Igaunija atteikusies pieņemt ES direktīvu, kuru Latvijā gatavojas ieviest jūnijā
Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo ierosināja Eiropas Komisijai uz diviem gadiem atlikt darba samaksas caurspīdīguma direktīvas stāšanos spēkā, lai uzņēmējus atbrīvotu no pārmērīgas birokrātijas.
Tikmēr, kā ziņo "Postimees", Igaunija paziņojusi, ka aptur direktīvas ieviešanu.
Eiropas Savienības Padome pieņēma darba samaksas caurspīdīguma direktīvu 2023. gada 24. aprīlī. Direktīvas mērķis ir panākt situāciju, kurā sievietes un vīrieši saņem vienādu atalgojumu par vienādu darbu. ES valstīm šīs prasības jāievieš līdz šā gada 7. jūnijam.
Latvijā Labklājības ministrija jau ir izstrādājusi attiecīgu likumprojektu, kuru vēl jāapstiprina Saeimai. Latvijas varas iestādes līdz šim nav izteikušas iebildumus pret šo direktīvu.
Tomēr Igaunijā šajā Eiropas likumā saskata vairāk kaitējuma nekā ieguvuma.
"Mēs pilnībā atbalstām direktīvas galveno mērķi – samazināt dzimumu diskrimināciju un darba samaksas atšķirības. Taču mēs vēlamies atrast līdzsvaru, kurā mēs sasniedzam vienlīdzību, nenoslogojot uzņēmumus ar papildu atskaitēm," sacīja Igaunijas ministrs.
Pēc viņa teiktā, pauze direktīvas ieviešanā ir vērsta tieši pret pārmērīgu birokrātiju: "Mēs neesam vieni šajā problēmā. Piemēram, Zviedrija ir izvēlējusies līdzīgu ceļu kā Igaunija un ierosinājusi direktīvu pārskatīt un atlikt. Viņi arī ir apturējuši likumdošanas izmaiņu virzību."
Savos priekšlikumos Eiropas Komisijai ministrs kā galvenās izmaiņas izcēla mazo uzņēmumu aizsardzību, atskaišu rādītāju samazināšanu un jēdzienu vienkāršošanu, kas rada papildu sarežģījumus.
"Jaunais Eiropas Komisijas sastāvs, tāpat kā Igaunija, par vienu no saviem mērķiem ir noteicis cīņu pret pārmērīgu birokrātiju un Eiropas uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanu. Direktīvas maiņa ir piemērots brīdis, lai piebremzētu birokrātiju un parādītu reālas pārmaiņas," sacīja Keldo.
