foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
"Mēģināju runāt. Neuztvēra" - Kaspars Dimiters ar spēcīgiem vārdiem vēršas pie sava drauga Kiviča
Trakā pasaule
2019. gada 16. marts, 18:35

"Mēģināju runāt. Neuztvēra" - Kaspars Dimiters ar spēcīgiem vārdiem vēršas pie sava drauga Kiviča

Jauns.lv

Dziesminieks Kaspars Dimiters sarunā ar Jauns.lv atklāj, ka Andri Kiviču pazīst sen un labi. "Mēģināju runāt divatā. Neuztvēra," saka Dimiters, kurš centies savam cunftes brālim parādīt pareizo ceļu ārā no tādas dzīves, kādā mūziķis šobrīd sevi samaļ.

"Fināls būs traģiski banāls," Kiviča un Lienes Skulmes mīlas sāgas beigas ieskicē dziesminieks Dimiters, atsaucoties uz arīdzan paša piedzīvoto, ko Dimiters nodēvē par "katastrofu medicīnu".  Tā kā Kivičs savā kolēģī nav ieklausījies, Dimiters radījis kompozīciju "Dreslera valodā". 

"Ielauza viņu ar politikas karuseli. Absolūti izmainīja. Jālūdzas, lai paliek dzīvs, pie prāta un var atgriezties. Upurēti jau tiek bērni - viņa un Lienes," skaidro Dimiters. Un Kaspara sirdī ir tapusi dziesma par Kiviča akačiem:

"KIVI ČIVI ČIVI BLŪZS"

Uzvārds man no augļa kivi.

Pūkains esmu es un spaidāms.

Nu ar Lieni abi divi

Topā esam, kas bij gaidāms.

Gala sākums - TV rampa.

Sanāca jau tīri kruti.

Jēgu prom nu Liene kampa,

Par ko dabūju pa muti.

Popstārs esmu atzīts, raidīts.

Skauž jums tas, ka slavens tapu.

Lienes bērnu vidū gaidīts,

Saukts par popsas topa papu.

Bērni, mani redzot tādu,

Manto zināšanas smalkas. 

Kā par zvaigzni kļūt var, rādu,

Reklamējot rumpja alkas.

Patīk man, ka mani rāda

Rampā, vannā, bodē, bārā.

Sirds kā zarna man ir tāda:

Kas tai iekšā, tas nāk ārā.

Patīk man, ka mani laiko,

Ka ik dienas esmu topā.

Sirdszarna jau reizēm tvaiko,

Fināls būšot dziļā "žo...".

Ministram ja es par kuslu,

Mīliet mani, ka vēl dziedu.

Vannā zīzdams bešu suslu,

Sakarīgi taču spriedu.

Šampi lakt, dot grīdā gribu.

Gadiem piecpadsmit man plāniņš,

Izbaudām lai mīlestību -

Liene, es un vannas krāniņš.

Latvijā nu mūs tik cūko,

Man pat džeki deva žaunā.

Prāts vispirms ir jāizkūko,

Lai to neņemtu mēs ļaunā. 

Kad no grīdas cēlos bodē,

Apsargs čukstot tuvāk plaka:

"Pilnīgs čau" nu vairs nav modē,

"Pilnīgs Kivičš" tagad saka.

Ir, kas mīl vēl mūs un maksā.

Pateicīgs es tādiem bračkām.

Sanāks man, ko maksāt 'zagsā',

Narkologaiem un atkačkām.

Zinu, viss jums pāri malām.

Sit jau mani, Lieni pļaukā.

Mauksim prom uz siltām salām,

Nesit kur un neapsaukā.

Sportists esmu, slava pīķī -

Mediji un skauģi gādās.

Jums šai pāķu pīļu dīķī

Kivičš lai pat sapņos rādās!

Vēl tik bietē došu Neidam,

Savākt solījās kas Lieni.

Manam topa dzīves veidam

Piestāv mirt par karalieni.