Eltona Džona spozme un dēmoni. Filmas ''Rocketman" recenzija

Fenomenāli populārajai filmai «Bohēmista rapsodija» titros ir ierakstīts tikai viena režisora vārds, lai arī tās noslēdzošajā posmā Braienu Singeru nomainīja Deksters Flečers. Britu aktieris un režisors jau tajā laikā zināja, ka viņa nākamā filma būs Eltona Džona biogrāfija. Taču šis projekts netapa piepeši vai kaut kādā veidā iedvesmojoties no grupas «Queen» stāsta ekranizācijas. Flečers jau gadiem strādājis pie šī projekta, meklējot gan studiju, gan īsto galvenās lomas atveidotāju. Izskatās, ka visai kauliņi sakrituši pareizi – «Kingsman» zvaigzne Tarons Egertons ir gluži vai pārvērties Eltonā Džonā. Jau pašlaik runā par iespējamo «Oskara» nomināciju. Varbūt viņam paveiksies tāpat kā Rami Malekam, kurš par savu Fredija Merkūrija lomu saņēma galveno ASV Kino akadēmijas apbalvojumu.

Taču novērsīsimies no līdzībām, jo pašas filmas ir ļoti atšķirīgas. Pamattēmas ir līdzīgas – slavas nestā vientulība, pašdestrukcija, savas seksualitātes pieņemšana, bet visam pāri mūzika, taču «Rocketman» izraujas no tradicionālajiem biogrāfisko filmu rāmjiem. Tās pagrieziena punkts ir tieši Eltona Džona nonākšana rehabilitācijas centrā, kur viņš beidzot nolemj stāties pretī saviem dēmoniem un dzīvot, nevis sevi iznīcināt. Un tad mēs sekojam tam, kā viņš līdz šim punktam ir nonācis. Mēs redzam viņa – tajā brīdī vēl Redžinalda Dvaita – bērnību kopā ar nemīlošiem vecākiem pēckara Anglijā. Ieraugām, kā viņš atklāj savu muzikālo talantu un kā satiek savas dzīves nozīmīgāko cilvēku Bērniju Topinu, kurš kļūst par Eltona Džona radošo partneri, rakstot dziesmām vārdus visas viņa karjeras garumā. Parādās arī menedžeris, kurš palīdz Eltonam izprast savu seksualitāti.

Taču galvenais stāsts ir tieši par vientuļo zēnu Redžinaldu, kurš izveido sev jaunu, spožu personību – Eltonu Džonu. Ar mūzikas, spožu un brīžiem pilnīgi traku kostīmu palīdzību viņš atrod veidu, kā sevi izpaust un radīt no jauna. Tajā pašā laikā vientulības sajūta nepazūd un velk slavas zenītā nonākušo mūziķi arvien dziļāk pašdestrukcijas purvā. Deksters Flečers nav radījis tikai stāstu par slavas tumšo pusi vai tikai apkalpojis Eltona Džona mūziku – «Rocketman» ir kaut kas daudz vairāk. Tā ir filma, kas šķiet kā sapnis.

Iedzīvināt mūziku

Protams, viens no filmas svarīgākajiem aspektiem ir Eltona Džona mūzika. Taču režisors ir izvēlējies mūziku neatstāt tikai skatuvei vai koncertiem. Tā vijas cauri dažnedažādākajām filmas ainām un pārtop mūzikliem piederīgos muzikālos numuros.

Tā kā Flečeram jau ir pieredze mūziklu režijā un scenārija autors Lī Hols strādājis kopā ar pašu Eltonu Džonu pie Brodvejas mūzikla «Billijs Eliots», arī «Rocketman» ir kaut kas pa vidu starp mūziklu un filmu. Un tā ir bijusi brīnišķīga izvēle.

Egertons un Eltons

Tarona Egertona atdeve šai lomai ir redzama katrā kadrā. Pats aktieris intervijā stāsta, ka tas ir bijis viņa profesionālās dzīves lielākais prieks – spēlēt šo lomu. Turklāt Egertons arī pats izpilda Eltona Džona dziesmas, ne tikai kopējot viņa izpildīšanas stilu, bet piešķirot mūzikai arī savu, oriģinālu skanējumu.

Taču uzteicamas ir ne tikai Egertona vokālās dotības, bet arī aktieriskā amplitūda. Saspēle ar Džeimija Bela atveidoto Bērniju ir sirsnības un patiesas mīlestības pilna. Teatrālie kostīmi ir tikai vizuālā baudījuma paspilgtināšanai, nevis lai paslēptu kādas aktiera «nevarēšanas»

Fantāzijas lidojums

Eltona Džona mūzikas faniem, protams, nebūs divreiz jāstāsta, ka filmu ir vērts redzēt. Taču tiem, kas pret šo mūziķi ir vienaldzīgi, aizraujošs būs tieši režisora izvēlētais stāstniecības veids. Tā ir pasaule, kurā viss ir iespējams. Fantāzija mijas ar realitāti.

Manuprāt, tas ir viens no veiksmīgākajiem pēdējo gadu piemēriem, kā parādīt to, kāda pasaule izskatās mākslinieka acīm. Jebkura ikdienas situācija var pārtapt dziesmā un jebkura uzstāšanās var likt skatītājiem pacelties gaisā – tieši tik liels ir mūzikas un arī šīs aizkustinošās filmas spēks.

«ROCKETMAN» ("Rocketman")

Drāma, biogrāfija, fantāzija, ASV, 2019

REŽISORS: Deksters Flečers

LOMĀS: Tarons Egertons, Braisa Dalasa Hovarda, Ričards Madens, Džeimijs Bels un citi.