21. decembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1986. gadā Kristiāna Abiļeva - čelliste.

1969. gadā Mihails Zemļinskis – bijušais futbolists un bijušais Saeimas deputāts.

1965. gadā Kārlis Čerāns - LU Fizikas un matemātikas fakultātes asociētais profesors, LU Matemātikas un informātikas institūta vadošais pētnieks.

1963. gadā Aleksandrs Babenko - uzņēmējs.

1956. gadā Vladimirs Pugačovs - tenors.

1954. gadā Guntis Beņķis - Saeimas kancelejas direktora vietnieks (miris 2014.gadā).

1950. gadā Gunārs Dūzis - žurnālists, ziņu producents.

1942. gadā Andris Gūtmanis - Latvijas transporta attīstības un izglītības asociācijas prezidents.

1938. gadā Andris Kolbergs - rakstnieks.

JUBILĀRI PASAULĒ

1969. gadā Žilī Delpī - franču aktrise.

1967. gadš Mihails Saakašvili - Gruzijas eksprezidents.

1966. gadā Kīfers Sazerlends - kanādiešu aktieris.

1965. gadā Endijs Diks - amerikāņu aktieris.

1959. gadā Florensa Grifita Džoinere - amerikāņu sprintere.

1954. gadā Krisa Everta - amerikāņu tenisiste.

1950. gadā Džefrijs Kacenbergs - amerikāņu producents.

1948. gadā Semjuels Lī Džeksons - amerikāņu aktieris.

1947. gadā Pako de Lusija - spāņu ģitārists.

1946. gadā Kārls Vilsons - amerikāņu dziedātājs un ģitārists ("The Beach Boys", miris 1998.gadā).

1942. gadā Hu Dzjiņtao - Ķīnas prezidents.

1940. gadā Frenks Zapa - amerikāņu mūziķis (miris 1993.gadā).

1937. gadā Džeina Fonda - amerikāņu aktrise.

1918. gadā Kurts Valdheims - Austrijas prezidents, ANO ģenerālsekretārs (miris 2007.gadā).

1917. gadā Heinrihs Bēls - vācu rakstnieks un Nobela prēmijas laureāts (miris 1985.gadā).

1905. gadā Entonijs Pauels - britu rakstnieks (miris 2000.gadā).

1890. gadā Hermans Jozefs Millers - amerikāņu ģenētiķis un Nobela prēmijas laureāts (miris 1967.gadā).

1872. gadā Dons Lorenco Perozi - itāļu komponists (miris 1956.gadā).

1804. gadā Bendžamins Disraeli - Lielbritānijas premjerministrs (miris 1881.gadā).

1795. gadā Leopolds fon Ranke - vācu vēsturnieks (miris 1886.gadā).

1401. gadā Tomaso Masačo - itāliešu gleznotājs (miris 1428.gadā).

1118. gadā Tomass Bekets - Anglijas Lords kanclers un Kenterberijas arhibīskaps (miris 1170.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2006. gadā darbu sāk pirmie Latvijas aviosabiedrības "airBaltic" pasažieru automātiskās reģistrācijas automāti lidostā "Rīga".

2003. gadā konkursa "Lielās folkloras gada balvas 2003" Dižā balva piešķirta Valsts prezidentei un folkloristei Vīķei-Freibergai.

2002. gadā Latvijas Sociālistiskās partijas 8.kongresā par partijas priekšsēdētāju atkārtoti ievēlē Alfrēdu Rubiku.

2001. gadā Satversmes tiesa atzīst, ka Valsts valodas likuma normas par personu vārdu latviskošanu atbilst Satversmei un Jutas Mencenas uzvārda "Mentzen" latviskotās formas ierakstīšana pasē ir likumīga. Šī ir pirmā lieta, kas ierosināta pēc privātpersonas konstitucionālas sūdzības par vārdu un uzvārdu rakstības noteikumu atbilstību Satversmei.

2000. gadā ārkārtas Rīgas Fondu biržas akcionāru pilnsapulcē par biržas prezidentu un valdes priekšsēdētāju ievēlē Guntaru Kokoreviču, kurš līdz šim bija biržas Finanšu departamenta vadītājs. Līdzšinējais biržas prezidents Uldis Cērps no biržas vadītāja amata atkāpās, jo iecelts par jaunās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju.

1999. gadā Ministru kabinets Drošības policijas priekšnieka amatā apstiprina līdzšinējo Drošības policijas priekšnieka vietas izpildītāju policijas pulkvežleitnantu Jāni Reiniku.

1998. gadā Latvijas Banka laiž apgrozībā jaunās zelta simts latu monētas.

1995. gadā Saeima apstiprina Andra Šķēles valdību, ko veido sešas Saeimas frakcijas.

NOTIKUMI PASAULĒ

2006. gadā pēc 21 gadu ilgas autoritatīvas valdīšanas mirst Turkmenistānas prezidents Saparmurats Nijazovs jeb Turkmenbaši.

2005. gadā britu popzvaigzne Eltons Džons salaulājas ar savu ilggadējo partneri Deividu Fērnišu, pievienojoties simtiem homoseksuālu pāru Lielbritānijā, kas izmantoja spēkā stājušos likumu par viena dzimuma pāru attiecību reģistrēšanu.

1993. gadā Krievijas prezidents Boriss Jeļcins likvidē bijušo drošības dienestu VDK, paziņojot, ka to "nav iespējams reformēt".

1991. gadā 11 bijušās padomju republikas - Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Moldova, Krievija, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Ukraina un Uzbekistāna - vienojas par Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) izveidi.

1990. gadā Albānijā tiek novāktas Eiropas pēdējās gigantiskās padomju diktatora Josifa Staļina statujas.

1988. gadā aviokompānijas "Pan American World Airways" lidmašīnā "Boeing 747" virs Skotijas pilsētas Lokerbijas eksplodē bumba. Lidaparātam nogāžoties pilsētiņā iet bojā visi 259 cilvēki, kas atradās tajā, un vēl 11 Lokerbijas iedzīvotāji.

1975. gadā terorista "Karlosa Šakāļa" vadītais kaujinieku grupējums "Arābu revolūcijas roka" iebrūk OPEC galvenajā mītnē Vīnē un sagrābj par ķīlniekiem 11 naftas ministrus un viņu personāla locekļus.

1973. gadā Ženēvā sākas pirmā miera konference starp Izraēlu un tās arābu kaimiņvalstīm. Sanāksmē piedalās Jordānija, Izraēla, Ēģipte, ASV, Padomju Savienība un ANO.

1972. gadā Austrumvācija un Rietumvācija nodibina diplomātiskās attiecības, paverot ceļu Austrumvācijas starptautiskai atzīšanai.

1968. gadā no Kenedija Kosmosa centra Floridas štatā tiek uzsākta pirmā pilotētā kosmiskā misija uz Mēnesi - "Apollo 8". Tās dalībnieki kļūst par pirmajiem cilvēkiem, kas atstāj Zemes gravitācijas lauku.

1967. gadā 18 dienas pēc pārdzīvotās pasaulē pirmās sirds transplantācijas operācijas mirst donora sirds saņēmējs Luiss Vaškanskis.

1958. gadā par Francijas Piektās Republikas pirmo prezidentu kļūst Šarls de Golls.

1940. gadā 44 gadu vecumā no sirdslēkmes mirst amerikāņu rakstnieks Frensiss Skots Ficdžeralds.

1937. gadā Losandželosā pirmizrādi piedzīvo pirmā pilnmetrāžas krāsainā multfilma - studijas "Walt Disney" radītā "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši".

1913. gadā laikrakstā "New York World" tiek publicēta pirmā krustvārdu mīkla, kuras sastādītājs bija Lielbritānijā dzimušais Artūrs Vains.

1375. gadā mirst itāliešu rakstnieks Džovanni Bokačo.