18. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1882. gadā Mārtiņš Hartmanis - Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris (miris 1941. gadā).

1952. gadā Jānis Kinna - lauksaimnieks un politiķis, bijušais Valsts Meža dienesta ģenerāldirektors.

1956. gadā Gunta Malēvica - Rīgas kamerkora vadītāja.

1960. gadā Verners Krēsliņš - diriģents.

1961. gadā Arnis Mednis - mūziķis.

Jubilāri pasaulē

1634. gadā Luka Džordāno - itāliešu mākslinieks (miris 1705.gadā).

1777. gadā Heinrihs fon Kleists - vācu rakstnieks (miris 1811. gadā).

1859. gadā Anrī Bergsons - franču filozofs, Nobela prēmijas literatūrā laureāts (miris 1941. gadā).

1902. gadā Mirjama Hopkinsa - amerikāņu aktrise (mirusi 1972. gadā).

1926. gadā Čaks Berijs - amerikāņu mūziķis, viens no rokenrola pionieriem (miris 2017. gadā).

1926. gadā Klauss Kinskis - vācu aktieris (miris 1991. gadā).

1932. gadā Vītauts Landsberģis - lietuviešu politiķis.

1939. gadā Lī Hārvijs Osvalds - amerikānis, kurš tiek uzskatīts par ASV prezidenta Džona F. Kenedija slepkavu (miris 1963. gadā).

1946. gadā Hovards Šors - kanādiešu komponists, sacerējis mūziku vairāk nekā 80 filmām, ieguvis trīs "Oskarus", trīs "Zelta globusus" un četras "Emmy" balvas.

1952. gadā Čaks Lorijs - TV seriālu producents un scenāriju autors ("Dharma & Greg", "Two and a Half Men", The Big Bang Theory").

1956. gadā Martina Navratilova - Čehijā dzimusi amerikāņu tenisiste, uzvarējusi 18 "Grand slam" turnīros vienspēlē, 31 turnīrā - dubultspēlē, četru Federāciju kausu ieguvēja.

1960. gadā Žans Klods van Damme - beļģu aktieris, producents un scenāriju autors.

1961. gadā Vintons Marsaliss - amerikāņu džeza mūziķis.

1968. gadā Mihaēls Štihs - vācu tenisists, 1991. gada Vimbldonas turnīra uzvarētājs vienspēlē, 1992. gada Vimbldonas turnīra uzvarētājs dubultspēlē, 1992. gada olimpiskais čempions dubultspēlē.

1973. gadā Sergejs Bezrukovs - krievu aktieris, režisors, producents un scenāriju autors.

1974. gadā Peters Svensons - zviedru mūziķis ("The Cardigans").

1974. gadā Robijs Sevidžs - bijušais velsiešu futbolists, tagad sporta apskatnieks.

1982. gadā Svetlana Loboda - ukraiņu dziedātāja.

1984. gadā Lindsija Vona - amerikāņu kalnu slēpotāja, olimpiskā čempione, divkārtēja psaules čempione, četru Pasaules kausu ieguvēja.

1987. gadā Zaks Efrons - amerikāņu aktieris.

Notikumi Latvijā

1212. gadā notiek pirmie Latvijas vēstures avotos minētie zemnieku nemieri - Autīnes sacelšanās. Tajā sākotnēji iesaistījās lībieši un tad nedaudz vēlāk arī latgaļi, kurus atbalstīja latgaļu dižciltīgie. Sacelšanās laikā notika vairākas niknas kaujas starp Zobenbrāļa ordeņa karaspēku un vienā no tām bojā gāja latgaļu virsaitis Rūsiņš. Pēc gada sacelšanās tika apspiesta, savukārt lībiešiem bīskaps Alberts noteica jaunas nodevas.

1252. gadā Kurzemes bīskaps Johanness II vienojas un noslēdz līgumu ar Livonijas ordeņa mestru par 11 baznīcu celšanu Kursā. Atbilstoši noslēgtajam līgumam līdz 1345. gadam tika uzceltas 6 baznīcas. Vienas no celtās baznīcas drupām pie Kuldīgas ir saglabājušās līdz mūsdienām.

1293. gadā Rīgas rāte izdod būvnoteikumus, kas aizliedz Rīgas pilsētā celt koka ēkas, tādējādi pasargājot pilsētu no lieliem ugunsgrēku postījumiem.

1909. gadā Krievu-Baltijas vagonu fabrikā Rīgā šveiciešu inženiera Ž.Potera vadībā samontēts pirmais automobilis Latvijā, kura nosaukums bija "Russo-Balt".

1929. gadā notiek Rīgas un visas Latvijas strādnieku vispārējs politisks streiks, aizstāvot strādnieku pašpārvaldi slimokasēs

1993. gadā Latvijas rublis tiek pilnīgi izņemts no apgrozības.

1994. gadā Ministru kabineta rīkojumu Nr.463 tiek dibināta Naturalizācijas pārvalde. Par tās priekšnieci apstiprina Eiženiju Aldermani, tiek apstiprināts arī iestādes nolikums un štatu saraksts. Pirmos mēnešus NP darbojas tiešā Ministru kabineta pakļautībā, bet no 1995.gada 1.janvāra kļūst par Iekšlietu ministrijas struktūrvienību.

2001. gadā Saeima izveido parlamentāro izmeklēšanas komisiju jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā.

2006. gadā divu dienu vizītē Latvijā ierodas Apvienotās Karalistes karaliene Viņas Majestāte Elizabete II un Edinburgas hercogs.

2007. gadā pie Saeimas pulcējas apmēram 5000 piketētāju, lai protestētu pret valdības ieceri atlaist no darba Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Alekseju Loskutovu. Piketētāji aicina Valsts prezidentu atlaist Saeimu un pieprasa Ministru prezidenta Aigara Kalvīša demisiju. Šis ir viens no lielākajiem piketiem pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Notikumi pasaulē

1009. gadā Fatimīdu spēki Jeruzalemē pilnībā iznīcina Svētā kapa baznīcu.

1016. gadā Ešingdonas kaujā Anglijā dāņi sakauj sakšu karaspēku.

1748. gadā ar miera līgumu noslēdzas karš par Austrijas mantojumu.

1851. gadā Londonā ar nosaukumu "Valis" tiek pirmo reizi izdots Hermana Melvila romāns "Mobijs Diks".

1860. gadā noslēdzas Otrais opija karš.

1867. gadā ASV pārņem savā kontrolē iepriekš Krievijai piederējušo Aļasku, par kuru tika samaksāti 7,2 miljoni dolāru. Šī diena Aļaskas štatā tiek atzīmēta kā Aļaskas diena.

1912. gadā sākas Pirmais Balkānu karš.

1922. gadā dibināta britu raidkorporācija BBC.

1931. gadā mirst amerikāņu izgudrotājs Tomass Elva Edisons, kurš savas dzīves laikā patentējis vairāk nekā tūkstoti atklājumu, no kuriem slavenākie ir elektriskā lampa, fonogrāfs un filmu projektors.

1944. gadā Padomju Savienība iebrūk Čehoslovākijā.

1967. gadā padomju kosmosa kuģis "Venēra 4" ielido Venēras atmosfērā un nosūta datus uz Zemi. Kontakti pārtrūkst "Venērai" atrodoties 27 kilometrus no Venēras virsmas.

1968. gadā amerikāņu vieglatlēts Bobs Bīmons pārspēj pasaules rekordu tāllēkšanā, aizlecot 8,9 metrus tālu. Tas kļūst par visilgāk nepārspēto rekordu vieglatlētikā, kas noturas 23 gadus.

1968. gadā policijas reidā Džona Lenona un Joko Ono dzīvoklī tiek atrasti 168 grami marihuānas. Abi vēlāk atzīst savu vainu un samaksā 150 mārciņu sodanaudu.

1977. gadā vācu speciālo vienību kaujiniekiem Mogadīšu lidostā triecienā ieņemot palestīniešu kaujinieku kompānijas "Lufthansa" nolaupīto lidmašīnu, tiek nogalināti trīs teroristi un atbrīvoti visi 86 pasažieri. Vācijas valdība paziņo, ka vairs nekad neiesaistīsies sarunās ar teroristiem.

1989. gadā atkāpjas ilggadējais Vācijas Demokrātiskās Republikas komunistu līderis Ērihs Honekers, kurš savu lēmumu pamato ar veselības problēmām. Viņa vietā stājas Egons Krencs.

1991. gadā neatkarību no PSRS pasludina Azerbaidžāna.