19. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1937. gadā Astra Baumane - Valmieras Drāmas teātra aktrise.

1954. gadā Karina Pētersone - politiķe, bijusī kultūras ministre un īpašu uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās, bijusi Saeimas deputāte un ģenerālsekretāre, vadījusi Latvijas institūtu.

1955. gadā Inese Ramute - Valmieras Drāmas teātra aktrise.

1959. gadā Velta Puriņa – TV žurnāliste.

1963. gadā Ingus Ulmanis - mūziķis.

1969. gadā Jānis Lazdiņš - jurists, politiķis.

1970. gadā Artūrs Rubiks - politiķis.

Jubilāri pasaulē

866. gadā Leons VI "Gudrais" - Bizantijas imperators (miris 912.gadā).

1882. gadā Kristofers Stouns - pirmais Lielbritānijas dīdžejs (miris 1965.gadā).

1909. gadā Ferrijs Porše - austriešu auto dizaineris, kompānijas "Porsche" vadītājs (miris 1998.gadā).

1911. gadā Viljams Goldings - angļu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1993.gadā).

1913. gadā Frensisa Fārmere - amerikāņu aktrise (mirusi 1970.gadā).

1934. gadā Braians Epšteins - angļu mūzikas menedžeris, "piektais bītls" (miris 1967. gadā).

1941. gadā Mama Kasa Eliota - amerikāņu dziedātāja (mirusi 1974.gadā).

1948. gadā Džeremijs Aironss - angļu aktieris, "Oskara" balvas ieguvējs.

1949. gadā Tvigija - angļu modele un aktrise, sešdesmito gadu modes ikona.

1963. gadā Džārviss Kokers - angļu mūziķis ("The Pulp").

1963. gadā Deivids Sīmens - angļu futbola vārtsargs.

1964. gadā Triša Jērvuda - amerikāņu kantrimūzikas dziedātāja.

1967. gadā Aleksandrs Kareļins - grieķu-romiešu stila cīkstonis, trīskārtējs olimpiskais čempions, deviņkārts pasaules čempions, tagad politiķis.

1969. gadā Konstantīns Czju - padomju, krievu un austrāliešu bokseris.

1969. gadā Kendija Dalfere - Nīderlandes saksofoniste.

1979. gadā Mīkaels Telkvists - zviedru hokeja vārtsargs, 2006. gada olimpiskais čempions.

1990. gadā Jūlija Džima - ukraiņu biatloniste, olimpiskā čempione.

Notikumi Latvijā

1241. gadā pirmoreiz rakstītos avotos minēts Latvijas vēsturiskā masas mērvienība - akmens. Akmeni kā mērvienību lieto līdz 18.gadsimtam ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Polijā un Prūsijā.

1341. gadā pirmoreiz dokumentos pieminēta Alsungas pils, kura vairākas reizes tika sagrauta un atjaunota.

1386. gadā Rīgā dibina pirmo un vienīgo alus un vīnu nesēju brālību, kura pastāv līdz pat 19.gadsimta otrai pusei. Brālības pirmie statūti (šrāgas) saglabājušies no 1466.gada, un tie noteica, ka brālība apvieno dzērienu transportēšanā nodarbinātos latviešus.

1885. gadā tiek dibināta Misiņa bibliotēka. 23 gadus vecais Tirzas jauneklis Jānis Misiņš saņem gubernatora atļauju publiskas bibliotēkas atvēršanai savās tēva mājās "Krācēs".

1896. gadā Jelgavā tiek izveidots pusprofesionāls teātris ar nosaukumu - Alunāna teātris, kura režisors un vadītājs bija Ādolfs Alunāns. Teātris pastāvēja līdz 1904.gadam, un tas sniedza viesizrādes Latvijas pilsētās un lauku centros. Tāpat izrādēs viesojās aktieri no Rīgas.

1898. gadā Rīgā vienā no Nometņu ielas teritorijām tiek dibināts Āgenskalna tirgus. Tagad jau zināmo tirgus ēku sāka celt tikai 1911.gadā, bet pabeidza 1923.gadā.

1998. gadā 31.kanāla vietā sāk raidīt telekompānija "TV3 Latvija", kas iekļauta Ziemeļvalstīs plaši pazīstamajā raidorganizāciju tīklā TV 3.

1999. gadā aptuveni 30 tā dēvētie Latvijas nacionālboļševiki jeb ļimonovieši sapulcē vienojas par organizācijas "Ļimonka" dibināšanu. Par organizācijas priekšsēdētāju tiek ievēlēts Konstantīns Mauzers.

1999. gadā telekompānijas "LNT" raidījumā "Nedēļa" tiek parādīts sižets par nepilngadīgu bērnu seksuālu izmantošanu. Sižetā, kura autors ir Vairis Stašāns, pedofilijā tiek apvainots biroja "Misis Latvija" prezidents Ainars Eisaks, kā arī paustas aizdomas, ka pedofilijas lietā ir iejaukti divi valdības locekļi.

2002. gadā jūras spēku Krasta apsardzes kuģis pie Ventspils izglābj 1931.gadā dzimušo Zviedrijas pilsoni Hansu Rodžeru Ekstromu, kurš Baltijas jūrā ar savu mazo laiviņu "Andželika" bija pavadījis 20 dienas.

Notikumi pasaulē

1356. gadā Simtgadu kara laikā angļi sakauj frančus Puatjē kaujā.

1778. gadā Kontinentālais Kongress apstiprina pirmo ASV budžetu.

1893. gadā Jaunzēlande piešķir sievietēm vēlēšanu tiesības.

1905. gadā mirst britu sociālā darba pionieris Tomass Bernardo, kas dibinājis vairāk nekā 90 namus nabadzīgiem bērniem.

1928. gadā īsfilmā "Steam Boat Willy" skatītāji pirmo reizi iepazīstas ar Mikimausu.

1939. gadā padomju armija sasniedz Ungārijas robežu un okupē tolaik Polijai piederošo Viļņu.

1952. gadā ASV aizliedz komiķim Čārlijam Čaplinam atgriezties valstī pēc ceļojuma uz Lielbritāniju, jo ASV viņu vaino simpatizēšanā komunistiem.

1957. gadā ASV veic pirmo pazemes kodolizmēģinājumu Nevadā.

1959. gadā PSRS līderi Ņikitu Hruščovu sanikno Vašingtonas lēmums drošības apsvērumu dēļ viņam neļaut ASV vizītes laikā apmeklēt Disnejlendu.

1970. gadā angļu piensaimnieks savā fermā Anglijas Somersetas grāfistes Piltonas ciematā sarīko mūzikas festivālu, kas kļūst par pirmo Glastonberijas mūzikas festivālu. Pasākumā uzstājās dažas grupas, ieskaitot "T.Rex", un to apmeklēja 1500 cilvēku. Toreiz festivāla biļete maksāja vienu sterliņu mārciņu un cenā vēl bija iekļauts bezmaksas piens no tuvējās fermas.

1982. gadā amerikāņu datorspeciālists Skots Felmens pirmo reizi publiski lieto elektronisko zīmi ":-)", kas apzīmē emocijas, šajā gadījumā smaidu.

1985. gadā apmēram 12 000 cilvēku tiek nogalināti un 40 000 gūst ievainojumus, kad zemestrīce satricina Mehiko un tās apkaimi. Zemestrīces stiprums sasniedz astoņas magnitūdas.

1995. gadā "The Washington Post" un "The New York Times" publicē vēstuļbumbu terorista Unabombera manifestu.

2000. gadā Eiropas zemnieki, kravas automašīnu šoferi un zvejnieki uzsāk protesta akcijas no Ziemeļjūras līdz Vidusjūrai, protestējot pret augstajām naftas cenām, kas sasniegušas desmit gadu augstāko līmeni.

2001. gadā ASV uzsāk kaujas operācijas Afganistānā.

2005. gadā NASA paziņo par 104 miljardus dolāru vērtu programmu, lai līdz 2018.gadam kapsulas tipa kosmosa kuģī uz Mēnesi nogādātu amerikāņu astronautus.