27. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1980. gadā Līga Kļaviņa - bijusī vieglatlēte.

1976. gadā Andris Zeļenkovs - sabiedrisko attiecību konsultants.

1964. gadā Uldis Vītoliņš - viens no "Ekonomistu apvienības 2010" dibinātājiem un biedrs.

1961. gadā Vladimirs Kronbergs - uzņēmējs, SIA "Pie Daugaviņas" līdzīpašnieks, graudu pārstrādes uzņēmuma "Daugavpils dzirnavnieks" valdes loceklis un cūku audzētāja AS "Jēkabpils labība" valdes loceklis.

1958. gadā Vladimirs Zozuļa - SIA "V.O.V.A" valdes priekšsēdētājs un īpašnieks.

1954. gadā Lūcija Akermane - medicīnas centra "Elite" valdes priekšsēdētāja.

1904. gadā Arturs Apinis - grafiķis (miris 1975. gadā).

1899. gadā Voldemārs Jākobsons - tēlnieks (miris 1974. gadā).

Jubilāri pasaulē

1985. gadā Ēriks Redfords - kanādiešu daiļslidotājs, divkārtējs pasaules čempions un olimpiskā zelta ieguvējs 2018. gadā.

1980. gadā Marats Safins - krievu tenisists, bijušais pasaules ranga līderis.

1979. gadā Rouzmunda Paika - britu aktrise.

1974. gadā Ūle Einars Bjērndalens - norvēģu biatlonists, astoņkārtējs olimpiskais čempions, izcīnījis 45 medaļas pasaules čempionātos, no tām 20 - zelta.

1972. gadā Marks Ouens - angļu dziedātājs.

1969. gadā Maikls Kulass - kanādiešu mūziķis ("James").

1968. gadā Trikijs - angļu mūziķis.

1968. gadā Maiks Patons - amerikāņu mūziķis ("Faith No More").

1965. gadā Alans Kamings - skotu/amerikāņu aktieris

1964. gadā Bridžita Fonda - amerikāņu aktrise.

1961. gadā Margo Taiminsa - kanādiešu dziedātāja ("Cowboy Junkies").

1961. gadā Džiliens Gilberts - britu mūziķis ("New Order").

1958. gadā Kadri Melka - igauņu māksliniece un juvelierizstrādājumu dizainere.

1957. gadā Frenks Millers - amerikāņu ilustators, komiksu autors un kino režisors.

1956. gadā Mimi Rodžersa - amerikāņu aktrise.

1951. gadā Braiens Daunijs - īru mūziķis ("Thin Lizzy").

1948. gadā Mihails Barišņikovs - Rīgā dzimis krievu izcelsmes amerikāņu baletdejotājs ar Latvijas pilsoņa pasi.

1944. gadā Mairīda Korigena - īru aktīviste, Nobela Miera prēmijas laureāte.

1944. gadā Niks Meisons - angļu mūziķis ("Pink Floyd").

1940. gadā Džeimss Kromvels - amerikāņu aktieris.

1936. gadā Semjuels Tins - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1933. gadā Mohammeds al Fajeds - ēģiptiešu uzņēmējs.

1921. gadā Donna Rīda - amerikāņu aktrise, "Oskara" un divu "Zelta globusu" ieguvēja (mirusi 1986. gadā).

1918. gadā Elmors Džeimss - amerikāņu blūza mūziķis (miris 1963.gadā).

1903. gadā Džons Kerjū Eklīss - austrāliešu neiropsihologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1997.gadā).

1859. gadā Vilhelms II - Vācijas imperators (miris 1941.gadā).

1850. gadā Edvards Smits - kuģa "Titāniks" kapteinis (miris 1912.gadā).

1836. gadā Leopolds Žahers-Mazohs - austriešu rakstnieks (miris 1895.gadā).

1832. gadā Luiss Kerols - angļu rakstnieks (miris 1898.gadā).

1826. gadā Mihails Saltikovs - Šedrins - krievu rakstnieks (miris 1889.gadā).

1805. gadā Semjuels Palmers - angļu mākslinieks (miris 1881.gadā).

1756. gadā Volfgangs Amadejs Mocarts - austriešu komponists (miris 1791.gadā).

1720. gadā Semjuels Fūts - angļu dramaturgs (miris 1777.gadā).

Notikumi Latvijā

2011. gadā notiek pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem. Ja nav priekšlikumu vai prasību par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, ārlietu debates tiek rīkotas Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienai - 26.janvārim - tuvākajā Saeimas sēdē. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ārlietu ministram ne vēlāk kā 16.janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību ES jautājumos, kas tiek plaši ar ekspertiem un politiķiem izdiskutēts parlamentā.

2007. gadā pie Okupācijas muzeja pulcējas daži simti cilvēku, lai protestētu pret valdības iecerēto Latvijas-Krievijas robežlīgumu, ar kuru valsts atsakās no pretenzijām uz Abrenes teritoriju, kā arī neiekļauj atsauci uz 1920.gada Latvijas-Krievijas Miera līgumu.

2007. gadā pasaules ekonomikas forumā Davosā Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai pasniedz foruma kristāla balvu. Balva Vīķei-Freibergai piešķirta par augstās amatpersonas ieguldījumu, septiņus gadus aktīvi piedaloties foruma diskusijās.

2006. gadā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā tiek svinēta pirms 14 gadiem likvidētā Jaunatnes teātra 65 gadu jubileja.

2005. gadā notiek pirmā jaunās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas padomes sēde. Padome izveidota, lai cīnītos pret naudas atmazgāšanu. Tā koordinē dažādu institūciju darbu un aktīvi strādā, lai novērstu Latvijai izteiktos pārmetumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas mēģinājumiem Latvijas komercbankās.

2004. gadā turpinās bijušās ASV valsts sekretāres Madlēnas Olbraitas vizīte Latvijā. Vizītes gaitā Olbraita tiekas ar augstākajām valsts amatpersonām, tai skaitā Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un Ministru prezidentu Einaru Repši (JL). Tāpat Olbraita piedalās Latvijas Universitātē (LU) notiekošajā 62.gadskārtējā zinātniskajā konferencē, kuras gaitā LU rektors Ivars Lācis svinīgi piešķīra Olbraitai LU Goda doktores grādu par izciliem sasniegumiem politikas zinātnēs un ieguldījumu Latvijas valstiskās neatkarības nostiprināšanā, veicinot mūsu valsts iesaistīšanos starptautiskajos procesos.

2003. gadā Augstākās tiesas Senāts pieņem lēmumu par "Bankas Baltija" (BB) krimināllietā tiesājamo Aleksandra Laventa un Tāļa Freimaņa atbrīvošanu no apcietinājuma, piemērojot viņiem policijas uzraudzību. BB krimināllietā tiesājamā Aleksandra Laventa atbrīvošana no apcietinājuma saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu viņa sūdzībā pret Latviju. ECT spriedumā minēts, ka Lavents nepamatoti ilgi atradies apcietinājumā bez tiesas sprieduma un pirmās instances tiesa gan tiesājamo, gan advokātu vairākkārtējos lūgumus par drošības līdzekļa grozīšanu izskatījusi neatbilstoši likuma prasībām.

2003. gadā Latvijas Banka sāk noteikt Slovēnijas tolāra kursu pret latu.

2002. gadā Jūras vides pārvaldes inspektori Kurzemes piekrastē no Jūrmalciema līdz Liepājai konstatē naftas produktu piesārņojumu. Kopējais piesārņotās piekrastes garums bija aptuveni 28 kilometri, bet izskaloto naftas produktu daudzums - 280 kilogrami.

2000. gadā savienības "Latvijas ceļš" Saeimas frakcijas deputāts un ekspremjers Vilis Krištopans paziņo, ka noliek deputāta mandātu.

2000. gadā Latvijas datorfirmas SIA "Fortech" direktoru padomes priekšsēdētājs Normunds Bergs un Igaunijas datorkompānijas "Microlink" valdes priekšsēdētājs Allans Martinsons Rīgā paraksta dokumentu par abu uzņēmumu apvienošanos. Tās rezultātā "Microlink" kļūst par vienīgo "Fortech" īpašnieku, bet "Fortech" akcionāri iegūst 17% no "Microlink" akcijām.

1999. gadā izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) vēstnieks Latvijā Džeimss Holmss paraksta vienošanos starp Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju un ASV Nacionālo okeānu un atmosfēras pārvaldi par sadarbību GLOBE programmas ietvaros.

1999. gadā Valsts prezidents Guntis Ulmanis rīko konferenci "Latvija šodien un rīt: Tiesiskums un tiesiska valsts". Konferencē tika analizēta tiesiskuma kā vienas no sabiedrības pamatvērtībām veidošanās process laikā pēc valsts neatkarības atgūšanas, kā arī tā nākotnes perspektīvas.

1941. gadā, lai gan Jaunatnes teātri nodibināja pirmajā padomju okupācijas gadā - 1940.gadā, pirmā izrāde notika 1941.gada 27.janvārī. Teātris pa īstam sāka strādāt tikai pēc Otrā pasaules kara, padomju varas apstākļos, tomēr, neskatoties uz tiešo ideoloģisko ietekmi, 50 gadu garumā tajā tika radītas ļoti spilgtas izrādes bērniem, jauniešiem un, protams, visiem skatītājiem. Par to atbildīgi bija režisori Boriss Praudiņš, Pāvels Homskis, Nikolajs Šeiko un Ādolfs Šapiro, kurš teātri vadīja no 1964.gada līdz likvidācijai 1992.gadā.

Notikumi pasaulē

2013. gadā ugunsgrēkā studentu pilnā naktsklubā Brazīlijā iet bojā 237 cilvēki.

2010. gadā ASV informācijas tehnoloģiju kompānija "Apple Inc." prezentē uzņēmuma jaunāko un ilgi noslēpumā turēto ierīci - ar skārienjūtīgu ekrānu aprīkotu planšetdatoru "iPad", kas kļūst par vienu no 2010.gada iekārotākajām precēm - nepilna gada laikā "Apple Inc." pārdod 14,8 miljonus ierīču.

2010. gadā 91 gada vecumā mirst romāna "Uz kraujas rudzu laukā" autors, amerikāņu kulta rakstnieks Dž. D. Selindžers.

2008. gadā mirst bijušais Indonēzijas prezidents Suharto, kura 32 gadus ilgā valdīšana iegājusi vēsturē ar valsts ekonomisko attīstību, kā arī korupciju un cilvēktiesību pārkāpumiem.

2006. gadā 75 gadu vecumā mirst bijušais Vācijas prezidents Johanness Rau.

2005. gadā Polijā pulcējas pasaules valstu līderi un izdzīvojušie holokausta upuri, lai atzīmētu Aušvicas nāves nometnes atbrīvošanas 60.gadadienu.

2003. gadā Serbijas parlaments apstiprina vienošanos par Dienvidslāvijas Federācijas aizstāšanu ar vāji saistītu Serbijas un Melnkalnes savienību.

2002. gadā sprādzienu virknē munīcijas noliktavā Nigērijas lielākajā pilsētā Lagosā iet bojā vairāk nekā tūkstotis cilvēku.

1996. gadā Vācija pirmo reizi ievēro holokausta piemiņas dienu. 1996. gada

27. janvāris Nigērijas armija apvērsumā sagrābj varu, gāžot tās pirmo demokrātiski ievēlēto prezidentu Mahamani Ousmani.

1991. gadā pēc islāmistu kaujinieku iebrukuma Somālijas galvaspilsētā Mogadīšo un prezidenta pils sagrābšanas Somālijas prezidents Mohameds Siads Barre aizbēg no valsts. Kopš tā laika Somālijai nav bijis funkcionējošas administrācijas.

1984. gadā amerikāņu vieglatlēts Karls Lūiss uzstāda jaunu pasaules rekordu tāllēkšanā - 8,795 metri.

1984. gadā Maikls Džeksons gūst nopietnus apdegumus, kad "Pepsi Cola" reklāmas uzņemšanas laikā Losandželosā viņam galvā trāpa dzirksteles no specefektiem izmantotās pirotehnikas.

1977. gadā ierakstu kompānija EMI lauž līgumu ar skandāliem apvīto angļu pankroka grupu "Sex Pistols".

1973. gadā Parīzē tiek parakstīti miera līgumi, kas oficiāli izbeidz Vjetnamas karu.

1967. gadā ugunsgrēkā kosmosa kuģī "Apollo 1" starta izmēģinājuma laikā iet bojā trīs amerikāņu astronauti.

1967. gadā vairāk nekā 60 valstis paraksta vienošanos, kas aizliedz kodolieročus kosmosā.

1967. gadā iznāk grupas "The Doors" debijas albums "The Doors".

1945. gadā padomju spēki atbrīvo Aušvicas-Birkenavas nāves nometni, kur nacisti Otrajā pasaules karā nogalināja 1,5 miljonus cilvēku, no kuriem vairums bija ebreji.

1944. gadā Padomju Savienības spēku ģenerālis Leonīds Govorovs paziņo par divus gadus ilgā vācu spēku aplenkuma ap Ļeņingradu likvidēšanu Otrajā pasaules karā.

1926. gadā skotu inženieris Džons Lodžijs Bairds Londonā pirmo reizi demonstrē televīziju.

1918. gadā pirmās sadursmes ievada Somijas pilsoņu karu

1915. gadā ASV jūras spēku desantnieki ieņem Haiti.

1901. gadā 87 gadu vecumā mirst itāliešu komponists Džuzepe Verdi.

1880. gadā amerikāņu inženieris Tomass Edisons iesniedz patentu savai elektriskajai spuldzītei.

1695. gadā pēc osmaņu sultāna Ahmeda II nāves par impērijas sultānu kļūst Mustafa II.

1593. gadā Vatikāns sāk septiņus gadus ilgo tiesas procesu pret itāliešu filozofu, priesteri un zinātnieku Džordāno Bruno, apsūdzot viņu Dieva zaimošanā un reliģisko postulātu apšaubīšanā. Bruno tiek notiesāts un 1600.gada 17.februārī sadedzināts sārtā Romas tirgus laukumā.

1416. gadā Dubrovnikas Republika kļūst par pirmo Eiropas valsti, kas aizliedz verdzību.

1302. gadā itāliešu dzejnieks Dante tiek izraidīts no Florences.