Pēc tam, kad Megana Mārkla zaudēja otru bērnu, princim Harijam lielu atbalstu sniedzis brālis un tēvs

Lai gan daudz baumots par brāļu nesaskaņām un atsvešināšanos no tēva, pēc Meganas pārciestā spontānā aborta princim Harijam lielu morālo atbalstu sniedzis tieši Viljams un Čārlzs.

Izskanējusi informācija, ka 36 gadus vecais Saseksas hercogs šajā sēru laikā vērsies pie vecākā brāļa un tēva.

Vaļsirdīgajā esejā, ko 39 gadus vecā hercogiene uzrakstījusi izdevumam “New York Times”, viņa stāsta, kā šā gada jūlijā gulējusi slimnīcas gultā pēc bērniņa zaudēšanas un “noskatījusies, kā salūzt vīra sirds”.

Pāris, kas 2020. gada martā oficiāli beidza pildīt britu karaļnama oficiālos pienākumus, pārcēlās uz savām 14,6 miljonu dolāru vērtajām mājām Montesito tajā pašā mēnesī, kad Meganu piemeklēja spontānais aborts.

Pēdējo gadu laikā daudz runāts par Viljama un Harija nesaskaņām, taču ģimenei pietuvinātas personas atklāj, ka Kembridžas hercogs spējis aizmirst par jebkādu nesaprašanos, lai atbalstītu jaunāko brāli šajā sēru periodā. Atbalstu Harijam sniedzis arī viņa tēvs Velsas princis Čārlzs.

Eksperti atzīst, ka Meganas atklātā eseja esot spēcīgs vēstījums citām māmiņām un palīdzēs lauzt iesīkstējušos uzskatus par spontāno abortu kā “neredzamu zaudējumu”, ko daudzas ģimenes aizvien cenšas slēpt, ja šī nelaime viņus piemeklējusi.

Karaliene Elizabete II (94) un visa karaliskā ģimene esot atbalstījusi Meganu un Hariju viņu bēdās. Kāds no karaļnamam pietuvinātiem cilvēkiem norādījis: “Ģimene, protams, izjūt skumjas.”

Labdarības organizācijas “Tommy’s” vecmāte Sofija Kinga paslavējusi Meganu par viņas drosmi dalīties ar savu skumju pilno stāstu. “Katra ceturtā grūtniecība beidzas ar zaudējumu, taču sabiedrībā šī tēma aizvien ir tabu, tāpēc ir ļoti svarīgi, ka tādas māmiņas kā Megana dalās ar saviem stāstiem, laužot šo stereotipu un kauna izjūtu par notikušo,” viņa norādījusi.

“Meganas eseja slavē tos vecākus, kas dalās ar saviem stāstiem, bet tie, kas joprojām vēlas sērot privāti, aizvien var rast mierinājumu un saikni, lasot par citu pieredzi.”

Megana savā rakstā pastāsta, ka izjutusi pēkšņas un asas sāpes laikā, kad rūpējusies par savu 17 mēnešus veco dēlu Ārčiju.

“Pēc tam, kad biju nomainījusi viņam autiņbiksītes, es sajutu spēcīgus krampjus,” raksta Megana. “Es saļimu uz grīdas ar dēlu uz rokām, dungojot šūpuļdziesmu, lai spētu saglabāt mieru mūsos abos. Šī jautrā melodija spēcīgi kontrastēja ar manu iekšējo sajūtu, ka kaut kas nav kārtībā.”

“Apskaujot savu pirmdzimto bērnu, es zināju, ka zaudēju otru.”

“Pēc dažām stundām es jau gulēju slimnīcas gultā, turot vīra roku. Es skūpstīju viņa plaukstas, kas bija slapjas no mūsu abu asarām,” raksta Megana. Viņa tobrīd pajautājusi Harijam, vai viņam viss labi, jo tas tobrīd šķitis vienīgais veids, kā sākt dziedēt vīra salauzto sirdi.

Izvēloties par šo tēmu runāt atklāti, Megana paudusi cerību sagraut stereotipus par to, ka šīs sēras jāpārdzīvo klusējot.

“Bērna zaudēšana ir nepanesamas skumjas. Tās piedzīvo daudzi, bet par tām runā tikai daži,” viņa norāda. Pāris esot sapratis, ka vismaz desmitā daļa sieviešu ir piedzīvojušas spontāno abortu. “Neskatoties uz to, šī tēma joprojām ir tabu, jo reprezentē kaunu un skumjas.”

“Neraugoties uz šīm sāpēm, kas vieno tik daudzus, šīs sarunas aizvien ir tabu tēma, ko apvij [nepamatota] kauna izjūta un tās aizvien turpinās kā klusu sēru cikls.”

Megana teic, ka sievietes, kuras drosmīgi dalās ar šiem stāstiem, dod spēku arī citām par to runāt.

Pēc Meganas atklātā stāsta Karaliskās dzemdību speciālistu un ginekologu koledžas daktere Krīstīne Ekeči norādījusi, ka ir ļoti svarīgi pārkāpt šo tabu un runāt par spontānā aborta postošo ietekmi.

“Diemžēl spontānie aborti agrīnā grūtniecības posmā ir ļoti plaši izplatīti. Vecākiem un viņu ģimenēm tas ir ļoti postošs zaudējums. Ir svarīgi aizmirst par stereotipiem un kaunu, kas apvij šo tēmu un pienācīgi atbalstīt ģimenes šajā laikā,” norāda daktere Ekeči.

Nedzīvi dzimušo un jaundzimušo nāves labdarības organizācijas “Sands” izpilddirektore Klī Hārmere norādījusi: “Daudzi cilvēki vienkārši nezina, ko teikt, kad mazulis ir miris.”

“Tā kā to pieņemts uzskatīt par “neredzamu” zaudējumu, daudzas mātes par piedzīvoto spontāno abortu pat nepastāsta savām ģimenēm un tuvākajiem draugiem.”

Arī citi britu karaļnama pārstāvji piedzīvojuši nedzimuša bērna zaudējumu. Princeses Annas meita Zāra Tindala divas reizes pārcieta spontāno abortu pirms viņai izdevās veiksmīgi iznēsāt veselīgu otro bērnu.

Prinča Edvarda sieva, Veseksas grāfiene Sofija 2001. gadā zaudēja savu pirmo bērnu. Sofiju toreiz ar helikopteru nogādāja slimnīcā, jo ārpusdzemdes grūtniecības dēļ pastāvēja nāves draudi grāfienes dzīvībai.

Megana saņēmusies runāt par notikušo tikai tagad, jo viņai ar vīru bijis vajadzīgs laiks, lai paši spētu pieņemt šo zaudējumu.