23. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1989. gadā Edgars Apelis - hokejists.

1974. gadā Igors Korabļovs - futbolists, 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīra dalībnieks.

1969. gadā Sandra Kanča - Rīgas Kamerteātra aktrise.

1954. gadā Ivars Pauls - Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra čellists.

1947. gadā Dace Čoldere - Latvijas Restauratoru biedrības vadītāja.

1945. gadā Alevtina Moroza - SIA "Viada" valdes locekle.

1886. gadā Eduards Smiļģis - teātra režisors un aktieris (miris 1966. gadā).

Jubilāri pasaulē

1992. gadā Mailija Sairusa - amerikāņu dziedātāja, aktrise un dziesmu autore.

1982. gadā Asafa Pauels - jamaikiešu sprinteris, bijušais pasaules rekordists 100 metru skrējienā, divkārtējs pasaules čempions un 2016. gada olimpisko spēļu zelta godalgas ieguvējs 4x100 metru stafetē.

1979. gadā Ivica Kosteličs - horvātu kalnu slēpotājs, pasaules čempions un četru olimpisko sudraba medaļu laureāts.

1979. gadā Kellija Brūka - angļu modele un aktrise.

1974. gadā Saku Koivu - somu hokeja leģenda.

1972. gadā Kriss Adlers - amerikāņu bundzinieks ("Lamb of God", "Megadeth").

1971. gadā Vins Beikers - amerikāņu basketbolists, četrkārtējs NBA "All-Star" spēles dalībnieks, 2000. gada olimpisko spēļu čempions.

1970. gadā Zoī Bola - britu televīzijas un radio diktore.

1966. gadā Vinsents Kasēls - franču aktieris.

1962. gadā Nikolass Maduro - Venecuēlas prezidents.

1944. gadā Džo Ešterhass - Ungārijā dzimis amerikāņu kinoproducents.

1943. gadā Endrū Gudmens - amerikāņu pilsoņu tiesību aktīvists (miris 1964.gadā).

1935. gadā Vladislavs Volkovs - padomju kosmonauts (miris 1971. gadā).

1933. gadā Kšištofs Pendereckis - poļu komponists.

1920. gadā Pauls Celāns - Rumānijā dzimis vācu dzejnieks (miris 1970.gadā).

1897. gadā Karls Gebhards - nacistu mediķis (miris 1948.gadā).

1890. gadā Els Ļisickis - krievu mākslinieks un arhitekts (miris 1941.gadā).

1888. gadā Harpo Markss - amerikāņu komiķis, aktieris un mūziķis (miris 1964. gadā).

1887. gadā Boriss Karlofs - angļu aktieris (miris 1969. gadā).

1861. gadā Konstantīns Korovins - krievu gleznotājs (miris 1939.gadā).

1860. gadā Jalmars Brantings - Zviedrijas premjerministrs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1925.gadā).

1837. gadā Johanness Dideriks van der Vāls - nīderlandiešu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1923.gadā).

1804. gadā Frenklins Pīrss - četrpadsmitais ASV prezidents (miris 1869.gadā).

912. gadā Oto I Lielais - Svētas Romas imperators (miris 973.gadā).

Notikumi Latvijā

2006. gadā Madridē Eiropas Nacionālo valodu institūciju federācijas ģenerālajā asamblejā par federācijas viceprezidenti līdz 2009.gadam ievēlēta partijas "Jaunais laiks" Saeimas frakcijas deputāte un sociolingviste Ina Druviete.

2006. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atklāj NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes Rīgā mediju akreditācijas centru.

2005. gadā Dailes teātrī "Spēlmaņu nakts" svinīgā beigu ceremonijā balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā saņem Nacionāla teātra aktieris Jānis Kubilis.

2003. gadā Dailes teātrī svinīgi tiek pasniegtas tradicionālās "Spēlmaņu nakts" teātra balvas. Balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslas attīstībā saņem izcilā aktrise Vija Artmane. Savukārt par labāko dramatiskā teātra izrādi tiek atzīta Karolas Dīras "Stāsts par Kasparu Hauzeru" Jaunajā Rīgas teātrī. To iestudējis Alvis Hermanis.

2002. gadā Viļņā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Lietuvas prezidents Valds Adamkus un Igaunijas prezidents Arnolds Rītels tiekas ar Amerikas Savienoto Valstu prezidentu Džordžu Bušu.

2002. gadā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 34.kongresā par partijas priekšsēdētāju ievēlē Daini Īvānu.

2001. gadā Latvijas Nacionālajā teātrī notiek tradicionālā "Spēlmaņu nakts", kuras laikā tiek pasniegtas "Teātra balvas 2000/2001". Par labāko izrādi dramatiskajos teātros tiek atzīta Ivaškeviča "Vilkumuižas jaunkundzes", kuru Jaunajā Rīgas teātrī iestudējis Alvis Hermanis. Par labāko izrādi bērniem un pusaudžiem atzīta Volša "Disko cūkas", kuru Liepājas teātrī iestudējis režisors Juris Rijnieks, bet par labāko oriģināldramaturģijas iestudējumu atzīst režisora Viestura Kairiša Jaunajā Rīgas teātrī iestudētā Māras Zālītes luga "Margarēta".

2000. gadā Rīgas apgabaltiesa piespriež 15 gadu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju Valērijam Volovikam un Aļikam Gaņijevam, kuri apsūdzēti uzbrukuma organizēšanā AS "Latvijas bērzs" inkasācijas mikroautobusam 1993.gada 8.jūnijā.

1999. gadā Ministru prezidents Andris Šķēle pieņem izglītības un zinātnes ministres Silvas Goldes demisiju, taču viņa amatā turpina strādāt, kamēr izskatīts nākamā gada valsts budžets.

1998. gadā Rīgā, Dolomīta ielā 1, atklāj pirmo sociālo māju galvaspilsētā. Tajā tiek izmitinātas 50 sociāli mazaizsargātas un maznodrošinātas ģimenes. Šajā mājā īres maksa sākotnēji ir tikai Ls 0,04 par kvadrātmetru, bet maksa par centralizēto siltumapgādi samazināta par 25%. Starpību starp faktisko un iedzīvotāju samaksāto rēķinu sedz Rīgas dome no sociālās palīdzības budžeta līdzekļiem.

1990. gadā iznāk laikraksta "Diena" pirmais numurs.

1919. gadā Vācija ņem Bermonta vienības savā aizsardzībā un Latvija nonāk karastāvoklī ar Vāciju.

1905. gadā tiek publicēts Kārļa Ulmaņa raksts, kurā uzsvērts, ka pret valdības pieteikto karastāvokli tautai tā atbildēs ar to pašu.

1864. gadā Ainažu kuģinieki, kuģniecības entuziasta Krišjāņa Valdemāra iedvesmoti, par pašu ziedotiem līdzekļiem nodibina jauna tipa jūrskolu - pirmo jūrskolu, kurā bez maksas jūras zinības var apgūt latviešu un igauņu zemnieki.

1739. gadā Krievijas valdība izdod rīkojumu par Vidzemes, Igaunijas un Somijas lietu kolēģijas izveidi, kas tobrīd ir Baltijas autonomijas augstākais sasniegums.

1582. gadā Stefans Batorijs izdod lēmumu par Livonijas katoļu bīskapijas ar centru Cēsīs izveidošanu.

1275. gadā Vācijas karalis Rūdolfs I piešķir Livonijas ordenim tiesu varu pār Rīgas pilsētu.

Notikumi pasaulē

2011. gadā protestu pārņemtās Jemenas prezidents Ali Abdulla Salehs paraksta Persijas līča valstu un ANO virzīto vienošanos par atteikšanos no varas. 10.decembrī zvērestu nodod nacionālās vienotības valdība.

2010. gadā Ziemeļkoreja apšauda Dienvidkorejai piederošo Jonpjonas salu, nogalinot četrus dienvidkorejiešus, no kuriem divi ir civiliedzīvotāji.

2006. gadā trīs nedēļas pēc saindēšanas ar radioaktīvu poloniju Londonā mirst bijušais Krievijas Federālā drošības dienesta virsnieks Aleksandrs Ļitviņenko, pirms nāves savā slepkavībā apsūdzot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

2004. gadā Ukrainas opozīcijas līderis Viktors Juščenko pasludina sevi par valsts prezidentu un simboliski dod prezidenta zvērestu parlamentā. Tomēr Ukrainā plašumā vēršas opozīcijas protesti, apsūdzot valdību prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā.

2004. gadā Ukrainas opozīcijas līderis Viktors Juščenko pasludina sevi par valsts prezidentu un simboliski dod prezidenta zvērestu parlamentā. Tomēr Ukrainā plašumā vēršas opozīcijas protesti, apsūdzot valdību prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā.

2003. gadā pēc vairākas nedēļas ilgiem masveida iedzīvotāju protestiem Gruzijas prezidents Eduards Ševardnadze atkāpjas no amata.

2002. gadā par Pakistānas jaunievēlēto premjerministru kļūst Mirs Zafarulla Hans Džamali, valstij atgriežoties pie formālas civilās pārvaldes pēc trim militāras diktatūras gadiem.

2001. gadā ANO kara noziegumu tribunāls izvirza Slobodanam Miloševičam apsūdzības genocīdā Bosnijā, kas ir pret bijušo Dienvidslāvijas līderi izvirzītais trešais un visnopietnākais apsūdzību punkts.

1996. gadā beidzoties degvielai, nolaupīta Etiopijas aviokompānijas lidmašīna ar 163 pasažieriem un 12 apkalpes locekļiem iegāžas jūrā pie Komoru salām. Bojā gāja 125 cilvēki.

1995. gadā Serbijas prezidents Slobodans Miloševičs piespiež Bosnijas serbus pieņemt ASV atbalstīto miera līgumu, lai izbeigto 3,5 gadus pastāvējušās ANO sankcijas pret pajukušo Dienvidslāviju.

1990. gadā trīs amerikānietes, viena japāniete un 12 krievietes uzsāk 70 dienu un 1287 kilometrus garu ekspedīciju uz Dienvidpolu. Viņas izveido pirmo Dienvidpola iekarotāju komandu, kurā ir tikai sievietes.

1983. gadā Padomju Savienības delegācija Ženēvā pamet sarunas par ieroču izplatības ierobežošanu, protestējot pret ASV spārnoto raķešu izvietošanu Eiropā.

1980. gadā Itālijas dienvidu pilsētas Eboli apkārtni satricina 7,2 magnitūdas stipra zemestrīce, kas prasa 2735 cilvēku dzīvības un vēl vismaz 7500 guva ievainojumus.

1979. gadā par Lielbritānijas karalienes Elizabetes brālēna grāfa Mauntbatena nogalināšanu Dublinas tiesa piespriež mūža ieslodzījumu Tomasam Makmahonam.

1976. gadā mirst franču rakstnieks, piedzīvojumu meklētājs un politiķis Andrē Malro.

1963. gadā BBC demonstrē zinātniskās fantastikas seriāla "Doctor Who" pirmo sēriju "An Unearthly Child". Ar nelieliem pārtraukumiem seriāls tiek uzņemts joprojām un ir iekļuvis Ginesa rekordu grāmatā kā visilgāk pastāvējušais zinātniskās fantastikas seriāls.

1961. gadā Dominikanas Republika maina savas galvaspilsētas nosaukumu no Kvidadas Truhiljo uz Santodomingo.

1955. gadā Lielbritānija nodod Kokosu salas Austrālijas kontrolē.

1943. gadā sabiedroto uzlidojumos Berlīnei tiek iznīcināts operas nams "Deutsche Opernhaus". Ēku no jauna uzbūvēja 1961.gadā, un tagad to sauc "Deutsche Oper Berlin".

1936. gadā ASV iznāk žurnāla "Life" pirmais numurs.

1890. gadā mirst Nīderlandes karalis Viljams III. Tā kā viņam nav vīriešu kārtas troņmantinieka, Nīderlandes valdība pieņem īpašu likumu, lai par karalieni varētu kļūt viņa meita princese Vilhelmīna.

1869. gadā Dambārtonas ostā Skotijā tiek ūdenī nolaists burukuģis "Cutty Sark", kas ir viens no pasaulē pēdējiem uzbūvētajiem burukuģiem un vienīgais joprojām kuģojošais.

1654. gadā franču matemātiķis, zinātnieks un reliģiskais filozofs Blēzs Paskāls piedzīvo spēcīgu mistisku vīziju, pēc kuras viņš gandrīz pilnībā atsakās no zinātnes un pievēršas tikai filozofijai un reliģijai.