19. augusta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Pasaules vēsturē 19. augusts iegājis ar to, ka 1991. gadā Padomju Savienības stingrās līnijas piekritēji uzsāk "augusta puču" pret prezidentu Mihailu Gorbačovu. Pēc divām dienām pučs izgāžas un tas noved pie Padomju Savienības sabrukuma.
Jubilāri Latvijā
1943. gadā Rihards Rudāks - Valmieras Drāmas teātra aktieris.
1948. gadā Juris Karlsons - bijušais Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors, komponists.
1953. gadā Ilze Arne - komponiste.
1954. gadā Daina Taimiņa - matemātiķe, matemātikas vēsturniece un māksliniece, kas strādā Kornela universitātē un ir slavena ar saviem tamborētajiem hiperboliskās plaknes modeļiem.
1993. gadā Kristīne Šomase – dziedātāja.
Jubilāri pasaulē
1596. gadā Bohēmijas Elizabete - skotu princese no Stjuartu dzimtas (mirusi 1662.gadā).
1871. gadā Orvils Raits - amerikāņu aviācijas pionieris (miris 1948.gadā).
1883. gadā Koko Šanela - franču modes dizainere (mirusi 1971.gadā).
1919. gadā Malkolms Forbss - žurnāla "Forbes" izdevējs (miris 1990.gadā).
1940. gadā Džonijs Nešs - amerikāņu regeja un popmūziķis.
1945. gadā Ians Gilans - angļu dziedātājs ("Deep Purple").
1946. gadā Bils Klintons - ASV 42. prezidents.
Klintones mīļie - vīrs Bils un vienīgā meita Čelsija
1951. gadā Džons Dīkons - angļu mūziķis ("Queen").
1955. gadā Pīters Galahers - amerikāņu aktieris.
1956. gadā Adams Arkins - amerikāņu aktieris un režisors.
1957. gadā Čezāre Prandelli - itāliešu futbolists un treneris, 2012. gadā Itāliju aizveda līdz Eiropas čempionāta finālam.
1963. gadā Džoijī Tempests - zviedru dziedātājs ("Europe").
1963. gadā Džons Steimoss - amerikāņu aktieris, producents un mūziķis.
1965. gadā Kaira Sedžvika - amerikāņu aktrise, producente un režisore, "Zelta globusa" ieguvēja.
1965. gadā Kevins Dilons - amerikāņu aktieris.
1969. gadā Metjū Perijs - amerikāņu aktieris.
Metjū Perijs 2016. gada pavasarī
Deviņdesmitajos gados populārā seriāla „Draugi” aktieris Metjū Perijs 2016. gada pavasarī izskatās pavisam savādi. Ne atpazīt agrāk populāro aktieri. Baumo, ...
1973. gadā Marko Materaci - itāliešu futbolists un treneris, 2006. gada Pasaules kausa ieguvējs.
1973. gadā Mete Mārita - Norvēģijas kroņprincese.
Oficiālā vizītē Rīgā ieradies Norvēģijas kroņprincis Hokons un kroņpricese Mete Mārita
Oficiālā vizītē Rīgā ieradies Norvēģijas kroņprincis Hokons un kroņpricese Mete Mārita
1974. gadā Sergejs Rižikovs - krievu kosmonauts.
1987. gadā Niko Hilkenbergs - vācu autosportists, Lemānas 24 stundu brauciena uzvarētājs, piedalījies 170 F1 posmos.
Notikumi Latvijā
1796. gadā miris Hartmanis Frīdrihs Barizjens, Kurzemes hercoga Pētera Bīrona galma gleznotājs. Veidojis Rundāles pils un Jelgavas pils iekštelpu dekoratīvos darbus, kā arī darinājis sienu un griestu gleznojumus.
1998. gadā Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš un Latvijas Bērnu fonda priekšsēdētājs Andris Bērziņš paraksta līgumu par krīzes centra izveidošanu tā dēvētajiem "ielas bērniem" Rīgā, Marsa gatvē.
1999. gadā Rīgā tiek atklāts rekonstruētais tirdzniecības centrs "Dole".
2008. gadā Latvijas svarcēlājs Viktors Ščerbatihs Pekinas olimpiskajās spēlēs svara kategorijā virs 105 kilogramiem izcīna bronzas medaļu.
Notikumi pasaulē
43. gada p.m.ē. Oktaviāns piespiež Romas Senātu viņu ievēlēt par konsulu.
1768. gadā Sanktpēterburgā tiek dibināta Īzaka katedrāle.
1839. gadā Žaks Dagērs Francijas Mākslas akadēmijā prezentē fotogrāfijas procesu.
1934. gadā 89,9 procenti Vācijas elektorāta apstiprina fīrera amata izveidi. Par fīreru kļūst Ādolfs Hitlers.
1955. gadā ASV ziemeļaustrumos viesuļvētra "Diāna" izraisa spēcīgus plūdus, kas prasa 200 cilvēku dzīvības.
1960. gadā padomju satelīts "Sputnik 5" nogādā orbītā divus suņus - Belku un Strelku -, 40 peles, divas žurkas un dažādus augus.
1978. gadā musulmaņu kaujinieku izraisītā ugunsgrēkā Abadanas teātrī iet bojā vairāk nekā 400 cilvēku.
1991. gadā padomju stingrās līnijas piekritēji uzsāk "augusta puču" pret prezidentu Mihailu Gorbačovu. Pēc divām dienām pučs izgāžas un tas noved pie Padomju Savienības sabrukuma.
2003. gadā ar sprāgstvielām pildīta kravas automašīna ietriecas ANO centrālajā mītnē Bagdādē, nogalinot 22 cilvēkus. Šis ir asiņainākais uzbrukums ANO civilam objektam organizācijas vēsturē. Starp nogalinātajiem bija ANO sūtnis Irākā Vjeira de Mello.
