10. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1985. gadā Aleksandrs Čekulajves - futbolists un futbola aģents.

1978. gadā Egīls Šēfers - klarnetists.

1960. gadā Ainars Mielavs - mūziķis, SIA "Mūzikas prāmis" īpašnieks.

1951. gadā Aivars Droiskis - Saulkrastu slimnīcas galvenais grāmatvedis.

1945. gadā Leonīds Čerņaks - viesnīcas "Maritim Park Hotel Riga" īpašnieks.

Jubilāri pasaulē

1985. gadā Lorāns Koscelnijs - franču futbolists, 2016. gada Eiropas čempionāta sudraba godalgas ieguvējs.

1980. gadā Maikijs Vejs - amerikāņu basģitārists ("My Chemical Romance").

1980. gadā Roberts Grīns - angļu futbolists.

1978. gadā Gustavo Kuertēns - brazīliešu tenisists.

1978. gadā Ramūns Šiškausks - lietuviešu basketbolists, 2003. gada Eiropas čempions, divkārtējs Eirolīgas uzvarētājs, 2000. gada olimpisko spēļu bronzas godalgas ieguvējs.

1974. gadā Raiens Filips - amerikāņu aktieris.

1972. gadā Maksims Vitorgans - krievu aktieris.

1968. gadā Gajs Ričijs - britu kinorežisors.

1966. gadā Džo Ņūvendaiks - kanādiešu hokejists.

1960. gadā Kolins Fērts - angļu aktieris.

1958. gadā Šavāna Feiji - īru dziedātāja ("Bananarama" un "Shakespear's Sister").

1958. gadā Kriss Kolumbuss - amerikāņu kino režisors.

1950. gadā Džo Perijs - amerikāņu mūziķis ("Aerosmith").

1946. gadā Dons Pauels - angļu bundzinieks ("Slade").

1941. gadā Stīvens Džejs Goulds - amerikāņu paleontologs (miris 2002.gadā).

1933. gadā Karls Lāgerfelds - vācu modes dizainers (miris 2019. gadā).

1914. gadā Roberts Vaiss - amerikāņu kinorežisors (miris 2005.gadā).

1898. gadā Valdo Simons - amerikāņu izgudrotājs, vinila radītājs (miris 1999.gadā).

1892. gadā Artūrs Komptons - Amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1962.gadā).

1839. gadā Čārlzs Pīrss - amerikāņu filozofs (miris 1914.gadā.)

1659. gadā Henrijs Persels - angļu komponists (miris 1695.gadā).

1638. gadā Spānijas Marija Terēza - Francijas karaļa Luī XIV sieva (mirusi 1683.gadā).

1169. gadā Aleksijs II - Bizantijas imperators (miris 1183.gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā Mežaparka Lielajā estrādē notiek piektais Baltijas valstu uguņošanas festivāls "Uguns paparde".

2004. gadā par divkārtējo pasaules čempionu vasaras biatlonā junioriem kļūst Latvijas sportists Edgars Piksons.

2002. gadā Ventspilī notiek Latvijas-Krievijas rakstnieku konference.

2000. gadā Latvijā oficiālā vizītē uzturas Ķīnas Tautas Republikas Visķīnas Tautas pārstāvju sapulces priekšsēdētājs Lī Pens.

2000. gadā Eiropas kultūras mantojuma dienu laikā Alūksnē un Gulbenē notiek pirmie Bānīša svētki.

1998. gadā Jūrmalas pilsētas tiesa, pamatojoties uz to, ka netika iegūti nekādi pierādījumi Ivara Godmaņa sadarbībai ar Valsts drošības komiteju (VDK), spriedumā paziņo, ka Godmaņa sadarbības fakts ar VDK nav konstatēts.

1988. gadā Saeima pieņem lēmumu noteikt ārkārtas situāciju Latvijas laukos saistībā ar ražas novākšanai īpaši nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Lēmums paredz uzdot Ministru kabinetam izvērtēt lauksaimniecības produkcijas ražotāju ienākumu iespējamo samazināšanos salīdzinājumā ar 1997.gadu, kā arī rast līdzekļus daļējai minēto zaudējumu kompensācijai.

Notikumi pasaulē

2008. gadā Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) zinātnieki iedarbina milzīgo elementārdaļiņu šķelšanas aparātu, mēģinot atveidot tā sauktā Lielā sprādziena apstākļus, kuru rezultātā, saskaņā ar teoriju, izveidojies mūsu visums. Pēc nedēļas zinātnieki atklāj tehiskas problēmas, kuru dēļ Lielā hadrona paatrinātāja iedarbināšana tiek apturēta līdz 2009.gada novembrim.

2007. gadā bijušais Pakistānas premjerministrs Navazs Šarifs tiek arestēts un deportēts uz Saūda Arābiju dažas stundas pēc atgriešanās valstī no trimdas.

2006. gadā visu laiku godalgotākais F-1 pilots, vācietis Mihaels Šumahers paziņo, ka pēc sezonas beigām pārtrauc savu spīdošo karjeru.

2003. gadā uzbrucējs ar nazi lielveikalā Stokholmā sadur Zviedrijas ārlietu ministri Annu Lindu, kas nākamajā dienā slimnīcā mirst no gūtajiem ievainojumiem.

2002. gadā līdz šim neitrālā Šveice beidzot pievienojas ANO, solot ievērot savu tradicionālo neitralitāti, bet iestāties par cilvēktiesībām un mieru pasaulē.

2001. gadā ANO Drošības padome atceļ Dienvidslāvijai noteikto ieroču tirdzniecības embargo, atceļot pēdējās starptautiskās sankcijas pret Belgradu.

2000. gadā Brodvejā notiek Endrū Loida Vēbera mūzikla "Kaķi" pēdējā izrāde.

1999. gadā NATO pavēl izmantot amerikāņu spārnotās raķetes pret Bosnijas serbu pretgaisa aizsardzības iekārtām, lai piespiestu serbus pārtraukt Sarajevas aplenkumu.

1989. gadā Ungārija atver savu rietumu robežu, ļaujot tūkstošiem Austrumvācijas iedzīvotāju atstāt valsti.

1988. gadā Osama bin Ladens savā rezidencē Afganistānā nodibina teroristu organizāciju "Al Qaeda".

1981. gadā Spānijā atgriežas pilsoņu karam veltītā Pablo Pikaso glezna "Guernica", kas ilgus gadus atradās Ņujorkas Modernās mākslas muzejā. Pikaso bija vēlējies, lai glezna neatgriežas Spānijā, līdz tajā būs atjaunota demokrātija.

1978. gadā F1 sacensībās Moncā brīdi pēc starta notiek traģiska daudzu formulu sadursme. Avārijā smagus ievainojumus gūst itāliešu pilots Vitorio Brambilla, kurš vēlāk atveseļojas. Zviedru pilots Ronnijs Petersons, kaut arī avārijā guva vieglākus ievainojumus, nākamajā dienā nomira Milānas slimnīcā no komplikācijām pēc operācijas.

1977. gadā Francijā tiek veikta pēdējā nāves soda izpilde ar giljotīnu. Marseļas cietumā nāvessods tiek izpildīts Hamidam Džandubi, kurš notiesāts par spīdzināšanu un slepkavību.

1976. gadā virs Dienvidslāvijas ziemeļiem gaisā saduroties "British Airways" lidmašīnai "Trident" un Dienvidslāvijas "DC-9" iet bojā 176 cilvēki.

1974. gadā Portugāle atzīst Gvinejas-Bisavas neatkarību.

1972. gadā ASV izlase pirmo reizi zaudē starptautiskā basketbola mačā, kad tā Minhenē piekāpjas Padomju Savienībai.

1967. gadā Gibraltāra iedzīvotāji nobalso par britu suverenitātes saglabāšanu, noraidot Spānijas pārvaldi.

1961. gadā F1 sacensībās Moncā otrajā aplī avarē vācu pilots Volfgangs fon Trips, kura formula ielido skatītājos. Bojā iet pats pilots un 13 skatītāji.

1951. gadā Lielbritānija uzsāk Irānas ekonomisko boikotu.

1945. gadā nacistu izveidotās Norvēģijas valdības vadītājs Vidkuns Kvislings tiek atzīts par vainīgu valsts nodevībā, par ko viņam tiek piespriests nāves sods.

1943. gadā nacistiskās Vācijas spēki okupē Romu un pārņem Vatikāna aizsardzību.

1939. gadā Kanāda piesaka karu nacistiskajai Vācijai.

1927. gadā Francijas tenisisti izcīna savu pirmo Deivisa kausu tenisā, kaut arī Francija turnīrā piedalījusies kopš 1905.gada.

1919. gadā sabiedroto spēki un jaunā republika Austrija paraksta Senžermēnas līgumu, kas izformēja Austroungārijas monarhiju, atzina Ungārijas, Čehoslovākijas, Polijas un Dienvidslāvijas neatkarību un aizliedza Austrijai apvienoties ar Vāciju.

1913. gadā ASV tiek atklāts pirmais bruģētais autoceļš, kas savieno austrumu un rietumu piekrasti.

1898. gadā itāliešu anarhists Luidži Lukeni Ženēvā ar adatu nodur Austrijas imperatori Elizabeti.

1897. gadā 25 gadus vecais Londonas taksometra šoferis Džordžs Smits kļūst par pirmo cilvēku pasaulē, kurš arestēts par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā.

1846. gadā amerikāņu inženieris Eliass Houvs patentē šujmašīnu.

1823. gadā Simons Bolivars kļūst par Peru prezidentu.