26. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1876. gadā Aleksandrs Kalējs - virsnieks, Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris (miris 1934. gadā).

1909. gadā Oļģerts Ābelīte - grafiķis (miris 1972. gadā).

1963. gadā Odisejs Kostanda - politiķis un vēsturnieks.

1971. gadā Ivars Kalniņš - sitaminstrumentu mūziķis.

1986. gadā Mārtiņš Karsums - hokejists.

1987. gadā Edgars Ozoliņš - Liepājas Teātra aktieris.

1988. gadā Sinta Sprudzāne- vieglatlēte, šķēpmetēja.

Jubilāri pasaulē

1564. gadā Kristofers Mārlovs - angļu dramaturgs (miris 1593.gadā).

1799. gadā Benuā Pols Emilī Klapeirons - franču inženieris un fiziķis, viens no termodinamikas pamatlicējiem (miris 1864.gadā).

1802. gadā Viktors Igo - franču rakstnieks (miris 1885.gadā).

1829. gadā Levi Štrauss - Vācijā dzimis modes dizaineris (miris 1902.gadā).

1846. gadā Bufalo Bils - amerikāņu karavīrs un bizonu mednieks (miris 1917.gadā).

1852. gadā Džons Hārvijs Kellogs - amerikāņu mediķis, veģetāras pārtikas aizstāvis un veģetāru brokastu ēdienu izgudrotājs (miris 1943.gadā).

1861. gadā Ferdinands I - Bulgārijas cars (miris 1948.gadā).

1861. gadā Nadežda Krupskaja - krievu revolucionāre, Vladimira Ļeņina sieva (mirusi 1939.gadā).

1885. gadā Aleksandrs Stuļginskis - Lietuvas prezidents (miris 1969.gadā).

1903. gadā Džūlio Nata - itāļu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1979.gadā).

1908. gadā Tekss Eiverijs - amerikāņu multiplikators, tēlu "Daffy Duck", "Bugs Bunny" un "Droopy" radītājs (miris 1980.gadā).

1928. gadā Fetss Domino - amerikāņu mūziķis.

1928. gadā Ariels Šarons - bijušais Izraēlas premjerministrs (miris 2014.gadā).

1932. gadā Džonijs Kešs - amerikāņu dziedātājs (miris 2003.gadā).

1945. gadā Pīters Broks - austrāliešu autosportists (miris 2006.gadā).

1946. gadā Ahmeds Zevails - ēģiptiešu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.

1950. gadā Helēna Klārka - bijusī Jaunzēlandes premjerministre.

1954. gadā Maikls Boltons - amerikāņu dziedātājs.

1954. gadā Tajips Redžeps Erdogans - Turcijas premjerministrs.

1958. gadā Mišels Velbeks - franču rakstnieks.

1964. gadā Marks Dakaskoss - amerikāņu aktieris un cīņas sporta meistars.

1971. gadā Martins Sandbergs - zviedru komponists un producents.

1971. gadā Erika Badu - amerikāņu mūziķe.

1973. gadā Ole Gunnars Sulšers - norvēģu futbolists un treneris.

1973. gadā Dženija Tompsone - amerikāņu peldētāja.

1974. gadā Sebastjans Lēbs - franču autosportists, deviņkārtējs pasaules čempions rallijā.

1983. gadā Pepe - Portugāles futbolists, 2016. gada Eiropas čempions.

1984. gadā Emanuels Adebajors - nigēriešu izcelsmes Togo futbolists.

1986. gadā Načo Monreals - spāņu futbolists.

Notikumi Latvijā

1361. gadā pāvesta šķīrējtiesnesis Sīmanis Sudburijs atstāj spēkā iepriekšējo 1959.gada spriedumu par arhibīskapa Fromholda no Fifhūzenas varas atzīšanu pār Rīgas pilsētu.

1938. gadā mirst Gustavs Klucis -  plakātists un gleznotājs, viens no zināmākajiem latviešu izcelsmes māksliniekiem pasaulē (dzimis 1895. gadā).

1999. gadā darbību atsāk kinoteātris "Andalūzijas suns". Kinoteātri turpmāk apsaimnieko Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmums "Kosmol Film Distribution".

2000. gadā Jelgavā notiek Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongress, kurā tiek pausts viedoklis, ka pašreizējā Saeimas un valdības attieksme pret lauku iedzīvotājiem rada necivilizētus apstākļus, kā arī piespiež jauno paaudzi pamest dzimtos novadus. Savienības kongresā par partijas jauno priekšsēdētāju tiek ievēlēts līdzšinējais LZS vadītājas vietnieks Augusts Brigmanis.

2000. gadā Latvijas Televīzijā notiek 45.Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālās atlases fināls. Nacionālās atlases finālā uzvar grupa "Prāta vētra" ar dziesmu "My Star".

2001. gadā pēc vairāk nekā četru gadu darba no Latvijas aizbrauc Krievijas vēstnieks Aleksandrs Udaļcovs.

2002. gadā Pļaviņās, Daugavas kreisajā pusē iepretim Pļaviņu dolomīta karjeram, tiek spridzināts ledus, jo upes līkumā uz zemūdens klintīm aizķērušies monolīti ledus gabali 15-40 centimetru biezumā, nosprostojot ūdens straumi un radot nopietnus plūdu draudus.

2004. gadā Saeima pieņem likumu par Latvijas pievienošanos Ziemeļatlantijas (NATO) līgumam.

2006. gadā ar krāšņu ceremoniju noslēdzas XX Ziemas olimpiskās spēles, kas no 10.februāra norisinās Itālijas pilsētā Turīnā. Noslēguma ceremonijā uzstājas arī Latvijas mākslinieki - akrobātu grupa "Aerodium", kas, izmantojot vēja tuneli, sniedz pasaules ievērības cienīgu priekšnesumu.

Notikumi pasaulē

364. gadā Valentiniāns I kļūst par Romas imperatoru.

1658. gadā pēc smagajām sakāvēm Ziemeļu karos Dānijas un Norvēģijas karalis ir spiests parakstīt Roskildes miera līgumu, nododot gandrīz pusi savu teritoriju Zviedrijai, lai spētu saglabāt savā kontrolē atlikušo daļu.

1794. gadā Kopenhāgenā nodeg Kristiānsborgas pils.

1797. gadā Anglijas banka laiž apgrozībā pirmās vienas un divu sterliņu mārciņu banknotes.

1815. gadā Napoleons Bonaparts izbēg no trimdas Elbas salā.

1848. gadā tiek proklamēta Otrā Francijas Republika.

1901. gadā Ķīnā tiek publiski nocirstas galvas Bokseru nemieru līderiem.

1916. gadā Vācija Pirmajā pasaules karā nogremdē Francijas transporta kuģi "Provence II", nogalinot 930 cilvēkus.

1919. gadā ASV Kongress pasludina lielāko daļu Lielā kanjona par ASV nacionālo parku.

1935. gadā skotu izgudrotājs Roberts Vatsons-Vats demonstrē pirmo praktisko radara versiju.

1935. gadā Ādolfs Hitlers reorganizē Vācijas gaisa spēkus "Luftwaffe".

1936. gadā Ādolfs Hitlers Vācijā atklāj pirmo "Volkswagen" automobiļu rūpnīcu.

1936. gadā Japānas armijas virsnieki veic mēģinājumu gāzt valdību.

1952. gadā britu premjerministrs Vinstons Čērčils paziņo, ka Lielbritānija ir izstrādājusi savu atombumbu, kuru izmēģinās Austrālijā.

1961. pēc pēkšņās Marokas karaļa Mohammeda V nāves viņa vietā tronī kāpj princis Hasans, kurš kļūst par karali Hasanu II.

1968. gadā Lielbritānijā psihiatriskās slimnīcas ugunsgrēkā iet bojā 21 sieviešu dzimuma paciente.

1969. gadā savā birojā mirst Izraēlas premjerministrs Levi Eškols, kurš vadīja valdību sešus gadus.

1972. gadā Rietumvirdžīnijā ASV sagruvuša dambja izraisīti plūdi prasa 125 cilvēku dzīvības.

1980. gadā Ēģipte un Izraēla nodibina diplomātiskās attiecības.

1986. gadā pēc tautas sacelšanās no valsts bēg Filipīnu prezidents Ferdinands Markoss un viņa līdzgaitnieki.

1990. gadā vēlēšanās Nikaragvā sakāvi cieš sandinisti.

1991. gadā Tims Bernerss-Lī prezentē "WolrdWideWeb" - pirmo interneta pārlūkprogrammu.

1991. gadā Irākas prezidents Sadams Huseins Persijas līča kara laikā nacionālajā radio paziņo par armijas izvešanu no okupētās Kuveitas.

1993. gadā Pasaules tirdzniecības centrā Ņujorkā bumbas sprādzienā tiek nogalināti seši cilvēki un vairāk nekā tūkstotis gūst ievainojumus. Vēlāk par šo uzbrukumu tiek notiesāti musulmaņu kaujinieki.

1995. gadā sabrūk Lielbritānijas banka "Barings", kurai 1,2 miljardu dolāru zaudējumus nodarīja krāpniecisks brokeris Niks Līsons.

1996. gadā NBA kluba Jūtas "Jazz" saspēles vadītājs Džons Stoktons izdara savu 11 000. rezultatīvo piespēli NBA karjerā. 2003.gadā aizejot no sporta, viņa kontā bija 15 806 rezultatīvas piespēles - rekords, kurš joprojām nav pārspēts.

2001. gadā Afganistānā valdošā islāma kustība "Taliban" iznīcina divas unikālas gigantiskas Budas statujas.

2001. gadā Bosnijas horvātu līderim Dario Kordičam tiek piespriests 25 gadu cietumsods par noziegumiem pret cilvēci. Viņš kļūst par pirmo augsta ranga politiķi, ko notiesā ANO Hāgas tribunāls.

2001. gadā Etiopija paziņo, ka pabeigusi savas armijas izvešanu no Eritrejas, noslēdzot divus gadus ilgo robežkaru un paverot ceļu ANO miera uzturētāju izvietošanai.

2002. gadā franču rakstniece Fransuāza Sagāna tiek atzīta par vainīgu finanšu noziegumos un tiesa viņai piespriež 12 mēnešu cietumsodu nosacīti. Sagāna nebija deklarējusi nodokļu iestādēm apmēram 830 000 eiro.

2004. gada aviokatastrofā Bosnijas kalnos iet bojā Maķedonijas prezidents Boriss Trajkovskis.

2004. gadā ASV atceļ 23 gadus eksistējošo ceļošanas aizliegumu uz Lībiju, atzīstot Tripoles progresu centienos atbrīvoties no masu iznīcināšanas ieročiem.

 2007. gadā ANO Augstākā tiesa noraida tiešu Serbijas vainu par genocīdu Bosnijā 1992.-1995.gada karā, taču paziņoja, ka Blegrada nav pildījusi savu pienākumu šo genocīdu novērst.