Kristīne Krūze-Hermane: "Labi, ka nav jāsatraucas par finansiālo pusi"
Bijusī Jaunā Rīgas teātra aktrise Kristīne Krūze-Hermane, kas pirms diviem gadiem atstāja štata vietu teātrī, pievērzdamās psiholoģijas studijām un bērnu audzināšanai, novērtē, ka tagad nav atkarīga no pabalstiem.
Kā raksta žurnāls "Kas Jauns", arī tagad Kristīne cītīgi studē psiholoģiju un attālinātās mācības apvieno ar bērnu skološanu mājās. Kristīnes un Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa vecākais dēls Jēkabs mācās ceturtajā klasē, vidējais dēls Kajs Benjamins ir otrās klases skolnieks, savukārt pastarīte Elza Mētra vēl ir pirmsskolas vecumā.
Kā ar mājas dzīvi, studijām un bērniem tiek galā režisora ģimene? „Pirmā bija tāda adaptācijas nedēļa, un gāja kā pa kalniem un lejām. Bija vieglākas dienas un grūtākas, bet es saprotu, ka ir jāpielāgojas. Visiem ir jāpielāgojas šim jaunajam, iepriekš neapgūtajam procesam. Nevaru teikt, ka mums ir ļoti stresaini, cenšamies viegli, ar vēsu prātu pieiet tam un paši neradīt lieku stresu, kur nevajag. Man šobrīd ir vieglāk, jo mana mamma dzīvo pie mums, viņa daudz palīdz ar sadzīvisko pusi – mājas soli, ēst taisīšanu un visu pārējo. Bet tās daudzbērnu ģimenes, kur vecākiem jāstrādā no mājām, jāmāca bērni un vēl jāpieskata kāds mazs bērniņš... Šos cilvēkus neapskaužu, tas gan varētu būt grūti un stresaini,” domā Kristīne, atzīstot: „Mūsu ģimenē jau arī šos apstākļus par brīvdienām nenosaukt. Ir dienas, kad man ir vairāk jāmācās un arī bērniem jāpalīdz, tad neizbēgami stress ir lielāks.”
Režisora kundze novērtē, ka bērnus jau iepriekš mērķtiecīgi radinājusi pie patstāvības un nav bērniem īpaši sēdējusi klāt pie mācībām, līdz ar to dēli arī tagad, mācoties mājās, lielākoties paši tiekot ar visu galā. „Vienīgi vecākajam dēlam dažreiz ar krievu valodu vajag drusciņ palīdzēt,” saka Kristīne.
Pašizolācijas laiku Hermaņu ģimene uztver mierīgi, un tagad jo īpaši priecājas, ka viņu dzīvesvieta ir ārpus pilsētas. „Dzīvojam pie dabas, mežā, un tā ir milzīga vērtība. Ejam ārā, savā pagalmā, un baudām pavasari.”
Kamēr kā pasaulē, tā Latvijā teātru darbība ir apturēta, tāpat pauze arī kino projektos, un aktieriem ir cieši jāpiedomā par iztikšanu, Kristīne Krūze-Hermane atviegloti nopūšas, ka viņai, par laimi, nav jācer uz pabalstiem vai dīkstāves kompensācijām. „Vīrs ir mans finansiālais atbalsts nu jau kādu laiku, kopš es mācos. Un, protams, labi, ka man nav jāsatraucas par finansiālo pusi. Šajā ziņā man nav nekādu pārdzīvojumu vai satraukuma,” viņa atzīst.
