Bohēmiskā Rīga. Filmas "Homo Novus" recenzija

Viena no gaidītākajām «Simtgades filmām» - Annas Vidulejas «Homo Novus» - 26. septembrī piedzīvoja savu pirmizrādi un uzsāk savu gājumu Latvijas kinoteātros. Uzreiz varu teikt, ka filmai paredzams ilgs mūžs un plašs skatītāju loks.

Žanra pieteikums «pārpratumu komēdija» rada asociāciju ar pārspīlētiem gegiem un fizisko komēdiju. Taču «Homo Novus» gadījumā tā drīzāk iemieso Anšlava Eglīša asprātīgi savīto sakritību un notikumu ķēdīti, kas noved pie negaidītiem atrisinājumiem.

Jaunā mākslinieka Jura Upenāja ierašanās Rīgā nejauši saviļņo trakulīgo, bet arī savā ziņā iesīkstējušo mākslinieku vidi, kur, par spīti bohēmiskajai brīvestībai, valda stingra hierarhija. Un pateicoties slīpētā mākslas teorētiķa (lai arī šis apzīmējums arī filmā tiek lietots ar jautājuma zīmi) Kurcuma intrigām, Upenāja dzīve sagriežas kājām gaisā, liekot piedzīvot gan slavas augstumus, gan izmisuma bezdibeņus. Turklāt viss norit fantastiski eleganti atveidotajā trīsdesmito gadu Rīgā. 

Epicentrā

Rīga šajā filmā ir galvenā varone. Izsmalcināta, dzīvīga, eleganta. Šis ir vēstures posms bez kara un šausmām - pilsēta plaukst, un cilvēki izbauda dzīvi. Eiropeiskas vēsmas te ieplūst ļoti ātri, un vilciens jebkurā mirklī var aizvizināt uz Berlīni vai Parīzi.

Lienes Rošteinas izsmalcinātie kostīmi parāda laikmetu, kad elegance un gaume ir ikdienas sastāvdaļa. Filmai ir piemeklētas arī lieliskas lokācijas, radot pārsteidzošu plašumu un apjomu, ko jūtīgi tver Jāņa Eglīša kamera.

Par māksliniekiem

Gan romāns, gan filma pašā pamatā runā par to, ko nozīmē būt māksliniekam. Un Annas Vidulejas filmas mehānisma kustinātājs ir tieši autsaideris Kurcums, kurš atrodas šajā vidē, bet pats nav mākslinieks. Tikai acīgs vērotājs.

Kaspars Znotiņš šo lomu atveido tik niansēti un dažādi, ka reizēm šķiet, ka skatām pasauli ar viņa, nevis jauniņā Upenāja acīm. Dažādo bohēmistu un mākslinieku bariņš apbur un ļauj saskatīt atpazīstamus tipāžus arī mūsdienās.

Ar mīlestību

«Homo Novus» ir arī mīlasstāsts. Ne tikai, manuprāt, trešajā plānā esošās romantiskās sižeta līnijas dēļ - tā ir filma par mīlestību pret mākslu, pret radīšanu, pret krāsām, pret dzīvi, kurā nav iespējams negleznot, nezīmēt, nespēlēt. 

Šī mīlestība pret mākslu, kā arī ļoti jūtīgi uztaustītā Anšlava Eglīša romāna esence ir tas, kas šo filmu padara tik dzīvīgu un arī aizkustinošu. Turklāt izvairoties no lieka patosa vai ciešanām.

«HOMO NOVUS» (Komēdija, romantika, Latvija, 2018)
Režisore: Anna Viduleja
Lomās: Igors Šelegovskis, Kaspars Znotiņš, Kristīne Krūze-Hermane, Andris Keišs, Kaspars Zvīgulis, Aurēlija Anužīte-Lauciņa, Agnese Cīrule.