27. decembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Dzimšanas dienas šodien lērumam leģendu - rakstniekam Edvartam Virzam, futbolistam Albertam Šeibelim, soļotājam Aigaram Fadejevam. 70 gadu jubileju svin franču aktieris Žerārs Depardjē, un pasaulē šī diena vēsturē iegājusi arī ar to, ka akurāt pirms 40 gadiem Spānijas karalis Huans Karloss ratificē valsts pirmo demokrātisko konstitūciju.
Jubilāri Latvijā
1883. gadā Edvarts Virza - rakstnieks (miris 1940. gadā).
1906. gadā Alberts Šeibelis - futbolists (miris 1972. gadā).
1918. gadā Auguste Klinka - ilggadējā Latvijas Nacionālās operas soliste (mirusi 2012. gadā)
1933. gadā Gunārs Binde - fotomākslinieks.
1946. gadā Jakovs Pliners - politiķis, pedagoģijas zinātņu doktors.
1962. gadā Edvīns Raups - dzejnieks.
1971. gadā Sergejs Inšakovs - vieglatlēts.
1973. gadā Mihails Ziziļevs - futbolists.
1974. gadā Daiga Kažociņa - Latvijas Nacionālā teātra aktrise.
1975. gadā Aigars Fadejevs - vieglatlēts, 2000. gada olimpisko spēļu sudraba godalgas ieguvējs 50 kilometru soļojumā.
Elīna Dzelme un Aigars Fadejevs līksmo izstādes atklāšanā
Elīnas Dzelmes un Aigara Fadejeva draudzība Aivara Vilipsōna izstādes-zibwakcīnas „Čaks un V-sōns” atklāšanā 2015.gada 17. aprīlī.
1983. gadā Armands Bērziņš - hokejists.
1984. gadā Andrejs Perepletkins - futbolists.
Jubilāri pasaulē
1571. gadā Johanness Keplers - vācu astronoms (miris 1630.gadā).
1773. gadā Džordžs Keilijs - angļu zinātnieks, izgudrotājs un politiķis (miris 1857. gadā).
1822. gadā Luī Pastērs - franču zinātnieks, pasterizācijas izgudrotājs (miris 1895.gadā).
1832. gadā Pāvels Tretjakovs - krievu uzņēmējs un mākslas patrons (miris 1897.gadā).
1901. gadā Marlēna Dītriha - vācu aktrise un dziedātāja (mirusi 1992.gadā).
Kinoleģenda Marlēna Dītriha
1934. gadā Larisa Latiņina - krievu vingrotāja, deviņkārtējā olimpiskā un deviņkārtējā pasaules čempione.
1948. gadā Žerārs Depardjē - franču aktieris.
Žerārs Depardjē Novosibirskā
1950. gadā Roberto Betega - itāļu futbolists.
1951. gadā Ernesto Sediljo - bijušais Meksikas prezidents.
1952. gadā Deivids Noflers - britu mūziķis ("Dire Straits").
1963. gadā Gaspārs Noē - argentīniešu kino režisors.
1971. gadā Dankans Fergusons - skotu futbolists.
1974. gadā Masi Oka - japāņu aktieris.
1976. gadā Fernando Pisani - kanādiešu hokejists.
1981. gadā Emīlija de Reivina - austrāliešu aktrise.
1984. gadā Žils Simons - franču tenisists.
1990. gadā Milošs Raoničs - horvātu tenisists.
1993. gadā Olīvija Kuka - angļu aktrise.
Notikumi Latvijā
1990. gadā akcionāru sapulcē tiek pieņemts lēmums dibināt AS "Preses nams".
1996. gadā VAS "Latvenergo" noslēdz līgumu ar Francijas firmu "ABB Alston Power" par četru Ķeguma HES-1 hidroagregātu modernizāciju un renovāciju, kas izmaksās 24 miljonus ASV dolāru.
1999. gadā pedofilijas lietā tiek uzrādīta apsūdzība biroja "Misis Latvija" vadītājam Aināram Eisakam, pēc apsūdzības uzrādīšanas viņu apcietina.
2001. gadā Ministru kabinets pieņem noteikumus par Saldus rajona Brocēnu novada izveidošanu.
2002. gadā Ministru kabinets pieņem rīkojumu par Valsts bērna tiesību aizsardzības centra reorganizāciju un Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta izveidi.
2006. gadā Irākā nemiernieku uzstādīta spridzekļa eksplozijā tiek nogalināti Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dižkareivji Gints Bleija un Vitālijs Vasiļjevs. Uzbrukumā ievainojumus gūst vēl trīs Latvijas karavīri.
Notikumi pasaulē
537. gadā Stambulā tiek pabeigta pareizticīgo katedrāles "Hagia Sophia" būvniecība.
1831. gadā angļu pētnieks Čārlzs Dārvins dodas ceļojumā ar kuģi "HMS Beagle", kura laikā viņš formulēja savu evolūcijas teoriju.
1904. gadā Londonā pirmizrādi piedzīvo Džeimsa Berija luga "Pīters Pens".
1918. gadā sākas poļu sacelšanās pret Vāciju.
1927. gadā no padomju Komunistiskās partijas tiek izslēgts revolūcijas līderis Ļevs Trockis.
1945. gadā Vašingtonā tiek dibināts Starptautiskais valūtas fonds.
1945. gadā 28 pasaules valstis dibina Pasaules banku.
1949. gadā Indonēzija iegūst neatkarību no Nīderlandes.
1972. gadā Maltas premjerministrs Doms Mintofs pieprasa, lai britu spēki izvācas no salas. Lielbritānija atsakās.
1972. gadā Beļģija kļūst par pirmo NATO dalībvalsti, kas izveidojusi diplomātiskās attiecības ar Austrumvāciju.
1978. gadā Spānijas karalis Huans Karloss ratificē valsts pirmo demokrātisko konstitūciju.
1979. gadā pēc padomju spēku atbalstīta valsts apvērsuma Afganistānas prezidentam Hafizullaham Aminam tiek izpildīts nāvessods.
1984. gadā Varšavā sākas tiesas process pret četriem Polijas slepenā dienesta policistiem, kas apsūdzēti kustību "Solidaritāte" atbalstoša katoļu priestera Ježija Popeluško nogalināšanā.
1985. gadā Palestīniešu kaujinieki Romas un Vīnes lidostās nogalina 19 cilvēkus.
1989. gadā Ēģipte un Sīrija atjauno diplomātiskās attiecības.
1996. gadā sākas pirmā Ruandas genocīda tiesas prāva, kurā apsūdzētajiem draud nāvessods par viņu dalību 1994.gada apmēram 800 000 tutsi civiliedzīvotāju slaktiņā.
2002. gadā ar sprāgstvielām piekrautu divu kravas automašīnu sprādzienā pie Čečenijas promaskaviskās valdības mītnes Groznijā tiek nogalināti 72 cilvēki un vēl 200 ievainoti.
2002. gadā Ziemeļkoreja paziņo par ANO kodolinspektoru izraidīšanu un kodolpētījumu centru tālāku būvēšanu.
2004. gadā 71 gada vecumā mirst amerikāņu rakstniece Sūzana Zontāga.
2005. gadā austriešu pētnieks Volfgangs Melhiors ar vēl četru cilvēku komandu, slēpojot bez kādiem tehniskiem palīglīdzekļiem, rekordīsā laikā - 33 dienās - sasniedz Dienvidpolu.
2006. gadā 93 gadu vecumā Kalifornijā mirst bijušais ASV prezidents Džeralds Fords, kurš nāca pie varas pēc Votergeitas skandāla.
2007. gadā spridzinātājs pašnāvnieks nogalina Pakistānas opozīcijas līderi Benaziru Bhuto, ieraujot valsti haosā pirms vispārējām vēlēšanām, kurās tika prognozēta Bhuto uzvara.
