Mūziķis Grīsniņš-Grīslis kāpj uz mocīša un pat gūst panākumus

Motobraukšana viņa kaislība ir jau sen, taču motovadītāja apliecību mūziķis nokārtojis vien pirms trim gadiem.

“Ar mopēdiem un močiem “uz tu” esmu kopš bērnības. Tētis aizrāvās ar motokrosu, un loģiski, ka arī mēs ar brāli mācējām braukt ar motocikliem. Esam startējuši skijoringā, bijuši kantētāji blaķenēs, tā kā tas motosports man ir asinīs. Tikai motovadītāja apliecība atnāca vēlu – oficiāli braukt ar motociklu varēju tikai pirms trim gadiem,” stāsta Ivo.

Ticis pie tiesībām, mūziķis izvēlējās sev pavisam īpašu braucamo – supermoto motociklu. Tas ir krosa motocikls, taču ar šosejas riepām, un ar šādu moci var piedalīties arī ielas satiksmē.

“Man gribējās būt mazliet agresīvākam braucējam un piedalīties sacensībās. Tā kā mana līdzšinējā pieredze bija motokross, tad izvēlējos šādu supermoto motociklu,” paskaidro Ivo.

Nesen mūziķis piedalījies motosacensībās Biķernieku trasē. “Tās bija sacensības amatieriem, kur uz starta iziet var ikviens ar satiksmē reģistrētu ielas motociklu. Šādās sacīkstēs startēju pirmo reizi."

Līdz šim esmu pabraucis supermoto sacensībās kartinga trasēs, bet nu īstā motošosejas trasē sacentos ar šosejas motocikliem, kas ir daudz jaudīgāki un ātrāki par manējo. Cīņa bija azartiska, un sportiskā gara netrūka,” atceras Ivo Grīsniņš-Grīslis, kurš izcīnīja savu pirmo goda pjedestālu – tika pie otrās vietas.

“Varēju jau būt arī pirmais, taču mazliet sastresojos. Pirmajā braucienā biju pirmajā vietā, taču otrajā braucienā psiholoģiski neizturēju – startā satrakojos, pacēlu ratā priekšējo riteni, un tad jau divi šosejas moči mani apsteidza. Ar šīm žiletēm Biķerniekos kosties ir grūti – šosejnieki taču ir krietni ātrāki."

"Finišēju ceturtais, kopvērtējumā iegūstot otro vietu. Bet vispār cīņa bija aizraujoša, jo supermoto sacensībās visi esam ar vienādiem motocikliem, ar vienādu ātrumu, bet te, līkumā dzirdot, kā tev aiz muguras pienesas klāt viena lielā žilete un spindz pie auss, kļūst visai neomulīgi,” pasmaida Ivo.