25. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1963. gadā Jurijs Šapurovs - "Norvik bankas" valdes loceklis.

1960. gadā Inguna Cepīte - izdevniecības "Pētergailis" Komunikāciju daļas vadītāja.

1950. gadā Maija Prēdele - čelliste.

Jubilāri pasaulē

1985. gadā Ciara - amerikāņu dziedātāja, dejotāja un modele.

1984. gadā Keitija Perija - amerikāņu popmūzikas dziedātāja.

1981. gadā Šons Raits-Filipss - angļu futbolists.

1970. gadā Adams Goldbergs - amerikāņu aktieris.

1970. gadā Eds Robertsons - kanādiešu mūziķis ("Barenaked Ladies").

1969. gadā Oļegs Saļenko - krievu futbolists, 1994. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra labākais vārtu guvējs.

1966. gadā Vendels Klārks - kanādiešu hokejists.

1961. gadā Čads Smits - amerikāņu bundzinieks ("Red Hot Chili Peppers").

1955. gadā Matiass Jabss - vācu mūziķis ("Scorpions").

1950. gadā Kriss Normens - angļu dziedātājs.

1948. gadā Glens Tiptons - angļu ģitārists ("Judas Priest").

1944. gadā Džons Andersons - angļu dziedātājs ("Yes").

1931. gadā Annija Žirardo - franču aktrise (mirusi 2011.gadā).

1921. gadā Mihails I - Rumānijas karalis.

1913. gadā Klauss Barbijs - nacistiskais kara noziedznieks (miris 1991.gadā).

1895. gadā Levi Eškols - Izraēlas premjerministrs (miris 1969.gadā).

1888. gadā Ričards Bērds - amerikāņu polārpētnieks (miris 1957.gadā).

1881. gadā Pablo Pikaso - spāņu gleznotājs un skulptors (miris 1973.gadā).

1864. gadā Džons Frensiss Dodžs - amerikāņu auto pionieris (miris 1920.gadā).

1838. gadā Žoržs Bizē - franču komponists (miris 1875.gadā).

1825. gadā Johans Štrauss II - austriešu komponists (miris 1899.gadā).

1811. gadā Evarists Galuā - franču matemātiķis (miris 1832.gadā).

1806. gadā Makss Štirners - vācu filozofs un rakstnieks (miris 1856.gadā).

1759. gadā Marija Fjodorovna - Krievijas cara Pāvela I otrā sieva (mirusi 1828.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā klajā nāk žurnāla "Rīgas Viļņi" 50 gadu jubilejas numurs.

2006. gadā Spānijas pilsētā Seviļā sākas kārtējais starptautiskais pasaules mūzikas gadatirgus "World Music Expo" (WOMEX), kurā pirmo reizi izveidots Latvijas nacionālais stends.

2006. gadā Rīgā pirmo reizi notiek Baltijas jūras valstu civilās aizsardzības ģenerāldirektoru sanāksme, kurā lemj par nākotnes sadarbības iespējām civilajā aizsardzībā.

2002. gadā Vatikānā, tiekoties ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu, pāvests Jānis Pāvils II svētī Latvijas tautu un valsti. Pēc tikšanās notiek Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līguma ratifikācijas rakstu apmaiņas ceremonija.

2001. gadā Saeima pieņem Administratīvā procesa likumu. Administratīvā procesa likuma ieviešana spēs nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu attiecībās starp valsti un indivīdu.

1999. gadā Skrundas radiolokācijas staciju atstāj pēdējās Krievijas militārpersonas, līdz ar to visa kompleksa teritorija reāli pāriet Latvijas "Valsts nekustamā īpašuma aģentūras" apsaimniekošanā.

1940. gadā sākas lata nomaiņa ar PSRS rubli attiecībās 1:1. Lata reālā vērtība gan bija vismaz trīs reizes augstāka. 1941.gada 25.martā lats pilnīgi tika izņemts no apgrozības.

1905. gadā Dundagas pagastā tiek ievēlēta pirmā pagasta rīcības komiteja.

1905. gadā Nītaures pagasta namā notiek tautas sapulce, kurā piedalās 200 līdz 300 dalībnieki.

1532. gadā, turpinot gada sākumā iesākto politiku, Rīgas pilsēta noslēdz ticības līgumu ar Sāmsalas bruņniecību.

Notikumi pasaulē

2005. gadā Irākas vēlētāji referendumā apstiprina jauno valsts konstitūciju.

2004. gadā 65 gadu vecumā no sirdstriekas mirst leģendārais britu radio dīdžejs Džons Pīls, kurš savus klausītājus iepazīstināja ar neskaitāmām jaunām grupām, no kurām vairākas vēlāk kļuva par pasaules zvaigznēm.

2003. gadā Krievijas milicija apcietina Krievijas turīgāko cilvēku un naftas giganta "Jukos" vadītāju Mihailu Hodorkovski, apsūdzot viņu krāpšanā un par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tiesa viņam vēlāk piespriež astoņu gadu cietumsodu.

2001. gadā ASV programmatūru gigants "Microsoft" izdod operētājsistēmu "Windows XP".

1999. gadā Vācijas kanclers Gerhards Šrēders atklāj Bonnas konferenci, kurā piedalās 168 valstu pārstāvji, lai apspriestos par globālajā sasilšanā vainoto siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu.

1998. gadā sešās Eiropas Savienības valstīs stājas spēkā starptautiskie likumi personīgās informācijas privātuma aizsardzībai.

1996. gadā Kanādā notiek lielākais vienas dienas streiks valsts vēsturē, kad vairāk nekā 250 000 protestētāju pulcējas Toronto, iestājoties pret Maika Herisa vadītās valdības veikto budžeta samazinājumu.

1991. gadā trīs mēnešus pēc Desmit dienu kara beigām Slovēniju pamet pēdējais Dienvidslāvijas armijas karavīrs.

1983. gadā ASV desantnieku vadīti Vašingtonas sabiedroto Karību jūras valstu spēki iebrūk Grenadā, kur pirms sešām dienām valsts apvērsumā tiek nogalināts premjerministrs Moriss Bišops un vairāki viņa atbalstītāji.

1971. gadā ANO Ģenerālā asambleja nobalso par Ķīnas uzņemšanu ANO un Taivānas izslēgšanu.

1962. gadā ASV sūtnis ANO Adlajs Stīvensons Kubas raķešu krīzes laikā demonstrē Drošības padomes sēdē fotogrāfijas, kas apstiprina padomju raķešu uzstādīšanu Kubā.

1945. gadā Ķīna pārņem Taivānas administrāciju pēc Japānas padošanās sabiedrotajiem.

1944. gadā Otrajā pasaules karā Filipīnu piekrastē notiek Leites līča kauja starp Japānas un ASV jūras spēkiem, kas ir lielākā jūras kauja pasaules vēsturē.

1944. gadā ASV spēku zemūdeni "USS Tang" nogremdē pašas kļūdaini izšauta torpēda.

1938. gadā ASV Dubjūkas arhibīskaps Frensis Bekmens nosoda svinga mūziku kā "deģenerātu mūzikas sistēmu, kuras mērķis ir sagraut jauniešu morālo nostāju", brīdinot, ka svinga klausīšanās cilvēkus ved "uz elles ceļa".

1938. gadā Itālijas diktators Benito Musolīni paziņo, ka Lībija ir daļa no Itālijas, pēc vairāku gadu pakāpeniskas valsts kolonizēšanas.

1938. gadā Japānas spēki sagrābj Ķīnas pilsētu Haņkovu.

1936. gadā Itālijas un Vācijas valdības vienojas par Romas-Berlīnes ass radīšanu, solot abpusēju palīdzību un pretošanos komunismam. Par vienošanos publiski tiek paziņots 1.novembrī.

1935. gadā viesuļvētra appludina Haiti, nogalinot vairāk nekā 2000 cilvēku.

1924. gadā pirms Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām presē nonāk vēstule, kuru it kā rakstījis krievu revolucionārs Grigorijs Zinovjevs, aicinot britus uz sacelšanos. Kaut arī vēstule ir viltojums, vēlēšanās konservatīvie gūst ļoti pārliecinošu uzvaru pār leiboristiem.

1922. gadā Īrijas Brīvvalsts parlamenta apakšpalāta apstiprina jaunās valsts konstitūciju, kas oficiāli iezīmē jaunās valsts pastāvēšanas sākumu.

1920. gadā no asins saindēšanās pēc pieradināta pērtiķa koduma mirst Grieķijas karalis Aleksandrs.

1917. gadā boļševiku revolucionāri Sanktpēterburgā ieņem Ziemas pili.

1909. gadā korejiešu nacionālists nogalina bijušo Japānas premjeru un rezidējošo ģenerāli Korejā princi Ito Hirobumi.

1906. gadā amerikāņu izgudrotājs Lī de Forests patentē savu izgudrojumu "audions" - trīs diožu pastiprinošu elektronu lampu, kas izrādās izšķirošs izgudrojums radio un pārraižu attīstībā.

1900. gadā Lielbritānija anektē Dienvidāfrikas provinci Transvālu.

1875. gadā Bostonā notiek Pētera Čaikovska Pirmo klavieru koncerta pirmatskaņojums.

1861. gadā tiek dibināta Toronto akciju birža.

1828. gadā Londonā tiek atklāti Svētās Katrīnas doki.

1760. gadā Džordžs III kļūst par Lielbritānijas karali.

1616. gadā nīderlandiešu kapteinis Dirks Hartogs kļūst par otro zināmo eiropieti, kas sasniedzis Austrālijas zemi. Viņš izsēžas Austrālijas rietumu piekrastes salā, kas vēlāk tiek nosaukta viņa vārdā.

1415. gadā Simtgadu kara laikā Francijā notiek Azenkūras kauja, kurā jaunais Anglijas karalis Henrijs V sakauj Francijas spēkus.

1147. gadā portugāliešu spēki Afonsu I vadībā un krustneši no Anglijas un Flandrijas pēc četru mēnešu aplenkuma ieņem Lisabonu.