Filmas "Blēži" zvaigzne Ieva Florence par savu mīļoto: "Ilgi sev meloju, ka mani viņš neinteresē"

Jau kopš aktierstudiju pirmā kursa Latvijas Kultūras akadēmijā Ieva Florence, kas filmējas TV3 seriālā "Viņas melo labāk" un no šodienas redzama Andreja Ēķa jaunākajā filmā "Blēži", ir attiecībās ar savas profesijas pārstāvi Oskaru Vīksni. Saticība, mīlestība, uzticēšanās un cieņa ir īpašības, kas viņu attiecības dara spēcīgas.

Nepatika viens otram

„Oskars bija no tiem tipāžiem, kas mani neuzrunāja. Man nepatīk puiši, kas atnāk mācīties uz Rīgu un domā, ka viņiem te viss pieder,” stāstu par attiecībām sāk Ieva, un Oskars viņai piebilst: „Es nāku no Murjāņiem, Ieva bija meitene no Rīgas – aktīva, forša, visiem patīk, bet man tādas meitenes negāja pie sirds.” Drīz vien viņiem studiju laikā arvien biežāk nācās komunicēt, gatavot kopā etīdes, un tad arī pamazām vienam pret otru uzplauka jūtas.

„Atceros, ka režisors Elmārs Seņkovs mums deva uzdevumu – acīm ciet atpazīt kursabiedrus puišus. Es piegāju pie viena, nākamā, visus atpazinu, līdz nonācu pie Oskara. Man tā patika viņa smaržas, ka reibu no tām, vēderā „skrēja taureņi”, bet nevarēju uzminēt, kurš no kursabiedriem tas ir. Kad neuzminēju un Elmārs ļāva atvērt acis, ieraugot Oskaru, biju šokā. Neviens nezināja, ko acīm ciet izjutu... Pēc tam vēl ilgi sev meloju, ka mani viņš neinteresē, bet no jūtām taču nekur neizbēgsi,” pasmaida Ieva. „Mēs iekšēji esam ļoti līdzīgi, tāpēc vispirms šķita, ka viens otram nepatīkam. Pēc tam mūsu ego atvērās un dvēseles satikās,” tēlaini stāsta Oskars.

Ar kāzām nesteidzas

Sākotnēji savas attiecības Ieva un Oskars slēpa no kursabiedriem. „Es biju pirmā, kas kursā skaļi paziņoja, ka nekad nebūšu kopā ar kursabiedru. Ja smagi jāmācās četrus gadus, kādas vēl attiecības? Un pati iekritu,” atzīst Ieva. „Mums bija jāspēlē etīdes, kurās tēlojām draugu un draudzeni, un, kad skūpstījāmies, pedagogs brīnījās, ar kādu atdevi to darām, cik brīvi jūtamies viens pret otru, nezinot, ka esam pāris,” atceras Oskars.

Jau pagājuši pieci gadi, kopš viņi ir kopā. „Studiju laikā bijām kopā katru dienu – no rīta līdz vakaram. Un uzskatu, ja cilvēks redz vienu un to pašu seju skolā, pēc tam vēl mājās un ir par ko parunāt, tad tas ir labs rādītājs, lai domātu, ka kaut kas starp mums var sanākt. Skolas laikā viens otram bijām liels atbalsts, spēks,” bilst Ieva. Viņa Oskaram iemācījusi runāt par savām jūtām. „Man kā mākslas pārstāvim uz skatuves viegli visu izteikt, bet ģimenē grūtāk. Ieva iemācīja runāt par visu, ko domāju, kā jūtos,” tā Oskars.

Jautājot par viņu nostāju reģistrēt attiecības oficiāli, abi piekrīt, ka tas notiks tad, kad viņi domās par ģimenes veidošanu. „Nevajag skriet, vajag izbaudīt to, kas mums ir tagad,” saka Oskars. „Jebkurām attiecībām ir dažādi posmi. Kad būsim gatavi veidot ģimeni, radīt bērnus, tad būs arī laulības. Sekosim līdzi tam, kā jūtamies,” vēsta aktrise.

Ceļojumi un atpūta dabā

Kad Oskars un Ieva pabeidza Kultūras akadēmiju, arvien vairāk ikdiena abiem paskrēja atsevišķi: Ievai darbs seriālā Viņas melo labāk, Dailes teātrī, Oskaram – izrādes Valmieras teātrī, lomas kino. Sākotnēji vienam bez otra bija grūti, bet nu viņi ir apraduši un laiku, kas abiem ir atvēlēts divatā, pavada kvalitatīvi.

„Mums patīk atpūta dabā, braucam ceļojumos, dodamies uz manām mājām Murjāņos. Tur ejam pirtī. Ievai patīk pļaut zāli un palīdzēt citos lauku darbos,” mīļoto slavē Oskars. Ievas vaļasprieks ir ziemas peldēšana, un viņas nodarbe pamazām sāk aizraut arī draugu. „Es viņai līdzi neturu. Ieva ir ronis, es – pingvīns, kurš tikai saslapina kājas un pamērcējas,” smejas Oskars.

Jau pirmajā kopīgajā dzīves gadā viņi devās izaicinājumiem bagātā Eiropas ceļojumā uz Itāliju, Franciju, Spāniju un Portugāli. Pāris ceļoja gan ar lidmašīnu, autobusu un vilcienu, gan stopēja automašīnas. „Maršruts nebija viegls, bija daudz piedzīvojumu, bet tas arī pierādīja, ka saderam viens ar otru, jo mums kopā bija ļoti labi,” tā Oskars.

Sarunas noslēgumā viņi atklāj, ka nelabprāt skatās filmu vai izrāžu ainas, kur kāds no viņiem skūpsta citu aktieri vai aktrisi, bet pilnībā viens otram uzticas. „Greizsirdība ir bailes, bet es uzticos Ievai, man šo baiļu nav,” tā Oskars. Un Ieva piebilst, ka no sievietes atkarīgs, vai likt vīrietim justies greizsirdīgam vai ne. Viņi viens otru slavē mīļiem vārdiem.

Oskars Ievu dēvē par supersievieti, kas par spīti nogurumam un aizņemtībai viņam vakarā pagatavos vakariņas, bet Ieva uzteic Oskara labsirdību un sirsnīgumu. „Mēs viens no otra mācāmies. Esmu pēc rakstura asa, mēdzu aizsvilties un eksplodēt pat par kādu sīkumu, bet no Oskara mācos sirsnīgumu, ieklausīties otrā. Viņš ir ļoti vērtīgs kā cilvēks. Tādu ir maz,” aizdomājas aktrise.