Saeimā pārstāvēto frakciju deputātu iesniegtos grozījumus Pilsonības likumā, kas paredzēja piešķirt Latvijas Republikas pilsonību personām, kuras dzimušas Latvijā, ir mūsu valsts pastāvīgie iedzīvotāji, reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā un pēc 1990.gada 4.maija ieguvušas augstāko izglītību Latvijas augstākajās mācību iestādēs latviešu valodas mācību plūsmā.

1998. gadā tiek atklāts Veclaicenes robežkontroles punkts.

1999. gadā AS "Latvijas Krājbanka" svin 75.gadadienu.

1999. gadā Latvijas kultūras ministre Karina Pētersone rīko pieņemšanu ārvalstu cirku administratoriem un māksliniekiem, kuri Rīgā ieradušies sakarā ar Rīgas Cirka ēkas 110 gadu jubileju. Rīgas Cirks ir viens no vecākajiem cirkiem pasaulē.

2003. gadā Ogres rajona tiesa, izskatot bijušā Drošības policijas priekšnieka vietnieka Didža Šmitiņa prasību pret Ministru prezidentu Einaru Repši par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu, to noraida. Tiesa spriedumā norādīja, ka Repše 19.jūlijā sabiedrību informējis par aktuāliem jautājumiem, kas nav saturējuši godu un cieņu aizskarošus faktus.

2003. gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome piešķir VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla operatora individuālo licenci. Tiek prognozēts, ka kopā ar VAS "Latvenergo" un SIA "Tele2" meitasuzņēmumu LDz būs nopietnākie SIA "Lattelekom" konkurenti fiksēto telekomunikāciju tirgū.

2004. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Šveicē notiekošā Davosas Ekonomikas forumā tiekas ar Pasaules Sieviešu līderu padomes prezidenti Mēriju Robinsoni, lai pārrunātu Eiropas paplašināšanās nozīmi un aktualitātes, kas saistītas ar Pasaules Sieviešu līderu padomi.

2005. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Kijevā tiekas ar NATO ģenerālsekretāru Jāpu de Hopu Sheferu un pārrunā NATO aktualitātes.

2009. gadā Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī līdzekļu trūkuma dēļ slēdz siltumnīcu, tādējādi atbrīvojot 19 darbiniekus, 20 speciālistiem samazināja darba slodzes līdz 0,75, bet pārējie darbinieki devās bezalgas atvaļinājumā/

2009. gadā AS "Cēsu alus", veicot vērtīgu ieguldījumu kvalitātes pilnveidē, ieguvusi augstākā līmeņa kvalitātes sertifikātu, kas globālajā pārtikas tirgū tiek uzskatīts par labas pārtikas produktu ražošanas prakses etalonu. Veiksmīgi realizējot pārsertifikācijas procedūru, "Cēsu alus" ieguvis vienu no stingrākajiem brīvprātīgi piemērojamiem pārtikas nekaitīguma un kvalitātes vadības standartiem pasaulē - sertifikātu "British Retail Consortiu Global Standard for Food Safety".

2010. gadā toreizējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece (toreiz partija "Jaunais laiks") lūgusi nodrošināt sev pastiprinātu apsardzi, jo viņu ar fotoaparātu bija izsekojis Neatkarīgās policistu arodbiedrības pārstāvis Andrejs Melnalksnis.

2011. gadā latviešu soprāns Kristīne Opolais debitē Nedas lomā Rudžjēro Leonkavallo operā "Pajaci" Milānas "La Scala" operā.

2013. gadā no apcietinājuma atbrīvo Drošības policijas 2012.gada rudenī aizturēto nacionālradikālās biedrības "Gustava Celmiņa centrs" vadītāju, "pērkoņkrustiešu" ideoloģijas popularizētāju un par Uzvaras pieminekļa spridzināšanu savulaik notiesāto Igoru Šiškinu.

2013. gadā 2012 .gada vēsās vasaras dēļ Latvijas alus tirgus piedzīvoja ievērojamu - līdz 4,6% - kritumu, kas turpinājās arī 2013.gada sākumā, uzrādot 6,5% kritumu mēnesī. Savukārt kā pozitīvs indikators bija tas, ka pārdošanas apjomu pieauga augstāko cenu segmentā.

2013. gadā metalurģijas uzņēmuma AS "Liepājas metalurgs" strādājošie pieprasa tikšanos ar četriem Latvijas valdības ministriem, lai uzklausītu ministru paskaidrojumus par valsts nostāju metalurģijas nozares saglabāšanā un par metalurģijas nozarē strādājošo labklājību.

2013. gadā pēc aizvadītām astoņām vasarām par savas darbības pārtraukšanu paziņo mūzikas un sporta festivāla "Fonofest" rīkotāji.

2014. gadā Raimonda Paula antoloģijas albums "Mūsu Maestro Raimonds Pauls" saņem Platīna disku.

2014. gadā maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" maksātnespējas administrators Haralds Velmers paziņo, ka "Liepājas metalurga" pamatražotni - metāla kausēšanas ražotni, velmētavu, tehnoloģiskās iekārtas, nekustamos īpašumus un kustamo mantu, kura saistīta ar ražotnes darbības nodrošināšanu, - pārdos starptautiskajā piedāvājumā, lai uzrunātu kvalificētus pircējus un nodrošinātu pēc iespējas lielāku ieguvumu no pārdošanas. Viņš paziņo, ka atbilstoši veiktajam uzņēmuma novērtējumam, pārdodot neieķīlāto mantu, ir iecerēts iegūt 3,5 miljonus eiro bez izsoles un vienu miljonu eiro izsolē. Savukārt pārdodot ieķīlāto mantu iecerēts iegūt 112,3 miljonus eiro.

2014. gadā Mārupes pasta nodaļā sūtījumā ievietota neidentificēta šķidruma dēļ divas Latvijas Pasta darbinieces tika nogādātas slimnīcā. Šķidrums bija izsūcies no divām sūtīšanai nodotām pakām, izraisot darbinieču veselības pasliktināšanās ārējus simptomus. Pasta nodaļa uz laiku arī tika slēgta. Pēc kāda laika, kad tika konstatēts, ka sūtījumā bija atradusies līme, kuru parasti izmanto laivu vai citu stiklšķiedru izstrādājumu līmēšanai, pasta nodaļa tika atvērta, bet Latvijas Pasts nolēmis vērsties pie sūtītāja pēc kompensāciju izmaksas.

2014. gadā par nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētāju kļūst partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

2014. gadā Saeima apstiprina jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību, līdz ar to Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

2014. gadā secināts, ka Daniels Pavļuts (toreiz Reformu patija) ir viens no ilgāk strādājošajiem ekonomikas ministriem. Pavļuts ministra amatā strādāja divus gadus, divus mēnešus un 27 dienas - no 2011.gada 25.oktobra līdz 2014.gada 22.janvārim.

2014. gadā Ņujorkā, "New York Live Arts" studijā, pirmo publisko prezentāciju piedzīvo topošā dejas izrāde "Intervija ar Madonnu", kuru veido latviešu horeogrāfe Kristīne Vismane sadarbībā ar igauņu scenogrāfi Epu Kubu un latviešu komponistu Jēkabu Nīmani.

Notikumi pasaulē

1506. gadā pirmais 150 Šveices gvardu kontingents ierodas Vatikānā.

1771. gadā Spānija atdod Egmontas ostu Folklendu salās Anglijai.

1824. gadā Ašanti smagi sakauj britu spēkus Goldkoustā (mūsdienu Ganā).

1840. gadā britu kolonisti sasniedz Jaunzēlandi.

1863. gadā Lietuvā, Polijā un Baltkrievijā sākas Janvāra sacelšanās pret Krievijas okupāciju.

1879. gadā angļu-zulu karā zulu karaspēks Isandlvanas kaujā pieveic britu spēkus. Vienlaikus 139 britu karavīriem izdodas aizstāvēt savu garnizonu pret uzbrūkošajiem četriem līdz pieciem tūkstošiem zulu karavīru.

1899. gadā Melburnā tiekas sešu Austrālijas koloniju līderi, lai apspriestu konfederācijas izveides iespējas.

1901. gadā pēc 63 gadu valdīšanas mirst Lielbritānijas karaliene Viktorija. Tronī kāpj viņas dēls Edvards VII.

1905. gadā Krievijas armija Sanktpēterburgā atklāj uguni uz tūkstošiem protestējošo strādnieku, kas dodas demonstrācijā uz cara Ziemas pili. "Asiņainajā svētdienā" tiek nogalināti vismaz 500 cilvēki.

 1906. gadā Vankūveras salā Britu Kolumbijā uz sēkļa uzskrien pasažieru tvaikonis ar 130 cilvēkiem, kuri iet bojā, cenšoties sasniegt krastu, vai nogrimst līdz ar kuģi.

1946. gadā ASV tiek izveidota Centrālā Izlūkošanas grupa, kas vēlāk pārtop par Centrālo izlūkošanas pārvaldi (CIP).

1946. gadā Kazi Muhamads pasludina kurdu Mehābādas Republikas neatkarību mūsdienu Irānas teritorijā, pats kļūdams par prezidentu.

1957. gadā Izraēla izved savus spēkus no Sinaja pussalas.

1962. gadā Amerikas Valstu organizācija (OAS) uz laiku no savām rindām izslēdz Kubu.

1963. gadā Francijas prezidents Šarls de Golls un Vācijas kanclers Konrāds Adenauers paraksta Elizejas līgumu par abu valstu sadarbību.

1972. gadā Lielbritānija, Dānija, Īrija un Norvēģija Briselē paraksta dokumentus par pievienošanos Eiropas ekonomiskajai savienībai.

1973. gadā ASV Augstākā tiesa legalizē abortus.

1973. gadā pirms nolaišanās Kano lidostā Nigērijā gaisā aizdegas "Royal Jordanian Airlines" lidmašīna "Boeing 707", kas no Mekas ved mājup musulmaņu svētceļniekus. Bojā iet 176 cilvēki.

1973. gadā amerikāņu smagsvara bokseris Džordžs Formens pārtrauc Džo Freizera neuzvarētā pasaules čempiona statusu.

1980. gadā padomju disidents fiziķis Andrejs Saharovs tiek arestēts un no Maskavas izsūtīts trimdā uz Gorkiju.

1983. gadā no profesionālā sporta aiziet leģendārais zviedru tenisists Bjerns Borgs, kurš uzvarēja piecos Vimbldonas turnīros pēc kārtas.

1984. gadā amerikāņu futbola čempionāta finālspēles "Super Bowl" televīzijas pārraides laikā "Apple Macintosh" reklamē pirmo patērētāju datoru.

1987. gadā Pensilvānijas politiķis Bads Dvaiers nošaujas ASV televīzijas tiešraidē pārraidītas preses konferences laikā, izraisot plašas diskusijas par žurnālistikas robežām.

1990. gadā Dienvidslāvijas Komunistiskā partija atsakās no sava varas monopola, kas ilga 45 gadus.

1997. gadā pēc Senāta apstiprinājuma Madlēna Olbraita kļūst par pirmo sievieti ASV valsts sekretāra amatā.

2002. gadā pēc neveiksmīgas brīvdienu tirdzniecības un asā konkurentu spiediena pieteikumu par aizsardzību pret bankrotu iesniedz amerikāņu kompānija "Kmart Corp.", kas ir lielākais mazumtirdzniecības tīkls, kas spēris šādu soli.

2002. gadā "AOL Time Warner" iesniedz prasību pret "Microsoft", norādot, ka AOL interneta pārlūkprogramma "Netscape Navigator" ir cietusi zaudējumus, kad "Microsoft" sāka par brīvu piedāvāt savu pārlūkprogrammu.

2002. gadā Krievija slēdz pēdējo neatkarīgo televīzijas kanālu, pirmo reizi kopš padomju ēras iegūstot pilnīgu kontroli pār visiem valsts televīzijas kanāliem.

2006. gadā Bolīvijas prezidenta amatā tiek inaugurēts pirmais iezemiešu politiķis Evo Moraless.

2006. gadā par Portugāles prezidentu tiek ievēlēts Anibals Kavako Silva.

2006. gadā Losandželosas "Lakers" zvaigzne Kobe Braients NBA mačā pret Toronto "Raptors" gūst 81 punktu. Tas ir otrais lielākais punktu guvums vienā spēlē NBA vēsturē, atpaliekot tikai no Vilta Čemberlaina 1962.gadā gūtajiem 100 punktiem.

2007. gadā 94 gadu vecumā mirst leģendārais trūkumcietēju aizstāvis abats Pjērs.

2008. gadā 28 gadu vecumā mirst Holivudas aktieris Hīts Ledžers.