Princim Harijam un Meganai Mārklai nebūs pilnas aizbildnības tiesības pār abu bērniem

Pirmkārt, vienmēr un visur būs paparaci, kas vēlēsies nofotografēt šos bērnus – ceļā uz skolu, brīvdienās, laimīgi smaidot vai – vēl labāk – niķojamies (lai parādītu, ka arī karaļnama atvases ir tādas pašas kā citi bērni).

Otrkārt, pastāv daudz dažādu, reizēm mulsinošu, karaliskās etiķetes likumu, kas jārespektē, pat neraugoties uz to, ka šķiet aplami. Tad vēl arī oficiālie karaliskie pienākumi, kuru pildīšana kopā ar bērniem ne vienmēr izdodas tik nevainojama, kā iepriekš plānots. Bērni nogurst, viņiem kļūst garlaicīgi, sākas niķi un to visu jau tuvāko stundu laikā izplata ziņās visā pasaulē.

Taču pati neparastākā (dīvainākā, neloģiskākā – uztver kā vēlies!) ir vienošanās ar karalieni par bērnu aizbildnību.

Iespējams, ka pat paši dedzīgākie britu karaļnama fani to nezina, bet saskaņā ar karalisko vēsturnieku teikto, princis Viljams un viņa sieva hercogiene Ketrīna juridiski nav paši savu trīs bērnu aizbildņi!

Patiesībā, šo atbildību nes Džordža, Šarlotes un Luisa 92 gadus vecā vecvecmāmiņa karaliene Elizabete II.

„Valdošais monarhs juridiski ir mazgadīgo mazbērnu aizbildnis,” sarunā ar portālu news.com.au norādījusi karaļnama eksperte Marlēna Koeniga.

„Tā bija jau karaļa Džordža laikā [viņš valdīja 18. gadsimta sākumā], un šis likums aizvien nav mainīts. Viņš to pieņēma, jo bija ļoti sliktas attiecības ar paša dēlu, nākamo karali Džordžu II. Viņi šo likumu pasludināja, un tas nozīmēja – karalis ir mazbērnu aizbildnis.”

Šis likums ir vairāk nekā 300 gadus vecs. Tālajā 1717. gadā par to nobalsoja 10 no 12 tiesnešiem. Viņi pieņēma, ka par mazbērniem galvenais noteicējs un lēmējs ir karalis, kaut arī bērnu tēvs ir dzīvs.

Tā kā šis likums aizvien ir spēkā, aizvadītajās desmitgadēs tas ietekmējis to, kā karaļnama jaunie vecāki rūpējas par bērniem, it īpaši, kas attiecas uz audzināšanu, ceļošanu un skološanos.

„Kad prinči Harijs un Viljams bija mazi, princis Čārlzs vaicāja karalienei, vai abi bērni drīkst lidot kopā vienā lidmašīnā uz Skotiju, uz ko karaliene atbildēja ar jā,” norāda eksperte Koeniga.

„Formāli viņam bija jālūdz atļauja ceļošanai. Karalienei pieder pēdējais vārds šādos jautājumos, kas skar bērnus.”

Šī, protams, nav vienīgā reize, kad lūgts pēc karalienes atļaujas jautājumos, kas skar paša bērnus.

Tā kā karaliene nebija devusi atļauju, Harijam un Viljamam nebija ļauts ceļot princesei Diānai līdzi uz Austrāliju īsi pirms viņas traģiskās nāves. Deviņdesmitajos gados Čārlzam bija arī jālūdz mammai atļauja, lai varētu sūtīt Viljamu, tolaik vēl tīni, uz brīvdienu nometni ASV.

Delikāta situācija izvērtās, kad princis Čārlzs un princese Diāna, kā arī princis Endrū un Jorkas hercogiene Sāra Fērgusone šķīra savas laulības. „Aizbildnības jautājums nav iekļauts šajos šķiršanās dokumentos, jo sāksim ar to, ka viņi juridiski neskaitās savu bērnu aizbildņi,” norāda eksperte Koeniga.

Tas arī izskaidro, kāpēc pils ignorēja Diānas vēlēšanos, lai viņas brālis un mamma būtu dēlu aizbildņi, ja viņas dzīve aprautos priekšlaicīgi. Vienkāršāk sakot, Diānai nepiederēja pēdējais vārds par bērnu audzināšanu un skološanu, tas piederēja karalienei.

Saskaņā ar ekspertes Koenigas teikto, karalienes nāves gadījumā par Džordža, Šarlotes, Luisa un visu pārējo mazo bērnu aizbildni oficiāli kļūs princis Čārlzs, kurš pēc mātes došanās mūžībā kļūs par karali.

Tādi paši likumi attieksies arī uz princi Hariju un Saseksas hercogieni Meganu un viņu bērniem, kad tādi nāks pasaulē.

Marlēna Koeniga gan atzīst, ka 2018. gadā pils vairs „netaisa lielu brēku” par šo likumu, kā arī norāda, ka princis Čārlzs „ļoti respektē savu dēlu kā tēvu”. Visticamāk Čārlzs nestāsies ceļā savu dēlu vēlmēm attiecībā uz mazbērnu audzināšanu un skološanu.

„Viņš saprot, ka dēli bērnus vēlas audzināt pēc iespējas privātāk... vienīgais, ko Čārlzs varētu lūgt, ir vairāk fotogrāfiju,” pajoko karaļnama eksperte Marlēna Koeniga.