10. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1971. gadā Pēteris Vilks - Pārresoru koordinācijas centra vadītājs.

1955. gadā Saulcerīte Indričeva - Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja.

1943. gadā Viktors Skudra -  jurists un politiķis, pirmais atjaunotās Latvijas Republikas tieslietu ministrs, Satversmes tiesas tiesnesis (miris 2011. gadā).

1940. gadā Ģirts Jakovļevs - Latvijas Nacionālā teātra aktieris.

1909. gadā Haralds Biezais - teologs, reliģijas vēsturnieks. Veicis nozīmīgus pētījumus latviešu mitoloģijā, ko arī apkopojis un izdevis.

1526. gadā Tilmans Brēdenbahs - vācu hronists. 1558.gadā sarakstījis darbu "Maskaviešu lielkņaza kara pret livoniešiem vēsturi", kurā diezgan tendenciozi aprakstīta reformācijas kustība Livonijā.

Jubilāri pasaulē

1985. gadā Mario Gomess - Vācijas futbolists, 2010. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra bronzas godalgas ieguvējs.

1984. gadā Marks Gonsaless - Čīles futbolists, 2016. gada "Copa America Centenario" uzvarētājs.

1980. gadā Džesika Simpsone - amerikāņu dziedātāja un aktrise.

1977. gadā Čīvetels Edžiofors - britu aktieris un režisors.

1976. gadā Ludoviks Žilī - franču futbolists.

1972. gadā Sofija Vergara - kolumbiešu/amerikāņu modele un aktrise.

1971. gadā Adams Fūts - kanādiešu hokejists, divu Stenlija kausa ieguvējs, olimpiskais čempions.

1970. gadā Džeisons Orinžs - britu dziedātājs ("Take That").

1958. gadā Fiona Šo - īru aktrise, teātra un operas režisore.

1954. gadā Nīls Tenants - britu mūziķis ("Pet Shop Boys").

1952. gadā Ludmila Turiščeva - krievu vingrotāja.

1945. gadā Virdžīnija Veida - britu tenisiste.

1943. gadā Arturs Ešs - amerikāņu tenisists, piecu "Grand Slam" titulu ieguvējs, četrkārtējs Deivisa kausa ieguvējs (miris 1993.gadā).

1942. gadā Ronijs Džeims Dio - amerikāņu mūziķis ("Black Sabbath", "Rainbow", "Dio", miris 2010.gadā).

1931. gadā Alise Manro - kanādiešu rakstniece, Nobela prēmijas literatūrā laureāte.

1922. gadā Džeiks Lamota - amerikāņu bokseris un stand-up komiķis (miris 2017. gadā).

1921. gadā Hārvijs Bols - amerikāņu reklāmas speciālists, "Smailija" - no acīm un mutes sastāvošas dzeltenas smaidošas sejiņas - autors (miris 2001.gadā).

1920. gadā Ovens Čemberleins - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2006.gadā).

1903. gadā Džons Vindhems - britu rakstnieks (miris 1989.gadā).

1902. gadā Kurts Alders - vācu ķīmiķis, Nobela prēmijas ieguvējs (miris 1958.gadā).

1895. gadā Karls Orfs - vācu komponists (miris 1982.gadā).

1871. gadā Marsels Prusts - franču rakstnieks (miris 1922.gadā).

1867. gadā princis Maksimiljans no Bādenes - Vācijas 8.kanclers (miris 1929.gadā).

1856. gadā Nikola Tesla - serbu izcelsmes amerikāņu izgudrotājs (miris 1943.gadā).

1832. gadā Alvens Greiems Klārks - amerikāņu izgudrotājs un astronoms, teleskopu ražotājs (miris 1897.gadā).

1830. gadā Kamils Pisaro - franču gleznotājs (miris 1903.gadā).

1509. gadā Žans Kalvins - franču kristīgais teologs un reliģijas reformists (miris 1564.gadā).

1452. gadā Džeimss III - Skotijas karalis (miris 1488.gadā).

Notikumi Latvijā

2006. gadā Japānas galvaspilsētā Tokijā notiek pirmā Latvijas vēstnieka Japānā Pētera Vaivara akreditācija.

2005. gadā Daugavpils Svētās Dievmātes Marijas baznīca atzīmē 100 gadu jubileju.

2004. gadā Cēsīs sākas starptautiskas rollerslēpošanas un skrituļslidošanas sacensības "Unibankas balva 2004", kā arī tiek atklāts jauns, šogad izbūvēts rollerslēpošanas trases posms.

2003. gadā Romā Latvijas Ministru prezidents Einars Repše tiekas ar Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Itālijas premjerministru Silvio Berluskoni. Tikšanās laikā tiek runāts par ES attīstības prioritātēm, kā arī abu valstu divpusējām attiecībām.

2003. gadā Vecrīgā notiek starptautiskā folkloras festivāla "Baltica 2003" dalībnieku gājiens.

2003. gadā Rīgā darbu sāk kinoteātris "Līvu alus Kinogrāfs". Kinoteātrī, kas atrodas zem klajas debess, filmas iespējams skatīties, neizkāpjot no automašīnas.

2001. gadā Rīgas pasažieru ostā notiek Baltijas valstu Jūras spēku kopīgās kuģu eskadras "Baltron" komandieru maiņa. Turpmāk līdzšinējā "Baltron" komandiera Andreja Zvaigznes vietā eskadru komandē Igaunijas virsnieks, Jūras spēku kapteinis Igors Šveda.

2000. gadā AS "Latvijas balzams" uzsāk sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvaldi, lai apkarotu nelegālā alkohola izplatību valstī.

2000. gadā Rīgā, Krievu salā, svinīgi tiek uzsākta pazemes komunikāciju tuneļa būve zem Daugavas. Tunelis tiek būvēts Rīgas ostas akvatorijā no Krievu salas līdz Vecmīlgrāvim.

1999. gadā apvienība "Tēvzemei un Brīvībai", savienība "Latvijas ceļš" un Tautas partija vienojas jaunās valdības vadītāja amatā atbalstīt Andri Šķēli.

1999. gadā Lubānā pirmo reizi notiek Aiviekstes svētki.

1998. gadā stājas spēkā Valsts veterinārā inspektora Jāzepa Rimeicāna rīkojums, kas uz nenoteiktu laiku aizliedz Latvijā ievest malto gaļu un pārtikā izmantojamos dzīvnieku gaļas subproduktus. Aizlieguma iemesls ir vēlme mazināt Latvijas iedzīvotāju saslimšanu ar salmonelozi.

1998. gadā Baltijas valstu premjerministri Siguldā paraksta Baltijas kopējās tranzīta procedūras līgumu, kas paredz ieviest kopēju Baltijas tranzīta procedūru ar autotransportu pārvadājamām precēm, kā arī šai procedūrai piemērotu garantiju deklarēšanas, datu uzskaites un apmaiņas, savstarpējo prasību atlīdzināšanas sistēmu.

1998. gadā "Latvijas gaisa satiksme" svinīgi atklāj gaisa telpas vadības un kontroles centru, kas aprīkots ar modernām tehnoloģijām.

1988. gadā Rīgā Arkādijas parkā notiek Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) dibināšanas sapulce.

1986. gadā Liepājā Linards Grantiņš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss nodibina Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupu "Helsinki-86".

1964. gadā tiek uzsākti arheoloģiskie izrakumi Madonas rajona Indrānu pagastā, kur tiek atklāta Aboras apmetne, kas tiek uzskatīta par vēlā neolīta un vēlā bronzas laikmeta dzīvesvietu. Tajā tiek atrastas apbūves paliekas, keramika, kaula un raga medību piederumi, kā arī ikdienā lietojami priekšmeti. Tāpat atrod apbedījuma vietas.

1964. gadā mirst Fēlikss Cielēns, valsts un sabiedrisks darbinieks. No 1922. līdz 1934.gadam Cielēns bija Latvijas Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. No 1926. līdz 1928.gadam bija Latvijas ārlietu ministrs, bet vēlāk Latvijas vēstnieks Francijā, Spānijā un Portugālē.

1919. gadā Latvijas Pagaidu valdība, lai turpinātu Brīvības cīņas Latvijas teritorijā, izveidoja Latvijas armiju, kurā tika apvienotas Ziemeļlatvijas un atsevišķās Latvijas brigādes, tādējādi pārveidojot tās par pirmajām Latvijas armijas divīzijām - Vidzemes un Kurzemes. Nedaudz vēlāk uzsāka formēt Latgales divīziju, kas bija trešā Latvijas armijā. Par Latvijas armijas pimro komandieri iecēla ģenerāli Dāvi Sīmansonu.

1702. gadā mirst Johans Heinrihs Blombergs, Kurzemes un Zemgales hercogistes diplomāts. No 1680. līdz 1685.gadam hercogistes vēstnieks Francijā, no 1685. līdz 1670.gadam vēstnieks Anglijā. Gadu pirms savas nāves paspējis Londonā publicēt vienu no zināmākajiem darbiem "Livonijas apraksts", kas ir viens no retākajiem vēstures avotiem.

1657. gadā Dīsbergas Universitātes profesors Johans Arnods Bronds šajā laikā kopā ar Brandenburgas kūrfirsta vēstniecības pārstāvjiem brauc caur Kurzemi un Vidzemi uz Maskavu. Par savu ceļojumu profesors uzrakstīja grāmatu, ko izdeva 1702.gadā. Šis darbs ir unikāls ar to, ka profesors tajā aprakstījis Kurzemes un Vidzemes zemnieku sētas, apģērbu un dzīvesveidu. Šis materiāls tiek uzskatīts par ievērojamu Latvijas 17.gadsimta vēstures avotu.

Notikumi pasaulē

2011. gadā Krievijā, Volgas upē trīs kilometrus no krasta pāris minūšu laikā spēcīga negaisa un lietusgāzes laikā nogrimst divklāju izbraukumu kuģis "Bulgārija". Kopā ar kuģi dzelmē nogrimst lielākā daļa pasažieru un apkalpojošā personāla.

2011. gadā iznāk pēdējais skandalozu slavu iemantojušā britu tabloīda "The News of the World" numurs, pieliekot punktu 168 gadu garajai laikraksta vēsturei. Laikraksts tiek slēgts saistībā ar telefonu balss pastu uzlaušanas un noklausīšanās skandālu.

2006. gadā Krievija paziņo par valstī visvairāk meklētā cilvēka - čečenu nemiernieku līdera Šamila Basajeva nogalināšanu. Basajevs tika vainots desmitos teroristisku uzbrukumu, tajā skaitā arī Beslanas skolas ieņemšanā.

2002. gadā ilgi par pazaudētu uzskatītā flāmu rakstnieka Petera Paula Rubensa glezna "Nevainīgo slaktiņš" tiek pārdota par 49,5 miljoniem sterliņu mārciņu, uzstādot jaunu rekordsummu, par kādu izsolē pārdotas gleznas.

2001. gadā Leonardo da Vinči glezna "Christie's" izsoļu namā tiek izsolīta par 8,1 miljonu sterliņu mārciņu, kas ir rekordaugsta cena, kas jebkad samaksāta par šī mākslinieka darbiem.
2000. gadā Nigērijā uzsprāgst naftas vads, nogalinot apmēram 250 tuvējā ciemata iedzīvotājus, kas zaga no sūces plūstošo degvielu.

2000. gadā vismaz 202 cilvēki iet bojā Filipīnās, kad atkritumu kalns sagrūst pār Manilas nabadzīgo rajonu, kas tiek dēvēts par Apsolīto zemi.

1998. gadā Romas katoļu baznīcu turpina vajāt seksa skandāls, Dalasas diecēzei piekrītot samaksāt 23,4 miljonus dolāru deviņiem bijušajiem altārzēniem, kuri apgalvoja, ka bijušais priesteris Rūdolfs Koss viņus seksuāli izmantojis.

1995. gadā Mjanmas (Birmas) disidentu līdere Auna San Su Čži pēc gandrīz sešus gadus ilga ieslodzījuma savās mājās tiek atbrīvota.

1992. gadā bijušajam Panamas diktatoram Manuelam Norjegam tiek piespriests 40 gadu cietumsods ASV par atļauju izmantot savu valsti narkotiku kontrabandai.

1991. gadā Boriss Jeļcins kļūst par pirmo ievēlēto Krievijas prezidentu.

1985. gadā viens dabas aizsardzības organizācijas "Greenpeace" loceklis iet bojā, kad Oklendas ostā Jaunzēlandē Francijas slepenie aģenti uzspridzina viņu kuģi "Rainbow Warrior".

1973. gadā Bahamu salas kļūst par neatkarīgu valsti.

1962. gadā no Keipkanaveralas raga tiek palaists pirmais televīzijas satelīts "Telstar", kas dod iespēju pārraidīt raidījumus pāri Atlantijas okeānam.

1941. gadā Polijas pilsētā Jedvabnē un tās apkaimē nacisti sarīko ebreju slaktiņu, kas iegājis vēsturē kā Jedvabnes pogroms.

1940. gadā Otrā pasaules kara laikā tiek dibināta nacistiskā Francijas valdība Višī vadībā.

1940. gadā Otrajā pasaules karā sākas kauja par Lielbritāniju, kad vismaz 70 nacistiskās Vācijas bumbvedēji uzbrūk ostai Velsas dienvidos.

1938. gadā amerikāņu lidotājs Hovards Hjūss sasniedz jaunu rekordu, 91 stundā lidmašīnā aplidojot zemeslodi.

1925. gadā tiek dibināta Padomju Savienības Telegrāfa aģentūra - TASS, kas kalpo kā oficiālā PSRS ziņu aģentūra.

1913. gadā Kalifornijā, Nāves ielejā gaiss uzsilst līdz 56,7 °C, kas ir augstākā reģistrētā gaisa temperatūra Amerikas Savienotajās Valstīs.

1890. gadā Vaiominga kļūst par ASV 44.štatu.

1821. gadā Amerikas Savienotās Valstis pārņem no Spānijas nopirkto Floridas teritoriju.

1778. gadā amerikāņu revolūcijas laikā Francijas karalis Luijs XVI piesaka karu Lielbritānijas karalistei.

1584. gadā Oranžas Viljams I tiek nogalināts savās mājās Holandē.

1212. gadā spēcīgā ugunsgrēkā nodeg lielākā daļas Londonas pilsētas.

988. gadā Lifijas upes krastā tiek dibināta Dublinas pilsēta.