No princeses Mārgaritas līdz princim Harijam - karaļnama “rezervista” mūžīgā problēma

Vairāk nekā pusi gadsimta pirms prinča Harija šokējošā lēmuma par atteikšanos no karaļnama pienākumiem arī viņa tēva tantei princesei Mārgaritai bija grūtības rast sev vietu vecākās māsas Elizabetes ēnā.

“Jaunākā bērna sindroms ir problēma karaļnamā jau daudzu gadu garumā,” intervijā žurnālam “People” norādījis rakstnieks Roberts Leisijs, kurš ir autors tādām grāmatām kā “Majesty” un “Monarch”. “Sistēma aizvien nav atradusi veidu, kā likt viņiem justies novērtētiem.”

Kad vecākajam brālim vai māsai piedzimst pašam savi bērni, šī situācija vēl vairāk saasinās.

“Pirms vēl Elizabete bija laidusi pasaulē troņmantniekus, Mārgarita bija potenciāla nākamā karaliene,” norāda Leisijs. “Šis ir ģimenes konflikts, kura saknes meklējamas pirms neskaitāmām paaudzēm.”

Līdz 1936. gadam ne Elizabete, ne Mārgarita nedomāja, ka viņu tēvs varētu kļūt par karali. Taču kad viņa brālis karalis Edvards VII atteicās no troņa, lai varētu apprecēt amerikāņu šķirteni Volisu Simpsoni, abu māsu dzīve mainījās uz visiem laikiem.

Pēc tam, kad Elizabete bija kāpusi tronī kā Lielbritānijas karaliene, abu māsu attiecības piemeklēja pārbaudījums: Mārgaritai bija izveidojušās romantiskas attiecības ar Pīteru Taunsendu, kuru viņa vēlējās precēt.

Karaliene lūdza abus mīlniekus nesteigties ar kāzām. Saskaņā ar princeses biogrāfa Kristofera Vorvika rakstīto, šajā gaidīšanas laikā abu attiecības izirušas, tā arī nesagaidot ilgotās kāzas.

Ar kapteini Pīteru Taunsendu princese iepazinās īsi pēc kara. 1952. gadā viņsaulē devās Mārgaritas tēvs un vecākā māsa kļuva par karalieni. Taunsends togad izšķīrās no sievas Rozmarijas un nākamā gada sākumā bildināja Mārgaritu. Valdībā daudzi bija pārliecināti, ka viņš nav piemērots vīrs karalienes 22 gadus vecajai māsai, turklāt Anglijas baznīca neatbalstīja laulības ar šķirteni.

1960. gadā Mārgarita apprecējās ar Snoudonas grāfu Entoniju Ārmstrongu-Džounsu. Pasaulē nāca divi bērni Deivids un Sāra.

Mārgarita bieži sabiedrībā uztverta kā strīdīga personība jeb britu karaliskās ģimenes “melnā avs”. 1978. gadā viņa izlēma šķirt laulību un vēlākos gados Mārgaritas vārds romantiski saistīts ar vairākiem citiem vīriešiem. Mārgarita turklāt visu dzīvi daudz smēķējusi un 1985. gadā pārcietusi plaušu operāciju, bet laika posmā no 1998. gada līdz 2001. gadam vismaz trīs reizes piedzīvojusi insultu. Liktenīgs bija insults, kas princesi piemeklēja 2002. gadā. 9. februārī viņa devās mūžībā. Mārgarita bija 71 gadu veca. Viņa nomira tikai vienu mēnesi pirms savas mammas Karalienes Mātes.

Līdzīgas domstarpības precēšanas jautājumos piemeklēja arī princi Viljamu un princi Hariju. Kad Harijs uzsāka attiecības ar amerikāņu aktrisi Meganu Mārklu un vēlējās viņu precēt, vecākais brālis un nākamais troņmantnieks brīdinājis viņu nesteigties. Atšķirībā no Mārgaritas Harijs nepaklausīja Viljama ieteikumam un sekoja savai sirdsbalsij.

Aizvadītajā nedēļā Megana un Harijs nāca klajā ar vēsturisko lēmumu atkāpties no karaļnama pienākumu pildīšanas, jo pāris jutis aizvien augošu atstumtību no ģimenes.

Savā paziņojuma Saseksas hercogu pāris izteicies, ka vēlas “veidot progresīvu jaunu lomu šīs institūcijas ietvaros”. Taču šis paziņojums nācis karaļnamā nevienu nebrīdinot par šādu lēmumu un tādējādi “sāpinājis” karalisko ģimeni. Nepatīkamo pārsteigumu viņi varējuši tomēr ģimenei aiztaupīt, – ieminējies kāds no karaļnamam tuvu stāvošām personām.

Kāds no pāra draugiem žurnālam “People” apliecinājis, ka Saseksiem šķitis, ka nav citas izvēles, kā sakārtot savu dzīvi, pat, ja tas nozīmē pārkāpt ģimenes svēto mantru “nekad nesūdzēties, nekad neko nepaskaidrot”.

“Viņi nebūt nevēlējās šādu notikumu gaitu, taču Megana un Harijs bija spiesti tā rīkoties,” izteicies vārdā nenosaukts Saseksu draugs. “Šajā ģimenē ir tik daudz naidīguma, ka tā jau kļuvusi toksiska.”