Jāņa Jurkāna sapņu īpašums, izrādās, viņam nemaz nepieder

Kā liecina Zemesgrāmatā publiskotā informācija, Liepupes pagastā esošo īpašumu "Brīzes" Jurkāns, balstoties uz 2016. gada 2. novembra „uztura līgumu”, nodevis Lindai Apsei.

Īpašumu pirka Ilze Jurkāne

Kā žurnālam "Kas Jauns" pērn stāstīja Jurkāns, viņš īpašumu iegādājies pirms 18 gadiem, jo bijusi vēlme pēc klusas vietas pie dabas, vēlams, jūras tuvumā. „Kad atradu sludinājumu par šo vietu un atbraucu te, te nekā nebija. Tikai mežs. Zinot, ka jūrai tuvāk par 300 metriem neko būvēt nedrīkst, bridu mežā skatīt, kā nu tur būtu... Jau tad sajutos tik īpaši, neizskaidrojami. Šī vieta mani uzrunāja...” klāstīja Jurkāns, kas sauca šo vietu par savām mājām, kur „nekad nejūtas vientuļš”.

Patiesībā šo 4,48 hektārus lielo īpašumu, kurā ir dzīvojamā māja un saimniecības ēka, 2001. gada rudenī par 30 300 eiro iegādājās Ilze Kristīne Jurkāne – politiķa toreizējā sieva. 2012. gadā Ilze šo īpašumu uzdāvināja savam laulātajam draugam Jānim, bet nu jau dažus gadus "Brīzes" ir Lindas Apses īpašums, pamatojoties uz 2016. gada 2. novembrī noslēgto uztura līgumu. Tajā noteikts, ka Jānim Jurkānam ir „bezatlīdzības dzīvokļa tiesības uz nekustamo īpašumu līdz mūža galam”.

Pretī saņem pakalpojumus

Ko īsti nozīmē „uztura līgums”? Tas skaidri aprakstīts Latvijas Republikas oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" mājaslapā internetā. „Ar uztura līgumu tiek pielīgts uzturs. Likums paredz, ka tā ir kopšana, ēdināšana, apģērbs, taču līgumā var noteikt ļoti konkrētas lietas, ko līdzēji saprot ar uzturu. Jāņem vērā, ka uztura līgums nav naudas došana, – uztura līgums nozīmē pakalpojuma sniegšanu,” akcentē zvērināta notāre Sandra Jakušenoka. „Uztura līgumu slēdz par nekustamo īpašumu – uztura ņēmējs šādi, ar līgumu, nodod sev piederošā īpašuma tiesības uztura devējam – cilvēkam, ar ko tiek slēgts līgums, – apmaiņā pret aprūpes pakalpojumu,” skaidro viņa. Vēl notāre piebilst, ka „uztura līgumā var norādīt pilnīgi visu, par ko abi līdzēji ir vienojušies, un ne tikai var norādīt, bet tas būtu arī ieteicams.

Jo detalizētāks ir uztura līgums, jo mazāk pārpratumu rodas. Uztura devējam ir skaidrs, kas jādara, savukārt uztura ņēmējs zina, ar ko viņam ir jārēķinās, ko var sagaidīt.”

Pēc Zemesgrāmatā publiskotās informācijas var spriest, ka šajā gadījumā ir piemērots „klasiskais uztura līguma variants” – uztura ņēmējs Jurkāns paliek dzīvot savā īpašumā un viņu nevar izlikt no dzīvojamās telpas, garantējot dzīvošanu īpašumā visa mūža garumā. Bez viņa piekrišanas arī nevar īpašumu notirgot. Tāpat šo īpašumu Jurkāns vairs nevar atstāt mantojumā un trešās puses var apstrīdēt uztura līgumu „tikai tādos gadījumos, ja var pierādīt, ka uztura ņēmējs, piemēram, nav bijis pieskaitāms”.

Kā žurnāls "Kas Jauns" jau rakstīja, šis īpašums tiek tirgots par pusmiljonu eiro. Noslēgtajā uztura līgumā ir noteikts, ka šo īpašumu ir aizliegts „atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām” bez Jāņa Jurkāna rakstiskas piekrišanas.

„Pēc sajūtām varu teikt – te dzīvo Dievs!” šovasar "Kas Jauns" laimīgi teica Jānis, atrādot savu īpašumu, kurā saimniekoja kopā ar mīļoto sievieti Lindu Apsi.

Jānis par savām mājām šo vietu sauca kopš dienas, kad turp pārcēlās pēc lielā likteņa pagrieziena – aiziešanas no glauniem apartamentiem Raiņa bulvārī. Viņš atzina, ka īpašumā viss veidots un būvēts vairāku gadu gaitā: „Te viss ir tapis pakāpeniski. Pat ceļa šeit nebija. Nekā. Tikai mežs. Man gan arī nebija tādas lielās vīzijas, kā nu te būs... Arī tādas naudas nemaz nebija, lai īsā laika posmā to visu uzceltu. Kad kaut ko nopelnīju, tad pa mazumiņam katru gadu kaut ko pietapināju klāt.” Kāpēc īpašums tagad izlikts pārdošanā, Jurkāns komentēt gan nevēlējās.