28. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1979. gadā Aija Dzērve - Dailes teātra aktrise.

1960. gadā Oļegs Stepanovs – uzņēmējs, bijušais miljonārs un oligarhs.

1957. gadā Ilmārs Frolovs - kompānijas "Frolov Motors" prezidents

1955. gadā Juris Binde - SIA "Latvijas mobilais telefons" prezidents un valdes priekšsēdētājs, docents Vidzemes Augstskolā.

1952. gadā Valdis Blome - Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrs direktors.

1943. gadā Pēteris Liepiņš - Dailes teātra aktieris.

Jubilāri pasaulē

1994. gadā Džons Stouns - angļu futbolists.

1991. gadā Aleksandrs Lakazets - franču futbolists.

1985. gadā Kerija Maligana - britu aktrise.

1982. gadā Aleksa Davalosa - amerikāņu aktrise.

1980. gadā Marks Fīhlijs - īru mūziķis ("Westlife").

1976. gadā Aleksejs Ņemovs - krievu vingrotājs, četrkārtējs olimpiskais un pieckārtējs pasaules čempions.

1971. gadā Jekaterina Gordejeva - krievu daiļslidotāja, divkārtēja olimpiskā un četrkārtēja pasaules čempione.

1968. gadā Kailija Minoga - austrāliešu aktrise un dziedātāja.

1967. gadā Glens Raiss - amerikāņu basketbolists, 2000. gada NBA čempions, trīskārtējs NBA "Visu zvaigžņu spēles" dalībnieks.

1962. gadā Rolands Gifts - angļu mūziķis ("Fine Young Cannibals").

1962. gadā Andrejs Paņins - krievu aktieris (miris 2013. gadā).

1945. gadā Džons Fogertijs - amerikāņu mūziķis ("Creedence Clearwater Revival").

1944. gadā Rūdolfs Džuliani - bijušais Ņujorkas mērs.

1938. gadā Džerijs Vests - amerikāņu basketbolists, NBA čempions, 14 reizes piedalījies NBA "Visu zvaigžņu spēlē", 1960. gada olimpiskais čempions, pēcāk treneris un ģenerālmenedžeris.

1931. gadā Kerola Beikere - amerikāņu aktrise.

1925. gadā Bilents Edževits - bijušais Turcijas premjerministrs (miris 2006.gadā).

1912. gadā Patriks Vaits - austrāliešu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1990.gadā).

1908. gadā Ians Flemings - angļu rakstnieks (miris 1964.gadā).

1888. gadā Kārels Ēnpalu - Igaunijas premjerministrs (miris 1942.gadā).

1884. gadā Edvards Benešs - čehoslovāku neatkarības kustības līderis, otrais Čehoslovākijas prezidents (miris 1948.gadā).

1738. gadā Žozefs Iņass Giljotēns - franču fiziķis, giljotīnas izgudrotājs (miris 1814.gadā).

1660. gadā Džordžs I - Lielbritānijas karalis (miris 1727.gadā).

1524. gadā Selims II - Osmaņu sultāns (miris 1574.gadā).

Notikumi Latvijā

2011. gadā, pamatojies uz Satversmes 48.pantu, Valsts prezidents Valdis Zatlers rosina atlaist Saeimu, kā iemeslu minot 26.maija Saeimas balsojumu, kas nedod atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā.

2007. gadā notiek pirmais Saeimas un nevalstisko organizāciju (NVO) forums, kura mērķis ir izvērtēt abu pušu līdzšinējo sadarbības pieredzi un pārrunāt svarīgākos risināmos jautājumus un sadarbības plānus nākamajam gadam. Forumu atklāj Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone (LPP/LC).

2006. gadā izmēģinājuma režīmā sāk darboties jaunizveidotā Latgales reģionālā radiostacija "Latgales radio".

2006. gadā Madona svin pilsētas 80 gadu jubileju. Svētki turpinās līdz 4.jūlijam.

2005. gadā notiek pirmais Latvijas vēderdejotāju festivāls "Vēderdejotāja 2005".

2005. gadā, turpinot darba vizīti Gruzijā, Ministru prezidents Aigars Kalvītis tiekas ar NATO speciālo pārstāvi Dienvidkaukāzā Romualdu Ražuku, Latvijas goda konsuli Regīnu Jakobidzi un Latvijas diasporas pārstāvjiem, kā arī ar Gruzijas Imereti reģiona vadītāju Zurabu Kadžaiju un ar Adžārijas autonomās republikas valdības vadītāju Levanu Varšalomidzi.

2005. gadā no knišļu uzbrukumiem Latgales un Vidzemes piecos rajonos iet bojā 136 govis. Knišļi vairākos rajonos izplatījušies saistībā ar vēlo pavasari un Latvijā pāris dienu iepriekš valdošo karsto laiku, turklāt to vairošanos veicina mitrums, kas Latgalē vērojams pēc spēcīgajām lietavām un plūdiem. Knišļi aktivizējas tieši dienas pievakarē. Līdz 17.jūnijam bojā iet 554 mājlopi septiņos rajonos.

2005. gadā trīs dienu oficiālā vizītē Latvijā ierodas ASV Senāta delegācija, ko vada senators Mičs Makkonels.

2004. gadā par jauno Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektoru ievēl līdzšinējo rektora pienākumu pildītāju, mācību prorektoru profesoru Juri Skujānu.

2004. gadā Gvadalaharā, Meksikā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tiekas ar Meksikas prezidentu Vincenti Foksu un Latīņamerikas un Karību valstu vadītājiem.

2004. gadā Rīgā viesojas Maskavas mērs Jurijs Lužkovs ar delegāciju. Vizītes gaitā Lužkovs piedalās "Maskavas nama" atklāšanā Rīgā, Marijas ielā 7.

2003. gadā Jūrmalas domes deputāti nolemj no domes priekšsēdētāja amata atbrīvot Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedru Daini Urbanoviču. Deputāti, kas pieprasa viņa atlaišanu, uzskata, ka Urbanovičs nav pildījis Latvijas likumos un Jūrmalas domes nolikumā noteiktos pienākumus, Jūrmalas pilsētas lēmumus, kā arī likumus un Ministru kabineta noteikumus. Jūrmalas domes priekšsēdētāja amatā deputāti ievēl LSDSP pārstāvi Juri Hlevicki.

2003. gadā Mārtiņš Lācis iesniedz akreditācijas vēstuli Bosnijas un Hercegovinas rotējošās prezidentūras priekšsēdim Borislavam Paravacam, kļūstot par pirmo Latvijas Republikas vēstnieku šajā valstī.

2002. gadā Kalsnavas spirta rūpnīcas ražotnes izmantotājas SIA "Riga Bestsprit" strādājošie rīko piketu, lai protestētu pret Valsts ieņēmumu dienesta uzņēmumam noteikto nodokļu uzrēķinu.

2001. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nosūta apsveikumu vijolniecei Baibai Skridei sakarā ar uzvaru starptautiskajā karalienes Elizabetes rīkotajā konkursā.

2001. gadā Lisabonā satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs un Slovākijas transporta ministrs Jozefs Macejko paraksta Latvijas-Slovākijas starpvaldību nolīgumu par starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem.

2001. gadā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Zemessardzes pulkvedis Raimonds Graube un NBS un Aizsardzības ministrijas pārstāvji uzturas vizītē Bosnijā, lai apmeklētu NBS karavīrus, kuri piedalās Starptautiskajā miera uzturēšanas misijā (SFOR).

1999. gadā Latvijas pierobežas rajonos zemnieki rīko protesta akcijas - piketus un ceļu bloķēšanu, lai panāktu ievedmuitas paaugstināšanu visām tām pārtikas precēm, ko var ražot Latvijā.

1998. gadā Briselē notiek pirmā Latvijas - Eiropas Savienības (ES) asociācijas komitejas sanāksme. Komitejas mērķis ir noteikt politiskā dialoga ietvarus, veicināt abu pušu tirdzniecisko un cita veida ekonomisko sakaru paplašināšanos, kā arī radīt pamatu Latvijas pakāpeniskai integrācijai ES.

1998. gadā Latviju darba vizītē apmeklē Zviedrijas ārlietu ministre Lēna Hjelma-Valena.

1998. gadā Latvijas Armēņu biedrība atzīmē 10 gadu jubileju.

1996. gadā Viļņā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidenti paraksta kopīgu deklarāciju par partnerattiecībām integrācijas procesā, kurā paziņo, ka Baltijas valstis nostiprinās savu sadarbību, integrējoties Eiropas struktūrās.

Notikumi pasaulē

2010. gadā pasažieru ātrvilcienam noskrienot no sliedēm un saduroties ar kravas vilcienu, Rietumbengālijas štatā Indijā iet bojā 141 pasažieris.

2008. gadā Nepālas politiskās partijas nobalso par 239 gadus ilgās hinduistu monarhijas atcelšanu un pasludina republiku.

2007. gadā politiskā skandālā iepītais Japānas lauksaimniecības ministrs Toshikacu Macuoka izdara pašnāvību, kļūstot par pirmo Japānas ministru kopš Otrā pasaules kara, kas dzīvi beidz pašnāvībā.

2002. gadā NATO un Krievija uzsāk jauna veida drošības sadarbību NATO un Krievijas padomi, kurā Krievija ieņem vienlīdzīgu lomu ar NATO sabiedrotajiem.

1999. gadā Polijas policija aizvāc ārpus Aušvicas koncentrācijas nometnes uzstādītos vairākus simtus krustu, izbeidzot katoļu radikāļu 11 mēnešu ilgo protestu, kas smagi kaitēja attiecībām ar ebreju grupām.

1998. gadā Pakistāna veic piecus kodolizmēģinājumus, oficiāli kļūstot par kodolvalsti.

1997. gadā Krievija un Ukraina paraksta vienošanās, piešķirot Krievijai uz 20 gadiem tiesības daļu no savas Melnās jūras flotes turēt Sevastopolē, Krimas pussalas Ukrainas daļā.

1995. gadā Krievijas pilsētu Ņeftjegorsku satricina 7,6 magnitūdas spēcīga zemestrīce, nogalinot vismaz 2000 cilvēku.

1991. gadā nemiernieku tanki iekaro Etiopijas galvaspilsētu Adisabebu un gāž marksistu valdības atliekas, kuras 17 gadus ilgā valdīšana nesa valstī badu un karu.

1987. gadā 19 gadus vecais vācu jaunietis Matiass Rusts ar mazu lidmašīnu aizlido no Helsinkiem uz Maskavu un nosēžas Sarkanajā laukumā. Viņš tūlīt tiek apcietināts un paturēts ieslodzījumā līdz 1988.gada 3.augustam.

1981. gadā mirst Polijas katoļu primāts kardināls Stefans Višiņskis, kurš aktīvi pretojās Varšavas komunistiem.

1972. gadā Parīzē mirst Vindzoras hercogs, Lielbritānijas bijušais karalis Edvards VIII. Viņš atteicās no troņa 1936.gadā, lai salaulātos ar amerikāņu šķirteni Volisu Simpsoni.

1964. gadā tiek dibināta Palestīnas atbrīvošanas organizācija.

1961. gadā vairāki starptautiski laikraksti publicē Pītera Benensona rakstu "Aizmirstie cietumnieki", kas vēlāk tiek uzskatīts par cilvēktiesību organizācijas "Amnesty International" dibināšanas brīdi.

1952. gadā Grieķijas sievietes iegūst balsstiesības.

1942. gadā atriebībā par Prāgā notikušo atentāta mēģinājumu pret Reinhardu Heidrihu, nacisti Čehoslovākijā nogalina vairāk nekā 1800 cilvēku.

1940. gadā Beļģijas karalis Leopolds padodas iebrūkošajam nacistiskās Vācijas karaspēkam.

1940. gadā Norvēģijas, Francijas, Polijas un britu spēki atkaro Narvīku, Norvēģijas ziemeļos. Tā ir pirmā sabiedroto uzvara Otrajā pasaules karā.

1937. gadā par Lielbritānijas premjerministru kļūst Nevils Čemberleins.

1918. gadā Armēnijas Demokrātiskā Republika un Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika pasludina neatkarību no Transkaukāza Demokrātiskās Republikas.

1588. gadā milzīgā Spānijas flote, kuras sastāvā ir 130 karakuģi un 30 000 karavīru un kas ir pazīstama kā "Nesatricināmā armāda", atstāj spāņu ostas, lai pārņemtu savā kontrolē Lamanšu un transportētu Spānijas invāzijas armiju no Nīderlandes uz Lielbritāniju.

1533. gadā Kenterberijas arhibīskaps Tomass Kranmers pasludina Anglijas karaļa Henrija VII un Annas Boleinas laulību par likumīgu.

1503. gadā Romas katoļu pāvests Aleksandrs VI salaulā Skotijas karali Džeimsu IV un Anglijas karaļa Henrija VII meitu Margarēti Tjūdoru. Skotija un Anglija noslēdz līgumu par mūžīgu mieru, kas noturas desmit gadus.