15. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1976. gadā Jānis Stepītis - HK "Rīgas Dinamo" preses sekretārs.

1971. gadā Kaspars Balodis - jurists, Satversmes tiesas tiesnesis.

1968. gadā Oskars Rode - zvērināts advokāts.

1964. gadā Andrejs Ēķis – kino režisors, producents, bijušais "Latvijas Neatkarīgās televīzijas" līdzīpašnieks un vadītājs.

1963. gadā Daiga Upeniece - mākslas muzeja "Rīgas Birža" vadītāja.

1961. gadā Tālivaldis Lasmanis - Valmieras Drāmas teātra aktieris.

1953. gadā Ivars Krastiņš - aktieris.

1949. gadā Juris Reisons - Uzņēmuma "Baltijas Betons" valdes priekšsēdētājs.

1943. gadā Armands Melnalksnis - dzejnieks, literāts.

1925. gadā Ernests Foldāts - biologs, starptautiski pazīstams orhideju pētnieks (miris 2003. gadā).

Jubilāri pasaulē

1997. gadā Usmans Dembelē - franču futbolists, 2018. gada Pasaules kausa ieguvējs.

1987. gadā Endijs Marejs - angļu tenisists, divkārtējs olimpiskais čempions, Vimbldonas un ASV "open" turnīru uzvarētājs, Deivisa kausa ieguvējs, kādreizējais pasaules ranga līderis.

1982. gadā Džesika Suta - amerikāņu dejotāja un dziedātāja ("Pussycat Dolls").

1981. gadā Patriss Evra - franču futbolists, 2016. gada Eiropas čempionāta finālturnīra sudraba godalgas ieguvējs.

1978. gadā Edu - brazīliešu futbolists, 2004. gada "Copa America" uzvarētājs.

1976. gadā Toraijs Bregss - amerikāņu basketbolists.

1970. gadā Franks de Būrs - holandiešu futbolists, tagad treneris.

1970. gadā Ronalds de Būrs - holandiešu futbolists, tagad treneris.

1959. gadā Endrū Eldričs - angļu dziedātājs un dziesmu autors ("Sisters of the Mercy").

1953. gadā Maiks Oldfīlds - angļu mūziķis.

1952. gadā Čazs Palminteri - amerikāņu aktieris.

1951. gadā Frenks Vilčeks - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1950. gadā Nikolass Hamonds - amerikāņu aktieris.

1948. gadā Braiens Īno - angļu mūziķis un ierakstu producents.

1940. gadā Dons Nelsons - amerikāņu basketbola treneris.

1937. gadā Madlēna Olbraita - bijusī ASV valsts sekretāre.

1915. gadā Pols Samuelsons - amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts (miris 2009.gadā).

1911. gadā Makss Frišs - šveiciešu rakstnieks (miris 1991.gadā).

1905. gadā Džozefs Kotens - amerikāņu aktieris (miris 1994.gadā).

1891. gadā Mihails Bulgakovs - krievu rakstnieks (miris 1940.gadā).

1859. gadā Pjērs Kirī - franču fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1906.gadā).

1856. gadā Laimens Frenks Baums - amerikāņu rakstnieks (miris 1919.gadā).

1848. gadā Viktors Vasņecovs - krievu gleznotājs (miris 1926.gadā).

1838. gadā Nikolae Grigoresku - rumāņu gleznotājs (miris 1907. gadā).

1773. gadā Princis Klemenss Venzels fon Meternihs - austriešu valstsvīrs (miris 1859.gadā).

1567. gadā Klaudio Monteverdi - itāļu komponists (miris 1643.gadā).

Notikumi Latvijā

2006. gadā Jelgavā svinīgi atklāj pasaules čempionātu stājhokejā, kas turpinās līdz svētdienai, 21.maijam. Čempionātā piedalās komandas no ASV, Kanādas, Krievijas, Somijas, Čehijas un Latvijas.

2006. gadā ap pusdienlaiku neveiksmīga lēciena laikā ar izpletņiem Daugavā pie Rīgas Eksporta ostas iekrīt četri Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienības karavīri, no kuriem divi - 1972. un 1975.gadā dzimuši - iet bojā, bet divi tiek izglābti. Lēcieni notika no 600 metru augstuma.

2003. gadā Ekonomikas ministrijā tiek parakstīts nolikums par Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības (LMVUA) sadarbības padomes dibināšanu, lai veidotu efektīvākas sarunas starp Latvijas uzņēmējiem un valdību. 26 uzņēmēju organizāciju pārstāvji paraksta LMVUA sadarbības padomes nolikumu, lai piedalītos mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta politikas veidošanā Latvijā.

2003. gadā Latvijas Bibliotēku padome savā pirmajā sēdē par priekšsēdētāju ievēl Latvijas Universitātes Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļas vadītāju Baibu Sporāni, par vietnieci - Rīgas Centrālās bibliotēkas direktori Dzidru Šmiti. Latvijas Bibliotēku padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts stratēģijas izstrādē bibliotēku jomā, veicina bibliotēku attīstību un sadarbību, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos par bibliotēku darbību.

2003. gadā Latvijā valsts vizītē uzturas Portugāles prezidents Žoržs Sampaiju.

2002. gadā Rīgas Latviešu biedrības namā notiek Latvijas Mākslinieku savienības kongress, kurā par savienības prezidentu atkārtoti tiek ievēlēts Egils Rozenbergs.

2002. gadā tiek nodibināta Latvijas Tiešās tirdzniecības asociācija. Asociācijas dibinātāji ir Latvijā reģistrētas tiešās tirdzniecības kompānijas SIA "Oriflame Latvija", SIA "Avon Cosmetics" un SIA "Golden Neo-Life Diamite International".

2002. gadā kontrabandas apkarošanas centrs sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu Rīgā kādas noliktavas telpās atklāj aptuveni 350 tonnas gaļas produktu, kas Latvijā ievesti kontrabandas ceļā.

2001. gadā valdība pieņem lēmumu pārtraukt PVAS "Latvijas kuģniecība" privatizāciju pēc pašreizējiem noteikumiem un uzdod Ekonomikas ministrijai izstrādāt jaunus privatizācijas nosacījumus. Nenotiek LK privatizācijas kārtējais mēģinājums, jo noteiktajā termiņā, līdz 27.aprīlim, neviens no LK privatizācijas pretendentiem nav iemaksājis noteikto izsoles drošības naudu - 5 miljonus ASV dolāru.

2000. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Latvijas ANO pārstāvniecībā Ņujorkā pievienojas starptautiskajam Raula Vallenberga fondam, saņemot atzinības balvu no šīs starptautiskās organizācijas.

1998. gadā Kaija Gertnere tiek atbrīvota no Valsts cilvēktiesību biroja direktora vietnieces amata par Valsts kontroles revīzijā atklātajiem finansu pārkāpumiem, datu sagrozīšanu un VCB finanšu dokumentos veiktiem labojumiem. Gertneres atbrīvošana ir VCB direktora Olafa Brūvera iniciatīva.

1998. gadā Rīgas apgabaltiesa nolasa spriedumu Vladislava Jurčenko un Sergeja Dmitrijeva bandas lietā, kurus apsūdz vairāk nekā 20 bruņotās laupīšanās, trijās slepkavībās, tai skaitā firmas "Interpegro" prezidenta Moiseja Gurēviča slepkavībā. Jurčenko un Dmitrijevam tiek piespriests nāvessods, Jurijam Tihonovam - astoņi gadi ieslodzījumā ar mantas konfiskāciju, Romānam Bogomazovam - seši gadi ieslodzījumā ar mantas konfiskāciju.

1998. gadā Rīgā sākas Akmens tilta remonta pirmā kārta. Rīgas dome remontdarbiem piešķīra 1,5 miljonus latu.

1998. gadā Rīgā tiek nošauta kriminālā autoritāte Andrejs Korpals. Šis slepkavības mēģinājums ir izdevies pēc trim agrāk veiktiem nesekmīgiem slepkavības mēģinājumiem.

1998. gadā pēc 41 gada pārtraukuma Rīgā sākas Akmens tilta remontdarbi, kas ilgst līdz 15.septembrim, Rīgas dome remontdarbiem piešķīrusi 1,5 miljonus latu. Akmens tilta remontdarbus veica AS "Latvijas Tilti".

1990. gadā notiek Interfrontes atbalstītāju - karavīru un civiliedzīvotāju - uzbrukums Augstākai Padomei. Milicijai (OMON) ar grūtībām izdodas apturēt uzbrucējus.

1990. gadā Latvijas Ministru Padomes priekšsēdētāja 1.vietnieks Ilmārs Bišers Maskavā tiekas ar prezidenta padomes locekļiem. Tikšanās laikā tiek paziņots, ka 15.maija paredzētās PSRS un Latvijas sarunas nenotiks, jo Maskava nav tām gatava.

1934. gadā Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vadībā tiek rīkots valsts apvērsums. Tiek atlaista Saeima un likvidētas politiskās partijas. Apvērsums tika pamatots ar argumentu, ka valstī pastāvošās domstarpības starp daudzajām sīkpartijām esot novedušas pie haosa, sašķeltības, nespējas pieņemt svarīgus lēmumus un korupcijas. Apvērsuma rezultātā pie varas Latvijā nokļuva Ulmanis. Viņš aizliedza politisko partiju un arodbiedrību darbību. No 1936.gada aprīļa līdz 1940.gada 20.jūnijam Ulmanis bija pašpasludināts par Valsts un Ministru prezidentu.

Notikumi pasaulē

2010. gadā austrāliešu pusaudze Džesika Vatsone kļūst par jaunāko personu, kas vienatnē veikusi nepārtrauktu kuģojumu apkārt pasaulei. Viņa šo ceļojumu pabeidz dažas dienas pirms savas 17.dzimšanas dienas.

2007. gadā Kanādas izdevējs "Thomson Corp." par 17,2 miljoniem dolāru iegādājas globālo ziņu aģentūru "Reuters", kura savas pozīcijas pasaules informācijas tirgū iekarojusi 156 darbības gadu laikā.

2006. gadā Džordžo Napolitāno kļūst par pirmo ekskomunistu, kurš ieņem Itālijas prezidenta amatu.

2006. gadā 47 gadus vecais Marks Ingliss kļūst par pirmo cilvēku, kas spējis iekarot Everestu, kaut arī viņam ir amputētas abas kājas.

2006. gadā ASV atjauno diplomātiskās attiecības ar Lībiju, uzslavējot šo valsti par atteikšanos no masu iznīcināšanas ieroču programmām.

2004. gadā Londonas futbola klubs "Arsenal" noslēdz Anglijas premjerlīgas sezonu - 38 spēles - bez neviena zaudējuma.

2003. gadā ANO kara noziegumu tribunāls atzīst par vainīgiem genocīdā bijušo Ruandas informācijas ministru Eliezeru Nijitegeku un bijušo mēru Lorānu Semanzu. Nijitegekam tiek piespriests mūža cietumsods, bet Semanzam 25 gadu ieslodzījums.

2002. gadā Hāgas kara noziegumu tribunālam padodas bijušais Dienvidslāvijas armijas ģenerālis Mile Mrksičs un bijušais nemiernieku līderis Horvātijā Milans Martičs.

2002. gadā Itālijas troņmantnieki zaudē cerības atgriezties mājās pēc 56 gadus ilgas trimdas, kad Itālijas parlamentā ierosinātajā balsojumā netiek gūts pietiekams atbalsts.

1997. gadā Vācijā atrasts kara gados no aplenktās Ļeņingradas priekšpilsētas pazudušās tā dēvētās "dzintara istabas" fargments. Potsdamas policija, Brēmenē, valsts notariāta namā, atrasts un konficēts 55 x 77,5 centimetrus liels dzintara mozaīkas fragments. Sākotnējie apsekojumi, ko veikuši Potsdamas un Sanktpēterburgas eksperti, liecināja, ka atradums patiešām ir daļa no pazudušās "dzintara istabas", kas atradusies Carskoe Selo. Fragmentā attēloti divi jauniešu pāri dārzā. Kā liecina vēstures dati, šis fragments ir daļa no portretiem, kas 1755.gadā tika iekļauti "dzintara istabas" kompozīcijā.

1996. gadā Atals Bihari Vadžpajī kļūst par Indijas pirmo hinduistu premjerministru, kad viņa "Bharatiya Janata" partija kļūst par lielāko grupu parlamentā.

1995. gadā dažas dienas pēc vienošanās par kodolieroču neizplatīšanas pagarināšanu Ķīna veic pazemes kodolizmēģinājumu.

1991. gadā Francijas prezidents Fransuā Miterāns par premjerministri ieceļ Editu Kresonu, kas kļūst par pirmo sievieti Francijas valdības vadītājas amatā, tomēr tajā noturas mazāk nekā gadu.

1990. gadā Vinsenta van Goga darbs "Doktora Gašē portrets" izsoļu namā "Christie's" tiek pārdots par 82,5 miljoniem dolāru.

1988. gadā pēc vairāk nekā astoņu gadu karadarbības sākas PSRS Sarkanās armijas izvešana no Afganistānas.

1972. gadā kopš Otrā pasaules kara ASV pārvadītā Okinavas sala atgriežas Japānas pārvaldē.

1972. gadā ASV Alabamas štata gubernators Džordžs Voless ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas pasākumā tiek sašauts un kļūst paralizēts.

1957. gadā Lielbritānija nomet savu pirmo ūdeņraža bumbu Ziemassvētku salā Klusajā okeānā.

1955. gadā Lielbritānija, Francija, ASV un PSRS paraksta Vīnes līgumu, atjaunojot Austrijas suverenitāti, kas tika zaudēta, kad pirms Otrā pasaules kara Austriju anektēja nacistiskā Vācija.

1948. gadā Ēģipte, Jordānija, Libāna, Sīrija, Irāka un Saūda Arābija uzbrūk jaundibinātajai Izraēlai.

1945. gadā Slovēnijā notiek pēdējā Otrā pasaules kara bruņotā sadursme.

1940. gadā Otrajā pasaules karā karam nesagatavotā Nīderlandes armija padodas iebrukumu uzsākušajai nacistiskajai Vācijai.

1940. gadā ASV pirmo reizi pārdošanā nonāk neilona zeķes.

1935. gadā sabiedrībai tiek atklāts Maskavas metro.

1932. gadā apvērsuma mēģinājumā tiek nogalināts Japānas premjerministrs Inukai Tsujosi.

1930. gadā pasaulē pirmā aviācijas stjuarte Ouklendas lidostā uzņem pirmos pasažierus lidmašīnā "Boeing 80A".

1929. gadā ugunsgrēkā Klīvlendas klīnikā iet bojā 123 cilvēki.
1928. gadā tiek izlaista animācijas īsfilma "Plane Crazy", kurā pirmo reizi redzami Mikipele.

1918. gadā starp Ņujorku, Filadelfiju un Vašingtonu sāk darbu pasaules pirmais gaisa pasta dienests, izmantojot ASV Aizsardzības ministrijas piešķirtās lidmašīnas.

1905. gadā ASV Nevadas štatā tiek izsolīti 110 akri zemes (0,4 kvadrātkilometri), uz kuriem tiek dibināta Lasvegasas pilsēta. Šī pārdotā teritorija vēlāk kļūst par Lasvegasas centru.

1811. gadā Paragvaja iegūst neatkarību no Spānijas.

1800. gadā Anglijas un Īrijas karalis Džordžs III vienā dienā pārdzīvo divus atentāta mēģinājumus.

1796. gadā Napoleons triumfāli ieiet Milānā.

1756. gadā Anglija piesaka karu Francijai, sākot Septiņu gadu karu.

1718. gadā Londonas jurists Džeimss Pakls patentē pasaulē pirmo automātisko ieroci.

1701. gadā sākas karš par spāņu mantojumu.

1252. gadā pāvests Inocents IV izdod bullu, kas atļauj Inkvizīcijai spīdzināt ķecerus. Drīz vien katoliskajā Eiropā spīdzināšana kļūst par ierastu praksi.